Magdalēna Neinere

Vērtīgs raksts
Vikipēdijas lapa
Magdalēna Neinere
Magdalena Neuner
Magdalēna Neinere
Magdalēna Neinere 2011. gadā
Personas dati
Dzimusi 1987. gada 9. februārī (37 gadi)
Valsts karogs: Vācija Garmiša-Partenkirhene, Vācija
Tautība Vāciete
Pārstāvētā valsts Karogs: Vācija Vācija
Profesionāles karjera 1996—2012
Augums 165 cm[1]
Svars 59 kg
Sporta veids biatlons
Karjera
Klubs SC Wallgau[2]
Treneris Bernhards Krēlss
Izlasē kopš 2003. gada
Statuss Beigusi karjeru
Pasaules kausa informācija
Debija PK posmos 2006. gada 13. janvāris
Pēdējā dist. PK posmos 2012. gada 18. marts
Sezonas PK 7
Uzvaras PK posmos 47 (34 individuālajās distancēs)
Pjedestāli PK posmos 82
PK tituli 3 (2007.—2008., 2009.—2010., 2011.—2012.)
PK distanču kopvērtējumi
Individuālā distance 1. (2008.—2009.)
Sprints 1. (2007.—2008., 2010.—2011., 2011.—2012.)
Iedzīšana 1. (2009.—2010.)
Masu starts 1. (2007.—2008., 2009.—2010.)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (2010)
Medaļas 3 (2 zelti, 1 sudrabs)
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 6 (2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012)
Medaļas 17 (12 zelti, 4 sudrabi, 1 bronza)
Papildinformācija
Apbalvojumi

2× Vācijas gada sportiste (2007, 2011, 2012)
Infokaste atjaunota 2013. gada 17. martā.

Magdalēna Neinere (vācu: Magdalena Neuner, izrunā: [maɡdaleːna nɔʏ̯nɛr]; dzimusi 1987. gada 9. februārī Garmišā-Partenkirhenē, Bavārijā, Vācijā) ir bijusī vācu biatloniste. Ar 17 izcīnītām medaļām viņa ir medaļām bagātākā biatloniste Pasaules čempionātu vēsturē, tāpat ir izcīnījusi trīs medaļas Olimpiskajās spēlēs (divas no tām ir zelta). 21 gada vecumā M. Neinere kļuva par jaunāko Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju biatlona vēsturē. M. Neinere ir uzvarējusi 47 Pasaules kausa posmos, no kurām 34 uzvaras tikušas izcīnītas individuālajās distancēs. Ar 37 uzvarām individuālajās distancēs viņa ierindojas 2. vietā Pasaules kausa izcīņas vēsturē. Pasaules kausa kopvērtējumā uzvarējusi trīs reizes: 2007.—2008., 2009.—2010. gada sezonā un pēdējā profesionālās karjeras sezonā 2011.—2012. gadā. Karjeru beigusi 2012. gada martā.

Ar biatlonu nodarbojusies kopš deviņu gadu vecuma, laikā no 2004. līdz 2006. gadam izcīnīja piecas Pasaules junioru čempionātu zelta medaļas. 2006. gada janvārī debitēja Pasaules kausa izcīņā, 2007. gada janvārī arī guva savu pirmo uzvaru. Mēnesi vēlāk piedalījās savā pirmajā Pasaules čempionātā, kur izcīnīja trīs zelta medaļas. 2007.—2008. gada sezonā Neinere izcīnīja Lielo Kristāla globusu un atkal izcīnīja trīs zelta medaļas Pasaules čempionātā. Pēc mazāk veiksmīgas 2009.—2010. gada ziemas viņa piedalījās savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kur izcīnīja zeltu iedzīšanā un masu startā, kā arī sudrabu sprintā. Neinere arī guva uzvaru 2009.—2010. gada Pasaules kausa kopvērtējumā. 2011. gada Pasaules čempionātā izcīnīja vēl trīs zelta medaļas. Pēdējā profesionālajā sezonā izcīnīja divas zelta medaļas Pasaules čempionātā un trešoreiz karjerā uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.

Septiņu Pasaules kausa sezonu laikā Neinere izcīnīja 34 uzvaras un 63 sacīkstēs ierindojās pirmajā trijniekā. Vācijas stafešu komandas sastāvā uzvarēja desmit stafetes sacensībās un trīs jauktās stafetes sacensībās. Sešu Pasaules čempionātu laikā izcīnīja 17 medaļas, no kurām 12 ir zelta, 4 — sudraba un 1 — bronzas. Trīs reizes karjeras laikā tikusi atzīta par Vācijas gada labāko sportisti: 2007., 2011. un 2012. gadā.

Bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Neinere ir dzimusi Bavārijas Alpu pilsētā Garmišā-Partenkirhenē kā otrais bērns četru bērnu ģimenē. Tēvs Pauls Neiners ir bankas ierēdnis.[3] M. Neineres jaunākā māsa Anna arī ir biatloniste, startē jauniešu sacensībās un ir vietējās slēpošanas asociācijas dalībniece.[4]

