Madagaskaras jakāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Madagaskaras jakana)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Madagaskaras jakāns
Actophilornis albinucha
(Geoffroy Saint-Hilaire, 1832)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Jakānu dzimta (Jacanidae)
Ģints Āfrikas jakāni (Actophilornis)
Suga Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha)
Izplatība
LocationMadagascar.svg

Madagaskaras jakāna izplatība
Madagaskaras jakāns Vikikrātuvē

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis). Tas dzīvo tikai Madagaskarā. Āfrikas jakānu ģintī ir vēl viena jakānu sugaĀfrikas jakāns (Actophilornis africana).

Madagaskaras jakāns mājo stāvošu ūdeņu saldūdens ezeros vai purvos, un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām). Tas sastopams gandrīz visā salā, izņemot kalnos un tuksnesī.[1]

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskaras jakāna ķermenis ir kastaņbrūnā krāsā ar melniem spārnu galiem. Tās kakls un galva apakšdaļā ir melnā krāsā, bet to virspuse baltā. Kājas gaiši brūnas. Knābis ass, vidēji garš, gaiši zilā krāsā.[2]

Madagaskaras jakānam ir garas kājas un kakls. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Kā visiem jakaniem arī Madagaskaras jakānam ir ļoti gari kāju pirksti, kas ļauj jakānam staigāt pa peldošo ūdensaugu lapām. Madagaskaras jakāns pamatā pārvietojas, tikai soļojot pa lapām, ļoti reti paceļoties gaisā. Tas ir arī labs peldētājs un nirējs. Jakāns var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamai.[2] Madagaskaras jakāns pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ūdensaugu sēklām. Tas, pārvietojoties pa ūdensaugu lapām, uzlasa kukaiņus gan no augiem, gan ūdens virsmas.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītēm ir savas teritorijas un riesta laikā tās cenšas sapāroties ar pēc iespējas vairākiem tēviņiem. Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Katras olas izskats ir nedaudz atšķirīgs. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī viņš aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošāku vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas.

Drīz pēc izšķilšanās jakānu cāļi var sākt skriet. Tēvs tos audzina un apmāca, kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Cāļi paliek kopā ar tēvu 40—70 dienas. Ja mazajiem draud briesmas, tēvs tos paslēpj zem saviem spārniem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]