Madonas novads

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Madonas novads
Madonas novads karte.png
Madonas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Madona
Platība: 2153,4 km2
Iedzīvotāji (2013): 26953[1]
Blīvums: 12,52 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andrejs Ceļapīters(Tautas partija)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.madona.lv

Madonas novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos. Izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā Madonas rajona Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Vestienas pagastus un Madonas pilsētu. Pēc platības Madonas novads ir trešais lielākais Latvijā un lielākais Vidzemes reģionā (2153,4 km2). Madonas novadu veido divas atšķirīgas teritorijas - Vidzemes Centrālā augstiene un Lubāna līdzenums. Novadā atrodas Latvijas augstākā virsotne Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l.) un, daļēji, Latvijas lielākais ezers Lubāns.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saieta laukums, Madona
Saieta laukums, Madona
Madonas Lielā iela 1918. gadā
Madonas stacija ap 1910.gadu

Ledus laikmeta beigās Latvijas teritorijā gar Daugavu un Lielupi no dienvidiem ienāca ziemeļbriežu mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz Aiviekstes augšteci, kur Lubānas ezera apkārtnē atrodas Zvidzes apmetne - viena no senākajām mezolīta apmetnēm Latvijā. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubānas apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis dzintars, no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

XII gs. sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Livonijas konfederācijas laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem. Krievijas impērijas laikā šī bija Vidzemes guberņas dienvidaustrumu daļa - Maliena. 19. gs. beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme - krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas muižas sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja Madonas apriņķi, kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. Madonas rajons dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā reģistrētais iedzīvotāju skaits uz 2013.gada 1.janvāri ir 26953, t.sk., sievietes - 14084, vīrieši - 12869.[2]

Pagasts Iedzīvotāju skaits
Aronas pagasts 1507
Barkavas pagasts 1432
Bērzaunes pagasts 1653
Dzelzavas pagasts 1310
Kalsnavas pagasts 1938
Lazdonas pagasts 727
Liezēres pagasts 1407
Ļaudonas pagasts 1469
Madonas pilsēta 8506
Mārcienas pagasts 1092
Mētrienas pagasts 783
Ošupes pagasts 1185
Praulienas pagasts 1696
Sarkaņu pagasts 1539
Vestienas pagasts 709
Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Madonas novadā[2]
Tautība Procenti
Latvieši (23241)
  
86.23%
Krievi (2463)
  
9.14%
Baltkrievi (333)
  
1.23%
Citi (916)
  
3.40%
Darbaspējas vecuma struktūra[2] Skaits
līdz darbaspējas vecumam 3407
darbaspējas vecumā 17815
pēc darbaspējas vecuma 5731

Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2013.gada 1.janvāri Madonas novadā bija reģistrēti 2032 uzņēmējdarbības subjekti, no tiem individuālie komersanti 4,3%, akciju sabiedrības 0,2%, sabiedrības ar ierobežotu atbildību 35,8%, filiāles 0,4%, pilnsabiedrības 0,2%, individuālie uzņēmumi 9,4%, zemnieku saimniecības 48,6% un kooperatīvās sabiedrības 1,1%.[3] 2012. gadā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem sasniedza 78 uzņēmumus, kas ir salīdzinoši augstāks kā vidēji Vidzemes reģionā (71) un Latvijā (69). Laika posmā no 2009. gada Madonas novada uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir palielinājies par 22%. Uz 2012. gada 1. janvāri lielākā daļa - 94,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem ir mikro uzņēmumi, 4,7% mazie un 0,6% vidējie uzņēmumi.[4] Novadā reģistrēto uzņēmumu reģistrētais pamatkapitāls 2013. gada janvārī sasniedzis 17 317 302 latu, ierindojot Madonas novadu 92.vietā no 120.[3] Reģistrētā bezdarba līmenis Madonas novadā uz 2012.gada 31.jūliju bija 12,8% jeb 2011 bezdarbnieki, no tiem 1118 jeb 56% sievietes un 893 jeb 44% vīrieši.[5]

