Madagaskaras jakana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Madagaskaras jakana
Actophilornis albinucha
(Geoffroy Saint-Hilaire, 1832)


Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Jakanas (Jacanidae)
Ģints Actophilornis
Suga Madagaskaras jakana (Actophilornis albinucha)
Izplatība
LocationMadagascar.svg

Sarkans - Madagaskaras jakanas izplatība

Madagaskaras jakana (Actophilornis albinucha) ir viena no jakanu dzimtas (Jacanidae) Āfrikas jakanu ģints (Actophilornis) bridējputnu sugām, kas dzīvo tikai Madagaskarā. Āfrikas jakanu ģintī ir vēl viena jakanu suga - Āfrikas jakana (Actophilornis africana).

Madagaskaras jakanas dzīvo saldūdens ezeros vai purvos un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām). To var sastapt gandrīz visā salā, izņemot kalnos un tuksnesī[1].

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskaras jakanai ir garas kājas un kakls. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Kā visām jakanām Madagaskaras jakanai ir ļoti gari kāju pirksti, kas ļauj jakanai staigāt pa peldošo ūdensaugu lapām. Madagaskaras jakana pamatā pārvietojas tikai soļojot pa lapām, ļoti reti paceļoties gaisā. Tās ir arī labas peldētājas un nirējas. Jakana var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamai[2].

Madagaskaras jakanas ķermenis ir kastaņbrūnā krāsā ar melniem spārnu galiem. Tās kakls un galva ir melnā krāsā apakšdaļā, bet to virspuse ir balta. Kājas gaiši brūnas. Knābis ass, vidēji garš, gaiši zilā krāsā[2].

Madagaskaras jakana pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ūdensaugu sēklām. Tās, pārvietojoties pa ūdensaugu lapām, uzlasa kukaiņus gan no augiem, gan ūdens virsmas.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītēm ir savas teritorijas, un riesta laikā tās cenšas sapāroties ar pēc iespējas vairākiem tēviņiem.

Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Katras olas izskats ir atšķirīgs. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošu vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas.

Jau pēc izšķilšanās jakanas cāļi uzreiz var skriet. Tēvs tos audzina un apmāca kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Cāļi paliek kopā ar tēvu 40 - 70 dienas. Ja mazajiem draud briesmas, tēvs tos paslēpj zem saviem spārniem[2].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]