Bērnību pavadīja mazā pilsētiņā Valgavā, apmēram 15 km attālumā no Garmišas-Partenkirhenes.[5] M. Neinere trenēties sāka četru gadu vecumā kalnu slēpošanā, taču laika gaitā izmēģināja spēkus dažādos sporta veidos vietējā sporta klubā SC Wallgau. 16 gadu vecumā viņa pabeidza reālskolu un nolēma turpināt karjeru biatlonā. M. Neineres vecāki atbalstīja meitas vēlmi kļūt par profesionālu biatlonisti.[6]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras pirmsākumi un debija Pasaules kausā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Neinere sāka trenēties biatlonā deviņu gadu vecumā pēc šī sporta veida izmēģināšanas vietējā slēpošanas klubā.[7] Viņa uzvarēja 29 sacīkstes biatlona studentu kausā, ko organizēja Vācijas Slēpošanas asociācija,[4] tādējādi iegūstot kopvērtējuma uzvarētājas titulu.[3] Pēc skolas pabeigšanas 2003. gada augustā viņa pievienojās Vācijas muitas administrācijai, lai kļūtu par valsts atbalstītās Zoll-Ski-Team dalībnieci. Pašlaik pēc amata viņa ir muitas priekšniece (Zollhauptwachtmeisterin),[8] lai arī strādā par profesionālu biatlonisti un citus pienākumus muitā nepilda. Viena no viņas kluba biedrēm Marija Rīša ir divkārtējā Olimpiskā čempione kalnu slēpošanā.[9]

2003. gada decembrī Neinere uzvarēja Vācijas kausa izcīņā septiņpadsmitgadīgajiem, kas pavēra iespēju startēt 2003.—2004. gada sezonas Eiropas kausa sacensībās junioriem.[5] Ar četrām uzvarām šajās sacensībās pietika, lai kvalificētos 2004. gada Pasaules junioru čempionātam, kur M. Neinere uzvarēja sprinta un stafešu distancēs un ieguva sudraba medaļu iedzīšanas sacīkstēs.[5] Gadu vēlāk 2005. gada Pasaules čempionātā junioriem M. Neinere otro gadu pēc kārtas uzvarēja sprinta distancē, taču iedzīšanas un stafešu sacensībās tika izcīnīta sudraba medaļa.[1] Neinere 18 gadu vecumā tika atzīta par vienu no perspektīvākajām sportistēm Vācijas biatlona vēsturē, jau pirms ienākšanas pieaugušo elitē M. Neinere bija parakstījusi pirmo līgumu ar sponsoriem.[10]

Neinere Pasaules kausa izcīņas posmā Antholcā 2006. gada janvārī

M. Neinere Pasaules kausa izcīņas posmos debitēja savas dzimtenes Vācijas pilsētā Rūpoldingā 2006. gada 13. janvārī sprinta distancē, kad nācās aizvietot komandas biedreni Uši Dīzlu. Lai arī viņas pirmais starts nebija veiksmīgs, jo tika iegūta tikai 41. vieta,[11] viņa piedalījās vēl deviņās 2005.—2006. gada sezonas Pasaules kausa izcīņas posmu distancēs.[1]

2006. gada Pasaules čempionātā junioriem M. Neinere startēja kā viena no favorītēm, ko arī apliecināja, uzvarot divās distancēs (iedzīšanā un stafetē), kā arī izcīnīja sudraba medaļu sprinta distancē.[1] Viņa nebija iekļauta Vācijas izlases sastāvā 2006. gada Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. 2006. gada martā Pasaules kausa posmā Kontiolahti Neinere pirmo reizi izcīnīja vietas labāko desmitniekā — 4. vietu sprintā un 9. vietu distancē ar kopējo startu.[12][13]

2005.—2006. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete
5 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga – 41 21 – DNS
6 Valsts karogs: Itālija Antholca – 19 11 DNS –
Valsts karogs: Itālija Turīna Nepiedalījās
7 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka – DNS DNS – –
8 Valsts karogs: Somija Kontiolahti – 4 20 9 –
9 Valsts karogs: Norvēģija Oslo – 18 13 25 –
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja[1]

2006.—2007. gada Pasaules kausa sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: 2007. gada Pasaules čempionāts biatlonā

Magdelēna iekļuva Vācijas Pasaules kausa komandas sastāvā 2006.—2007. gada sezonas sākumā.[5] Viņa sevi apliecināja kā vienu no ātrākajām slēpotājām biatlonā, 19 gadu vecumā uzstādot vienus no ātrākajiem rezultātiem slēpošanā.[14][P 1][15] 2007. gada 5. janvārī Neinere svinēja pirmo uzvaru kādā no Pasaules kausa posmiem, tas notika Oberhofā, Vācijā sprinta distancē.[16] Uzvara savās mājās 19 000 skatītāju priekšā pievērsa ievērojamu mediju uzmanību un M. Neinere pēkšņi kļuva par visas Vācijas slavenību.[17] Divas dienas vēlāk iedzīšanas distancē viņa aizmirsa pielādēt šauteni pēc iesildīšanās. Viņa finišēja trešajā vietā, lai arī nesašāva 6 mērķus.[18]

Viņai vajadzēja startēt 2007. gada Pasaules čempionātā junioriem, taču, pateicoties pirmajai uzvara Pasaules kausa posmā, viņa startēja 2007. gada Pasaules čempionātā pieaugušajiem, kas norisinājās Antholcā, Itālijā.[5] 2007. gada 3. februārī M. Neinere kļuva par čempioni 7,5 km sprinta distancē par 2,3 sekundēm apsteidzot Annu Karinu Olofsoni no Zviedrijas.[19] Šī bija viņas tikai otrā uzvara kādā no distancēm. Dienu vēlāk M. Neinere kļuva par čempioni arī iedzīšanas distancē, lai arī nesašāva četrus mērķus.[20] Pēc 14. vietas masu startā, Neinere kopā ar Martinu Beku, Andrea Henkeli un Kati Vilhelmu ieguva zelta medaļu stafešu distancē 2007. gada 11. februārī.[21] Ar izcīnītajiem trim Pasaules čempiones tituliem M. Neinere kļuva par čempionāta visveiksmīgāko biatlonisti un jaunāko trīskārtējo Pasaules čempioni.[7] Taču visjaunākā Pasaules čempione no Vācijas bija Petra Bēla, kura 1988. gadā Šamonī uzvarēja sprinta distancē, būdama 19 gadus un divus mēnešus veca.

