Maču Pikču

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par senpilsētu Peru. Par polārstaciju skatīt rakstu Mačupikču (polārstacija).
Saulriets virs Maču Pikču drupām.

Maču Pikču (spāņu: Machu Picchu, kečvu: Machu Pikchu, "Vecais kalns")[1] ir Inku impērijas cietoksnis, kas paceļas 2400 m virs jūras līmeņa[2]. Tas atrodas kalnos virs Urubamba Ielejas Peru, 80 km uz ziemeļrietumiem no Kusko. To bieži sauc kā "Pazudušo inku pilsētu", Maču Pikču ir Inku impērijas pazīstamākais simbols.

Cietoksnis tika uzcelts ap 1450. gadu, bet tika pamests uz simtiem gadu ap to laiku, kad Dienvidamerikā ieradās spāņu konkistadori. Gadsimtiem aizmirsts, tas saņēma pasaules mēroga uzmanību, kad 1911. gadā to atklāja amerikāņu vēsturnieks Hirams Bingams. Kopš tā laika Maču Pikču ir kļuvis par populāru tūristu apmeklēšanas vietu. Nesen ir nācis gaismā, ka to 1867. gadā ir atklājis un izlaupījis vācu biznesmenis Augusto Bernss.[3] 1981. gadā tas tika pievienots UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas arī atzīts par vienu no Septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem.

Pilsēta un tās iemītnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikai raugoties no Intipunku observatorijas virsotnes, var aptvert Maču Pikču varenību. Maču Pikču ir žilbinošs pilsētas plānošanas, būvniecības, arhitektūras un akmens kalšanas sasniegums. Citadeles arhitektūras formas neapšaubāmi atbilst inku arhitektūrai. Noslēpumainie inki, kuri nepazina nedz riteni, nedz rakstu valodu, tomēr izveidoja impēriju, kas stiepās gar Andu kalnu pakāji 3680 km garumā. Maču Pikču ir tempļu, piļu un observatoriju komplekss, kuru apdzīvoja inku valdošā šķira. Pilsētas rietumu daļā atrodas svētais akmens Intiuatana — tā maza plakana piramīda, kuras virsotnē novietots liels saules pulkstenis. Augstie priesteri tur veica savus astronomiskos novērojumus un aprēķinus. Citadele novietota uz klinšainas kalnu plaknes, ko no abām pusēm pasargā stāvas nogāzes, no kurām paveras lielisks skats uz šauro Urubamas ieleju.

Lai gan cilvēkus inki upurēja tikai krīzes situācijās, tomēr inki piekopa citus rituālus un paražas. Kā piemēram, lai pareģotu laikapstākļus un gaidāmo ražu, tika upurētas lamas, pēc tam priesteri izpētīja lamu zarnas, pēc kurām tad arī izdarīja secinājumus. Inku augstdzimušajām sievietēm mākslīgi deformēja galvaskausus. Tūlīt pēc piedzimšanas zīdaiņa galviņai tika piesieti dēlīši, kuri tur palika līdz pusaudžu vecumam, kad galvas forma bija pilnīgi izveidojusies. Galvaskauss bija izstiepts uz augšu un bīstamā leņķī atbīdīts atpakaļ. Šī paraža, iespējams, izraisīja nepieciešamību galvaskausus operēt. Operācijas gaitā tika izņemti lieli galvaskausa gabali.[4]

Maču Pikču krišana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kari starp konkurējošām inku ciltīm notika visai bieži. Tie bija asiņaini, un bieži vien veselas ciltis tika pilnībā iznīcinātas. Kad inku valdnieks Uaina Kapaks (Wayna Capac) sakāva Karankes cilti,viņš pavēlēja nogalināt visus dzīvus palikušos. Iespējams, Maču Pikču iedzīvotājus piemeklēja līdzīgs liktenis. Zinātnieki neizslēdz iespēju, ka Maču Pikču iedzīvotājus piemeklējusi kāda sērga[5]

Svētās pilsētas būvēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inku akmeņkaļu mākslas raksturīga iezīme ir īpašu izciļņu iekalšana akmens bluķu virsmā, kas veidojot trīs dimensiju mozaīku, savstarpēji cieši savienojas bez javas palīdzības. Šāda konstrukcija ievērojami palielināja mūru stabilitāti, kas bija nepieciešama, lai izturētu zemestrīces. Kusko saglabājušās Inku sienas paliekas, kurās iemūrēts slavenais akmens ar 12 sazobēm. Darbaspēka problēma tika atrisināta, liekot strādāt visiem iekaroto cilšu darbspējīgajiem vīriešiem.Lai gan inki prata kausēt un sakausēt mīkstos metālus un veidot zelta, sudraba un vara inkrustācijas, tomēr tie nekad neiemācījās izgatavot dzelzs darbarīkus. Nav arī atrastas materiālas kultūras senlietas, kas būtu pietiekami cietas, lai apstrādātu tik nepadevīgu akmeni.Inkiem gluži vienkārši nebija šādam darbam piemērotu tehnisko līdzekļu.Zinātnieki ir izvirzījuši vairākas teorijas, kas it kā izskaidro šo noslēpumu. Viena no tām skaidro, ka akmeņi tikuši apstrādāti ar meteorīta metāla — hematīta lauskām. Ja tā, tad pār Andu kalniem ir nolijis spēcīgs meteorītu lietus. Otra plaši pazīstama teorija, kas izskaidro akmens apstrādes augsto kvalitāti, ir, ka to paveikuši citplanētieši, izmantojot lāzerstaru tehnoloģiju [6]

Saules godināšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saules pulkstenis, 2005. gada foto

Inku Saules svētki par godu Inti Reimi,kurus tagad uzved Saksauamanā, netālu no Kusko,tika svinēti jūnijā un decembrī — vasaras un ziemas saulgriežos. Svētki parasti ilga 8 dienas, šajā laikā skaitīja lūgsnas un pateicās saules dievam, upurēja dzīvniekus, ziedoja koka krūma lapas un veica saules piesiešanas ceremoniju pie Intiuatana rituāla akmens staba.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Teofilo Laime Acopa, Diccionario Bilingüe, Iskay simipi yuyay k'ancha, Quechua – Castellano, Castellano – Quechua: machu - adj. y s. m. Viejo. Hombre de mucha edad (Úsase también para animales). - machu - s. m. Anciano. Viejo. pikchu - s. Pirámide. Sólido puntiagudo de varias caras. || Cono. Ch'utu. machu pikchu - s. La gran ciudadela pétrea que fue quizá uno de los más grandes monumentos religiosos del incanato, entre el valle del Cusco y la selva virgen (JAL). || Monumento arqueológico situado en el departamento actual del Cusco, junto al río Urubamba, en una cumbre casi inaccesible (JL).
  2. Historic Sanctuary of Machu Picchu, ieraksts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, informācija iegūta 12.07.2008
  3. Machu Picchu ruin 'found earlier' (angliski), Dan Collyns, BBC News (06.06.2008), informācija iegūta 12.07.2008
  4. Dženifera Vestvuda "Noslēpumainās vietas pasaulē"
  5. Mārīte Lapiņa"Kultūras vēsture vidusskolām 2"
  6. Dženifera Vestvuda"Noslēpumainās vietas pasaulē"

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Maču Pikču

Koordinātas: 13°09′47″S, 72°32′44″W