Pieejamais lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža resursu apjoms ir noteicošais faktors galvenajiem uzņēmējdarbības veidiem Madonas novadā. Lielākais uzņēmumu skaits Madonas novadā darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē (49%), tirdzniecības, auto remontu nozarē (11%), apstrādes rūpniecībā (6%) un profesionālo, tehnisko pakalpojumu nozarē (6%).[4] Viena no svarīgākajām uzņēmējdarbības nozarēm novadā ir tūrisms. Lielākie uzņēmumi pēc 2011 gada apgrozījuma ir SIA "Latvāņi", LPKS "Barkavas arodi", SIA Heta, AS "Lazdonas Piensaimnieks", SIA "Baltic Eko Park", SIA "IMA Signāls", SIA "Turbo AK". Madonas novads lepojas ar ekoloģiski tīras un dabīgas pārtikas produktu ražotājiem: AS "Lazdonas Piensaimnieks", SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotne "Madonas Maiznieks", ZS "Līvi", ZS "Sveķi", ZS "Jāņkalni", ZS "Kalna Maruškas", ZS "Aizupes", IK "55 Mārītes", kas 2012.gada nogalē izveidojuši kopīgu piedāvājumu zem brenda "Ražots Madonas novadā".

Dabas resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meži ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem novadā. Tie aizņem aptuveni 45% jeb 97 526,9 ha no novada teritorijas un 91,5% no kopējās meža zemes. Kopumā meža zeme aizņem 106572,1 ha jeb 49% no novada teritorijas. Pēc īpašuma formas 60% ir privātā meža zeme, 38,8% valsts un 1,2% pašvaldības meža zeme. Lielākais mežu īpatsvars Madonas novadā ir Lazdonas, Sarkaņu, Mārcienas, Liezēres un Ļaudonas pagastos.[6] Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem aptuveni 39% no novada platības. Lielāko daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem aramzeme (63%), ganības (22%), pļavas (14%), augļu dārzi (1%). Vislielākās lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas Ošupes, Barkavas, Praulienas, Ļaudonas un Liezēres pagastos.[7] Madonas novads ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem - zemes dzīlēs atrodas kūdras, māla, dolomīta, smilts, grants, saldūdens kaļķakmens, sapropeļa krājumi.

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem - Cesvaini, Ērgļiem, Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem A6 (Rīga-Daugavpils), A12 (Rīga-Rēzekne), A2 (Rīga-Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzvērtīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:

  • Rīga - 165 km;
  • Igaunijas robeža - 130 km;
  • Krievijas robeža - 120 km;
  • Lietuvas robeža - 150 km.

Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene.

Starppilsētu autobusu kustība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas autoosta, Rīgas iela 6, Madona, Madonas novads. Tel. +371 90000112 (0,25 Ls/min) Starppilsētu autobusu maršrutu saraksts [8] Uzziņu dienests 1188, [9], Tel. +371 1188 Rīgas starptautiskā autoosta [10]. Uzziņu dienesta Tel. +371 9000009 (maksa 0,24 Ls/min). Biļešu rezervācija tel. +371 90001111 (0,35 Ls/min) Transporta un pasākumu biļešu iegāde internetā [11]

Madonas pilsētas autobusu kustība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas pilsētas autobusu maršrutu saraksts [12]

Vilcienu kustība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa stacija "Madona", Saules iela 2, Madona, Madonas novads. Tel. +371 64816600 AS Latvijas dzelzceļš [13]. Tel. +371 1181 Dzelzceļa stacija "Krustpils", 1 stundas (58 km)no Madonas, Stacijas laukums 1, Jēkabpils. Tel. +371 65216264. Starptautiski maršruti: Rīga-Maskava, Rīga -Minska.

Starptautiskā sadarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novadam ir sadarbība ar 9 ārvalstu partneriem no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Lursoft datiem Madonas novads ir 38. vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ārvalstu tiešo investīciju kopapjoma uzņēmumu pamatkapitālos laika posmā no 01.01.1991. līdz 22.11.2012. Ārvalstu tiešās investīcijas pamatkapitālā sastāda 12,08% no Madonas novada uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoma. Kopumā kopš 1991.gada Madonas novada uzņēmumos savus līdzekļus ieguldījuši 40 ārvalstu investori. Ap 50% ārvalstu investīcijās veido Eiropas Savienības valstis. Valstis ar lielāko investoru skaitu: Vācija, Zviedrija, Dānija, Itālija. Sadalījumā pēc uzņēmumu darbības veidiem, vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas - jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde, izdevumu iespiešana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība. Valstis ar lielāko investīciju apjomiem: Vācija, Somija, Dānija, Nīderlande, Itālija. 48,83% ārvalstu investīcijas pamatkapitālā koncentrējušās Barkavas pagastā, 34,74% Madonas pilsētā, 12,51% Dzelzavas pagastā, bet pārējās investīcijas sadalās pa Mētrienas, Sarkaņu, Praulienas, Lazdonas, Vestienas un Bērzaunes pagastiem.[3]

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skandināvijas kausa posms Smeceres silā
Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts
Keramiķis Jānis Seiksts

Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas - vasarā un ziemā.