Sezonas beigās viņa turpināja veiksmīgi iesākto sezonu ar četrām uzvarām Pasaules kausa posmos. 2007. gada martā viņa uzvarēja iedzīšanas un masu starta distancēs Oslo posmā,[22][23] taču sezonas noslēguma posmā Hantimansijskā viņa svinēja uzvaras sprinta un iedzīšanas distancēs.[24][25] Sezonas beigās viņa bija uzvarējusi 7 Pasaules kausa posmos (ieskaitot 2 uzvaras Pasaules čempionātā, kas tiek uzskatīts kā Pasaules kausa posms). Savā pirmajā pilnajā Pasaules kausa sezonā M. Neinere ierindojās 4. vietā kopvērtējuma ieskaitē un ieguva 2. vietu iedzīšanas distances kopvērtējumā.[1] Triju mēnešu laikā M. Neinere no mazpazīstamas personas kļuva par vienu no Vācijas slavenākajām sportistēm. 2007. gada nogalē, pateicoties noslēgtajiem līgumiem ar sponsoriem, viņa bija nopelnījusi 1,3 miljonus eiro.[26]

2006.—2007. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
1 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda 33 15 7 – – –
2 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 27 8 – 2 –
3 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene DNS 9 – – DNS –
4 Valsts karogs: Vācija Oberhofa – 1 3 – DNS –
5 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga – 16 – 15 2 –
6 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka – 10 9 DNS – –
PČB Valsts karogs: Itālija Antholca DNS 1 1 14 1 DNS
7 Valsts karogs: Somija Lahti 6 24 40 – – –
8 Valsts karogs: Norvēģija Oslo – 3 1 1 – –
9 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska – 1 1 8 – –
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja; PČB—Pasaules čempionāts[1]

2007.—2008. gada Pasaules kausa sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: 2008. gada Pasaules čempionāts biatlonā
Neinere Pasaules kausa kopvērtējuma līderes dzeltenajā krekliņā 2008. gada martā

Pēc neveiksmīgajiem pirmajiem diviem posmiem 2007.—2008. gada sezonas sākumā, kad Neinere neizcīnīja pat vietu uz goda pjedestāla kādā no distancēm, viņa kopā ar Vācijas sieviešu biatlona komandu uzvarēja stafetē Pokļukas posmā.[27] 2008. gada janvārī Oberhofā viņa ieguva astoto uzvaru Pasaules kausa distancēs,[28] taču vēlāk tajā pašā mēnesī viņa izcīnīja uzvaru stafetē Rūpoldingas posmā.[29] Īsi pirms savas 21. dzimšanas dienas M. Neinere izlēma vēlreiz startēt Pasaules junioru čempionātā, kas 2008. gada janvārī notika Rūpoldingā, šī bija pēdējā reize, kad Neinere drīkstēja startēt čempionātā.[15] Viņa ieguva zelta medaļas sprintā un iedzīšanā, taču nestartēja 20 km distancē, lai labāk sagatavotos pieaugušo čempionātam.[30]

Pirms 2008. gada Pasaules čempionāta Estešundā Neinere apgalvoja, ka atkārtot iepriekšējā gadā sasniegto būtu neiespējami.[31] Daļēji viņa to arī apliecināja, jo sprintā un iedzīšanā, kur Neinere uzvarēja 2007. gadā, viņa ieņēma attiecīgi 17. un 6. vietu.[1] 2008. gada 12. februārī Neinere izcīnīja savu pirmo zelta medaļu čempionātā, kad kopā ar Sabrinu Buholcu, Andreasu Birnbaheru un Mihaelu Greisu uzvarēja jauktajā stafetē.[32] Četras dienas vēlāk viņa uzvarēja arī masu starta distancē, kur viņa par 3 sekundēm apsteidza norvēģieti Tūru Bergeri.[33] Tāpat kā 2007. gada čempionātā, arī Estešundā Vācijas sieviešu biatlona izlase kļuva par Pasaules čempionēm, kā sastāvā bija Martina Beka, Andrea Henkele, Kati Vilhelma un M. Neinere.[34] Ar divos čempionātos izcīnītajām sešām zelta medaļām M. Neinere kļuva par jaunāko seškārtējo Pasaules čempioni, tā vēl jo vairāk nostiprinot savu Vācijas stiprākās biatlonistes statusu.[35]

Sekojošajos Pasaules kausa posmos viņa uzvarēja sprintā Phjončhanā un Hantimansijskā, tās bija viņas 10. un 11. uzvaras kādā no Pasaules kausa posmu distancēm.[36][37] Ar otro vietu priekšpēdējā masu starta distancē 2007.—2008. gada sezonā M. Neinere ieguva sezonas mazo Zelta Globusu masu startā.[38] Sezonas noslēguma sacensībās Oslo viņa arī ieguva mazo Zelta Globusu sprintā un pirmo reizi karjerā ieguva līderes dzelteno krekliņu.[P 2][39] Pēdējā sezonas sacīkstē masu startā izcīnītā 9. vieta nodrošināja M. Neinerei Lielo Zelta Globusu,[40] ko pasniedz Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājai. Tāpat viņa kļuva par jaunāko šīs balvas ieguvēju kopš Starptautiskās Biatlona savienības dibināšanas brīža 1993. gadā.[41][P 3][42]

2007.—2008. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
1 Valsts karogs: Somija Kontiolahti 30 7 17 – – –
2 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 12 4 – DNS –
3 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka 7 3 – – 1 –
4 Valsts karogs: Vācija Oberhofa – 3 – 1 DNS –
5 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga – 11 16 – 1 –
6 Valsts karogs: Itālija Antholca – 8 4 4 – –
PČB Valsts karogs: Zviedrija Estešunda DNS 17 6 1 1 1
7 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana – 1 6 – – –
8 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska – 1 5 2 – –
9 Valsts karogs: Norvēģija Oslo – 7 7 9 – –
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja; PČB—Pasaules čempionāts[1]

2008.—2009. gada Pasaules kausa sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: 2009. gada Pasaules čempionāts biatlonā

M. Neineres gatavošanās 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonai bija apgrūtināta saistībā ar vairākām saslimšanas reizēm. Vasarā viņa cīnījās ar zarnu sēnīti, kā rezultātā M. Neinere bija spiesta pārtraukt treniņprogrammu uz septiņām nedēļām.[43][44] 2008. gada oktobrī viņa saķēra gripu, taču mēnesi vēlāk baktēriju infekcija atturēja Neineri no treniņiem divu nedēļu garumā.[45] Sezonas sākumā M. Neineres slēpošanas rezultāti bija būtiski kritušies, kas atspoguļojās rezultātos. Pirmajos četros sezonas posmos Neinere uz goda pjedestāla kāpa tikai trīs reizes. Viņa bija trešā sezonas pirmā posma sprintā un individuālajā distancē Estešundā,[46][47] un decembrī uzvarēja stafetē Hohfilcenē.[48][P 4][48]

M. Neinere atstāj šautuvi Pasaules kausa posmā Antholcā 2009. gada janvārī

Pēc Ziemassvētku brīvdienām viņas slēpošanas laiki uzlabojās. Pasaules kausa posmā Rūpoldingā otro reizi sezonā bija Vācijas stafetes komandā un uzvarēja.[49] Tā paša posma sprinta distancē viņa apsteidz savu komandas biedreni Kati Vilhelmu par 0,2 sekundēm, pēc tam svinēja uzvaru arī iedzīšanas sacīkstē.[50][51] Tās bija viņas 12. un 13. uzvaras Pasaules kausu posmu distancēs. Pasaules kausa posmā Antholcā M. Neinere atkal nebija starp trim labākajām. Masu starta distancē viņa pirms pēdējās šaušanas bija līderes godā ar 53,6 sekunžu handikapu, taču nesašāva visus 5 mērķus un palika 7. vietā.[52] Tas izsauca milzīgu skatītāju uzmanību, un vēlāk viņa to nosauca par "pasaules galu".[53]

Neinerei turpinājās neveiksmju sērija arī 2009. gada Pasaules čempionātā, kur viņa sirga ar saaukstēšanos un daudziem neprecīziem šāvieniem.[54] Sprintā M. Neinere finišēja 8. vietā, kur viņa nokrita nobrauciena nogāzē,[55] un iedzīšanā viņa finišēja 11. vietā.[56] Kārtējo reizi viņa nestartēja 20 km individuālajā distancē un saaukstēšanās dēļ viņa nepiedalījās jauktajā stafetē. Savu vienīgo medaļu Phjončhanā viņa ieguva kopā ar Martinu Beku, Andrea Henkeli un Kati Vilhelmu dāmu stafetē, kur tika izcīnīta 2. vieta.[57] Pēdējā čempionāta dienā masu startā viņa ierindojās 7. vietā.[58]

Olimpiskajā sagatavošanās posmā Vankūverā 2009. gada martā Neinere ieguva 2008.—2009. gada Pasaules kausa individuālās distances uzvarētājas titulu, lai arī nebija uzvarējusi nevienā sezonas posmā šajā distancē.[59] Kopā ar Vācijas komandu viņa uzvarēja stafetes sacensībās[60] un bija otrā sprinta distancē par 0,7 sekundēm atpaliekot no zviedrietes Helenas Junsones.[61] Sezonas noslēgumā Hantimansijskā Neinere uzvarēja iedzīšanas distancē, tā bija viņas 14. individuālā uzvara.[62] Sezonas kopvērtējumā viņa ierindojās 4. vietā,[1] par ko bija ļoti sarūgtināta.[7]

Pēc sezonas M. Neinere atzina, ka šī sezona ir bijusi grūta tieši psiholoģiski un dažubrīd viņa nopietni apsvērusi domu par aiziešanu no lielā sporta.[63] Vasaras laikā viņa centās stiprināt savu psiholoģisko noturību un cik vien iespējams centās izvairīties no intervijām un citas parādīšanās masu medijos.[64]

2008.—2009. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
1 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda 3 3 17 – – –
2 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 19 27 – DNS –
3 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene 6 5 – – 1 –
4 Valsts karogs: Vācija Oberhofa – 11 – 4 DNS –
5 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga – 1 1 – 1 –
6 Valsts karogs: Itālija Antholca – 14 8 6 – –
PČB Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana DNS 8 11 7 2 DNS
7 Valsts karogs: Kanāda Vankūvera 4 2 – – 1 –
8 Valsts karogs: Norvēģija Tronheima – 25 18 14 – –
9 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska – 4 1 12 – –
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja; PČB—Pasaules čempionāts[1]

2009.—2010. gada Pasaules kausa sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: 2009.—2010. gada Pasaules kauss biatlonā, 2010. gada Pasaules čempionāts biatlonā un Biatlons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs

2009. gada septembrī Neinere pirmo reizi startēja Pasaules čempionātā vasaras biatlonā, kas norisinājās Oberhofā. Lai arī M. Neinere nevēlējās pārtraukt treniņprocesu un piedalīties sacensībās, kur sportisti slēpju vietā izmanto skrituļslidas, viņa sekmīgi piedalījās čempionātā. M. Neinere kļuva par trīskārtējo Pasaules čempioni sprintā, iedzīšanā un jauktajā stafetē.[65] 2009.-10. gada Pasaules kausa sezonas pirmos posmos 2009. gada decembrī Neinerei nācās izlaist saaukstēšanās dēļ. M. Neinere atgriezās apritē Hohfilcenes posmā, taču vēl nebija atguvusies no slimības un visās distancēs neiekļuva labāko divdesmitniekā. Pirmie posmi, kuros Neinere bija uz goda pjedestāla, bija Pokļukas posms, kur viņa bija trešā sprintā un otrā iedzīšanā.[66][67] Tādējādi M. Neinere kvalificējās Olimpiskajām spēlēm Vācijas sastāvā.[68]

2010. gada janvārī neilgi pirms Oberhofas posma sacensībām sprintā Neinere savainoja muguru iesildīšanās laikā un bija spiesta atteikties no dalības distancē.[69] Viņa veiksmīgi atgriezās Rūpoldingas posmā, kur gan sprintā, gan masu startā M. Neinere izcīnīja trešo vietu.[70][71] Savā pirmajā startā sezonā stafetē viņa veica 2 soda apļus, kā rezultātā Vācijas vienība ierindojās 4. vietā.[72] Pēdējā posmā pirms 2010. gada Vankūveras Olimpiādes Antholcā, kad nestartēja dažas spēcīgas vācietes konkurentes, M. Neinere uzvarēja divās distancēs — 20 km individuālajā distancē un sprintā —, kas kopumā viņai bija 16. uzvara Pasaules kausa posmu distancēs.[73][74] Vēl viņa finišēja otrā iedzīšanas distancē, kas bija viņas septītais goda pjedestāls pēc kārtas.[75]

Neinere pirms finiša līnijas 2010. gada Olimpisko spēļu masu starta distancē

Savās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Vankūverā M. Neinere ieradās ar noteiktu mērķi — izcīnīt Olimpisko spēļu zelta medaļu. 2010. gada 13. februārī viņa kļuva par vicečempioni pirmajā sacensību veidā - 7,5 km sprinta distancē, par 1,5 sekundēm atpaliekot no Anastasijas Kuzminas no Slovākijas,[76][77] lai arī trasē sev netipiskā veidā zaudēja 5 sekundes slovākietei, kas izsauca lielu mediju uzmanību Vācijā par slēpju sagatavotību.[78] Trīs dienas vēlāk M. Neinere uzvarēja 10 km iedzīšanas distancē.[79] Neskatoties uz divām kļūdām šaušanā stāvus, M. Neinere apsteidza sprinta distances uzvarētāju Anastasiju Kuzminu par 12,3 sekundēm.[80] Savā trešajā Olimpiskajā startā individuālajā 15 km distancē viņa ieņēma tikai 10. vietu,[81] kas izvērtās par M. Neineres neveiksmīgāko startu Vistleras Olimpiskajā parkā. 21. februārī M. Neinere izcīnīja arī savu otru Olimpisko zeltu 12,5 km masu startā.[82][83] Pēc masu starta Neinere paziņoja, ka nepiedalīsies stafešu sacensībās, jo jutās nogurusi un viņa vēlējās dot iespēju izcīnīt medaļu komandas veterānei Martinai Bekai.[84][85]

Pēdējos trīs sezonas posmos pēc Vankūveras Olimpiskajām spēlēm M. Neinere nostiprināja savu pozīciju Pasaules kausa kopvērtējumā. Visās deviņās distancēs, kurās Neinere startēja, viņa iekļuva pirmajā desmitniekā. Posmā Kontiolahti viņa bija otrā jauktajā stafetē un iedzīšanā,[86] taču sprintā M. Neinere sasniedza 5. vietu.[87] Sekojošajā posmā Oslo viņa ierindojās 3. vietā masu startā,[88] 6. vietā sprintā un 8. vietā — iedzīšanā.[89][90] Sezonas noslēguma sacensībās Hantimansijskā M. Neinere sasniedza 8. vietu sprintā un uzvarēja masu startā.[91][92] Tāpat viņa uzvarēja jauktajā stafetē, kas vienlaikus bija 2010. gada Pasaules čempionāts.[93] Jauktā stafete bija vienīgā čempionāta distance. Sezonas kopvērtējumā viņa otrreiz uzvarēja un ieguva Lielo Zelta Globusu, tāpat viņa ieguva Mazos Zelta Globusus par uzvarām iedzīšanas un masu starta distanču kopvērtējumos. 20 km klasiskā biatlona distances kopvērtējumā viņa ierindojās 6. vietā.

2009.—2010. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
1 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda DNS DNS – – DNS –
2 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 29 28 – DNS –
3 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka 18 3 2 – – –
4 Valsts karogs: Vācija Oberhofa – DNS – DNS DNS –
5 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga – 3 – 3 4 –
6 Valsts karogs: Itālija Antholca 1 1 2 – – –
Valsts karogs: Kanāda Vankūvera 10 2 1 1 DNS –
7 Valsts karogs: Somija Kontiolahti – 5 2 – – 2
8 Valsts karogs: Norvēģija Oslo – 6 8 3 – –
9 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska – 8 – 1 – 1
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja[1]

2010.—2011. gada Pasaules kausa sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: 2010.—2011. gada Pasaules kauss biatlonā un 2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā

Vasarā M. Neinere vairākkārt atzina, ka nespēj rast motivāciju turpināt trenēties gaidāmajai sezona, ja jau 23 gadu vecumā ir izcīnīti visi iespējamie tituli. Taču viņa apsolīja startēt vismaz līdz 2012. gada Pasaules čempionātam, kas norisināsies Rūpoldingā.[94] 2010. gada decembrī viņa saaukstējās, tā izlaižot Pasaules kausa pirmo posmu Estešundā otro gadu pēc kārtas. Sezonu viņa uzsāka ar otro posmu, kas norisinājās Hohfilcenē, tajā izcīnīja divas 7. vietas, kā arī Vācijas komandas sastāvā uzvarēja stafetē. Pokļukā notikušajā trešajā posmā viņa izcīnīja uzvaru sprintā, kaut arī šautuvē nesašāva divus mērķus. Tā bija vācietes 20. uzvara karjerā.[95]

2011. gada janvārī notikušajos posmos viņa sasniedza dažādus rezultātus. M. Neinere ierindojās pirmajā trijniekā sprinta distancēs Oberhofā (2. vieta)[96] un Rūpoldingā (3. vieta).[97] Tāpat viņa startēja Oberhofas posma stafetes sacensībās Vācijas izlases sastāvā. Tajā tika iegūta 6. vieta, kas bija izlases sliktākais rezultāts kopš 2005. gada.[98] Nākamajos startos viņa guva sliktākos panākumus pēdējo 13 mēnešu laikā, finišējot 16. vietā Rūpoldingas 20 km distancē, tas pārtrauca viņas 24 pēc kārtas esošu iekļūšanu pirmajā desmitniekā, tai skaitā 15 goda pjedestāli un sešas uzvaras.[99] Pasaules kausa posmā Antholcā viņa atkal cīnījās ar slimību. M. Neinere piedalījās vienīgi posma noslēdzošajā sacīkstē masu startā, kur ieņēma 6. vietu.[100]

M. Neinere ar 10 savām izcīnītajām zelta medaļām Pasaules čempionātos

Februārī ASV notikušajos Pasaules kausa posmos M. Neinere atkal bija pie labas veselības un uzrādīja labākus rezultātus: viņas sliktākais rezultāts bija 6. vieta. Preskailā, Meinas štatā, viņa guva uzvaru jauktajā stafetē Vācijas komandas sastāvā.[101] Nedēļu vēlāk Fortkentā notikušajā posmā vācu biatloniste visos trijos startos ierindojās kādā no goda pjedestāla pozīcijām. Sprintā viņa izcīnīja trešo vietu,[102] iedzīšanā — 2. vietu,[103] masu startā viņa guva savu 21. uzvaru individuālajās distancēs. Tā bija pēdējā sacīkste pirms 2011. gada Pasaules čempionāta.[104] Labie rezultāti ļāva viņai pakāpties uz 5. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā.

Hantimansijskā notiekošo Pasaules čempionātu viņa sāka, kopā ar Andrea Henkeli, Arndu Peiferu un Mihaelu Greisu izcīnot sudraba medaļu jauktajā stafetē. Divas dienas vēlāk notikušajā sprinta distancē M. Neinere izcīnīja savu astoto Pasaules čempiones titulu. Iedzīšanā viņa izcīnīja sudraba godalgu pēc pieļautām divām kļūdām pēdējā šautuvē. Sacensību trešajā distancē 15 km klasiskajā biatlona distancē viņa izcīnīja savu zemāko vietu Hantimansijskā notikušajā čempionātā: 5. vietu. Šajā distancē viņa šautuvēs nesašāva 5 mērķus un par katru kļūdu šautuvē tika piešķirta viena soda minūte. Abās pēdējās distancēs M. Neinere svinēja uzvaru. Masu startā viņa par piecām sekundēm apsteidza Darju Domračevu no Baltkrievijas. Stafetē viņa startēja pēdējā etapā, atguva komandas biedreņu zaudēto un tuvāko sekotāju Ukrainas pārstāvi finiša apsteidza par 24 sekundēm, lai arī stafetes nodošanas brīdī Vācijas izlase tobrīdējām līderēm zaudēja 67,5 sekundes.[105][106] Ar Hantimansijskā izcīnītajām piecām medaļām (kopumā karjerā 13 medaļas) M. Neinere kļuva par visu laiku visvairāk medaļas izcīnījušo biatlonistu Pasaules čempionātu vēsturē.

Sezonas noslēguma posms norisinājās Oslo, Norvēģijā.[107] Pirmajā distancē (sprints) viņa guva savu 24. uzvaru Pasaules kausa posmu distancēs individuālajās distancēs, kas ļāva viņai pakāpties uz 2. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā.[108] Taču pirms priekšpēdējās distances viņa saaukstējās, tādējādi to izlaižot, kas vācietei vairs neļāva cīnīties par uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā. Divkārtējā Pasaules kausa ieguvēja 2010.—2011. gada sezonas kopvērtējumā ierindojās 5. vietā, par Lielā Kristāla globusa ieguvēju pirmoreiz karjerā kļuva somu biatloniste Kaisa Mekereinena.[109][110][111]

2010.—2011. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
1 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda DNS DNS DNS – – –
2 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 7 7 – 1 –
3 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka 8 1 – – – DNS
4 Valsts karogs: Vācija Oberhofa – 2 – 9 6 –
5 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga 16 3 – 8 – –
6 Valsts karogs: Itālija Antholca – DNS – 6 DNS –
7 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Preskaila – 6 4 – – 1
8 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Fortkenta – 3 2 1 – –
PČB Valsts karogs: Krievija Hantimansijska 5 1 2 1 1 2
9 Valsts karogs: Norvēģija Oslo – 1 DNS 6 – –
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja; PČB—Pasaules čempionāts[1]

2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: 2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā

Pirms 2011.—2012. gada sezonas M. Neinere vairākkārt norādīja, ka tā varētu būt viņas pēdējā Pasaules kausa sezona. Sezonas pirmajā posmā Estešundā sportiste uzsāka ar uzvaru sprintā, pārspējot norvēģieti Tūru Bergeri par 0,2 sekundēm, tādējādi gūstot savu 25. uzvaru Pasaules kausa posmos.[112] M. Neinere izcīnīja divas trešās vietas (individuālā distance un iedzīšana),[113][114] pēc pirmā posma esot Pasaules kausa kopvērtējuma izcīņas līdere. Pēc spekulāciju pieaugšanas par karjeras beigām, M. Neinere 6. decembrī paziņoja par karjeras beigšanu pēc 2011.—2012. gada sezonas beigām.[115][116][117] Arī sezonas otrajā posmā Hohfilcenē viņa startēja veiksmīgi, gūdama uzvaru sprintā[118] un ierindojoties 3. vietā iedzīšanā.[119] Taču stafetē tika iegūta vienīgi 6. vieta.[120] Pirmoreiz ārpus pirmā trijnieka individuālajā distancē viņa bija Hohfilcenes otrajā posmā (sākotnēji tika paredzēts, ka posms tika aizvadīts Ansī, Francijā, taču tas tika pārcelts uz Hohfilceni sniega trūkuma dēļ)[121] sprinta distancē, kurā viņa finišēja 4. vietā.[122] Nākamajā (iedzīšanas) distancē M. Neinere nesašāva 6 mērķus un ierindojās 12. vietā.[123]

Sezonas ceturtajā posmā Oberhofā M. Neinere izcīnīja uzvaru sprintā un masu startā,[124][125] taču piedzīvoja neveiksmi stafetē. M. Neinere bija Vācijas komandas ceturtā posma veicēja. Pirms pēdējās šautuves viņa atradās vadībā, taču tajā nesašāva nevienu no pieciem mērķiem, kā arī divas rezerves patronas netika šautas precīzi, kopumā viņai bija jāveic četri soda apļi. M. Neinere finišēja 4. vietā, 1:49 minūtes aiz stafetes uzvarētājas Krievijas komandas.[126] Nākamajā posmā Nove Mesto sportiste turpināja uzrādīt labus rezultātus — tika ieņemta trešā vieta individuālajā distancē un sprintā,[127][128] savukārt iedzīšanā viņa bija septītajā vietā.[129]

Sezonas sestajā posmā Antholcā vāciete turpināja palielināt savu pārsvaru pār konkurentēm Pasaules kausa kopējā ieskaitē. Vispirms viņa 7,5 km sprintā izcīnīja uzvaru,[130] pēc tam Vācijas sieviešu izlases sastāvā ieņēma 6. vietu stafetē (pati Neinere nesašāva vienu mērķi un izmantoja piecas rezerves patronas)[131] un noslēdzošajā Antholcas posma distancē masu startā ieņēma 3. vietu, no uzvarētājas D. Domračevas atpaliekot par 32,1 sekundi.[132] Pēc sestā posma Neinere kopumā bija savākusi 696 punktus, par 60 punktiem apsteidzot baltkrievieti Domračevu.[133] Septītajā posmā Oslo, Norvēģijā, Neinere izcīnīja savu 30. un 31. uzvaru Pasaules kausa posmos. Vispirms viņa uzvarēja sprintā,[134] pēc tam bija nepārspēta arī iedzīšanas distancē.[135] Masu startā viņa nepiedalījās.[136] Pēdējais Pasaules kausa posms pirms Pasaules čempionāta tika aizvadīts Kontiolahti, Somijā. Tajā vāciete abās individuālajās distancēs ierindojās pirmajā trijniekā — sprintā tika gūta kārtējā uzvara,[137] savukārt iedzīšanā — izcīnīta otrā vieta.[138]

2012. gada Pasaules čempionāts norisinājās Rūpoldingā, Vācijā, laikā no 1. līdz 13. martam.[139] Pirms čempionāta vāciete izteica vēlmi izcīnīt sešas medaļas Pasaules čempionātā.[140] Čempionāta pirmajā distancē jauktajā stafetē M. Neinere veica otro posmu, šautuvēs viņa izmantoja trīs rezerves patronas. Kaut arī pēc M. Neineres veiktā posma Vācija atradās vadībā, taču distances otrajā pusē tika zaudēts Slovēnijas un Norvēģijas kvartetiem un tika izcīnīta bronzas medaļa.[141] Šī bija M. Neineres pirmā izcīnītā bronzas medaļa Pasaules čempionātos. Nākamajā distancē sprintā M. Neinere bija galvenā favorīte, jo 2011.—2012. gada sezonā bija uzvarējusi sešās no astoņām sprinta sacensībām. Viņa arī pārliecinoši uzvarēja, tādējādi izcīnot 11. zelta medaļu Pasaules čempionātos,[142] kas ir lielākais skaits starp sportistēm biatlona vēsturē (iepriekšējais rekords bija 10 zelta medaļas, ko, pārstāvot PSRS, savulaik izcīnījusi Jeļena Golovina). Nākamajā dienā notikušajā iedzīšanā M. Neinere izcīnīja savu ceturto sudraba medaļu Pasaules čempionātu vēsturē, pirmo reizi par pasaules čempioni kļuvušajai D. Domračevai zaudējot 25 sekundes.[143] 15 km individuālajā distancē M. Neinere pieļāva sešas kļūdas šautuvēs un ierindojās 23. vietā.[144] Čempionāta priekšpēdējā sacīkstē M. Neinere tika iekļauta startam 4x6 km sieviešu stafetē. Pati sportiste veica otro posmu, kurā pieļāva sešas kļūdas šautuvēs un slēpoja vienu soda apli, kas arī bija vienīgais soda aplis Vācijas stafetes komandai. Vācija izcīnīja zelta medaļu, par 28,5 sekundēm apsteidzot Francijas izlasi.[145] Karjeru Pasaules čempionātos vāciete noslēdza ar startu 12,5 km garajā distancē ar kopēju startu. Tajā M. Neinere nesašāva sešus mērķus un ierindojās 10. vietā.[146] Karjeru Pasaules čempionātos viņa pabeidza ar 17 medaļām, no kurām 11 ir augstākā kaluma. Pirms sezonas noslēdzošā posma Hantimansijskā M. Neinere Lielā kristāla globusa kopvērtējumā saglabāja pirmo vietu ar 1093 punktiem, par 32 punktiem apsteidzot D. Domračevu.[147]