Līdz ar pirmo sniega segas parādīšanos, Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā ir vidēji par 20 cm biezāka un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Tūristiem Madonas novadā tiek piedāvātas ne tikai slēpošanas un ziemas sporta aktivitātes, naktsmītnes, pirtis un ēdināšana, bet arī specializētas programmas tūrisma apskates objektos. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils" [14]ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Bāzē tiek sagatavotas dažāda līmeņa trases - no iesācēja līdz elites klasei, kuras ir apgaismotas, darbojas inventāra nomas punkts, pie trases atrodas 5 kempinga mājas. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības - Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, Pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm 2013, Skandināvijas kausa posmi. Latvijas augstākā kalnā Gaiziņķalns ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš" [15]. Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns" [16], agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns" [17]ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā ir 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti ir Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri -Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Dabas objektu apkārtnē tiek piedāvāti dažādi atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas -dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

Madonas novads ir ievērojams ar kultūrvēsturisko mantojumu. TOP apskates objekti ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles [18], kuras ir iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibirijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Muzejā vienlaicīgi tiek piedāvātas 3 mākslas izstādes un novada arheoloģijas ekspozīcija. Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" - Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

Madonas novadā atrodas interesantas saimniecības, kas ļauj iepazīties ar vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu: Kučuru dzirnavas, kurā atrodas senlietu kolekcija un var iepazīties ar latviešu kāzu tradīcijām, kazu ferma un sieru ražotne "Līvi", trušu dārzs un mājdzivnieku sēta "Sveķi", zemnieku saimniecība "Ataugas" -aveņu un zemeņu degustācijas un stādu iegāde, ziemā -maizes cepšanas darbnīca.

Mākslas un amatnieku darbnīcas Madonas novadā: Jāņa Seiksta keramikas darbnīca, "Akmens mājas galerija" - glezniecības nodarbības un Maijas Jakovičas un Valerija Baidas gleznu galerijas apskate, "Kalsnvas pinumi" - klūdziņu pīšanas darbnīca, Lazdonas rokdarbu pulciņš "Rota" -pērļu rotu darināšanas darbnīca. Madonas novadā regulāri notiek kultūras un sporta pasākumi, kuri ir plaši apmeklēti: Madonas pilsētas svētki -novadam 07.06 - 09.06.2013; Ugunsskulptūru festivāls "Ugunsūdensroze" -21.06.2013; Starptautiskā ģitāristu sesija 24.03.-29.03.2013; Latviešu mūzikas svētki 29.07.-03.08.2013; Latvijas čempionāts Topfi Rallijreidā 2.posms 10.05.-12.05.2013; Starptautiskais rallijreida čempionāta posms "Rīga Baja -2013" 13.09-15.09.2013.

Madonas novadā ir plašs naktsmītņu piedāvājums: 1 SPA kurorts, 7 viesnīcas, 13 viesu mājas, 4 lauku mājas, 11 brīvdienu mājas, 4 jauniešu tūrisma mītnes, 6 kempingi, 3 atpūtas vietas (pie ezera).Vairāk Madonas novada Interneta vietnē [19]

Madonas novada TIC: [20] Saieta laukums 1, Madona T.64860573,29130437

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Madonas novada pašvaldība, Iedzīvotāju reģistra dati
  2. 2,0 2,1 2,2 http://www.pmlp.gov.lv/
  3. 3,0 3,1 3,2 http://www.lursoft.lv/
  4. 4,0 4,1 http://www.csb.gov.lv/
  5. Nodarbinātības valsts aģentūra
  6. Valsts meža dienests
  7. Valsts zemes dienests
  8. http://www.madona.lv/lat/?ct=saraksts
  9. www.1188.lv
  10. www.autoosta.lv
  11. www.bezrinads.lv
  12. http://www.madona.lv/lat/?ct=madpilsmars
  13. www.ldz.lv
  14. http://www.smeceressils.lv www.smeceressils.lv
  15. http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv
  16. www.viesurakalns.lv
  17. www.rekukalns.lv
  18. www.madonasmuzejs.lv
  19. www.madona.lv/turisms
  20. http://www.madona.lv/turisms/lv/