Pasaules kausa pēdējo posmu Hantimansijskā Neinere iesāka ar uzvaru sprintā,[148] savukārt sekojošajā iedzīšanā viņa ar piecām kļūdām šautuvē ieņēma 4. vietu, tādējādi nodrošinot uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.[149] Savā pēdējā Pasaules kausa distancē (masu startā) vāciete stāvus šaušanā pieļāva sešas kļūdas un ieņēma 6. vietu.[150] Pasaules kausa kopvērtējumā viņa otrās vietas ieguvēju D. Domračevu par 28 punktiem. Vēl Neinere izcīnīja Mazo kristāla globusu sprintā, kur viņa guva astoņas uzvaras desmit sprinta sacensībās.

2011.—2012. gada Pasaules kausa rezultāti
Nr. Vieta Indiv. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
1 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda 3 1 3 – – –
2 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 1 3 – 6 –
3 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene – 4 12 – – DNS
4 Valsts karogs: Vācija Oberhofa – 1 – 1 4 –
5 Valsts karogs: Čehija Nove Mesto 3 3 7 – – –
6 Valsts karogs: Itālija Antholca – 1 – 3 6 –
7 Valsts karogs: Norvēģija Oslo – 1 1 DNS – –
8 Valsts karogs: Somija Kontiolahti – 1 2 – – DNS
PČB Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga 23 1 2 10 1 3
9 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska – 1 4 6 – –
"—" norāda, ka sacensības nav aizvadītas šajā distancē; DNS—Nestartēja; PČB—Pasaules čempionāts[1]

Slēpošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neinere izmanto distanču slēpošanas tehniku 2009. gada martā
Neineres ieņemtās vietas slēpošanā (izņemot stafetes sacensības)[1][151]

M. Neinere ir viena no ātrākajām distanču slēpotājām biatlonā.[7][152] 66 Pasaules kausa distancē no 151 (44%) viņa uzstādījusi ātrāko laiku distancē,[P 5] taču 77% gadījumu M. Neinere bijusi starp trim ātrākajām sportistēm trasē.[1]

Savos pirmajos Pasaules kausa posmos 2005.—2006. gada sezonā viņa uzrādīja vidējus slēpošanas laikus, labākais rezultāts bija ceturtā vieta iedzīšanas distancē Kontiolahti posmā.[153] Taču jau savā pirmajā pilnajā Pasaules kausu sezonā 2006.—2007. gadā 19 sacīkstēs no 24, kurās Neinere piedalījās, viņa uzrādīja vismaz trešo labāko slēpošanas laiku, tai skaitā 7 distancēs bija ātrākā trasē. Tieši veiksmīgā slēpošanas tehnika bija viena no M. Neineres panākumu atslēgām 2007.—2008. gada sezonas uzvaras kopvērtējumā. Šajā sezonā viņa bija ātrākā 19 distancēs no 25, taču pārējās 6 distancēs bija pirmajā trijniekā starp ātrākajām slēpotājām. Taču 2008.—2009. gada sezonas sākumā M. Neinerei nebija vērojams iepriekš gūto panākumu turpinājums slēpošanas tehnikā un ātrumā, tas bija izskaidrojams ar slikto pašsajūtas stāvokli. Taču sezonas otrajā pusē viņa atlaba un uzstādīja 14 ātrākos slēpošanas rezultātus 18 sacīkstēs janvārī.[1]

M. Neinere slēpo uzkalnā Pasaules kausa izcīņas posmā Tronheimā 2009. gada martā

M. Neinere ir bijusi laba slēpotāja jau kopš bērnības. Astoņu gadu vecumā viņa uzvarēja savās pirmajās vietēja mēroga distanču slēpošanas sacensībās, kurās startēja. Junioru vecumā M. Neineres slēpošanas laiki nebija sliktāki par vecāku pretinieču un vīriešu uzrādītajiem rezultātiem slēpošanā. 15 gadu vecumā Neinere spēja uzrādīt labākus rezultātus par sava vecuma treniņbiedrenēm un vīriešiem. Gatavojoties 2006.—2007. gada sezonai, viņa noslēpoja 5300 km treniņos, taču palielināja šo attālumu līdz 6000 km gatavojoties 2007.—2008. gada sezonai.[26] Pateicoties ātrajai slēpošanai, M. Neinere spēj kompensēt dažas kļūdas šautuvē distancēs, kur par katru kļūdu tiek piešķirts 150 m liels soda aplis.[154]

Trijās reizēs no kopējām 32 uzvarām M. Neinere bija spiesta slēpot trīs papildu soda apļus, salīdzinot ar otrās vietas ieguvējas spēlotiem soda apļiem, taču tas viņai nav traucējis svinēt uzvaru sacīkstē. Tas ir noticis 2007. gada Pasaules čempionāta iedzīšanas distancē, 2008. gada Pasaules čempionāta masu startā un 2009. gadā Rūpoldingas Pasaules kausa posmā iedzīšanas distancē.[20][33][51] 2008. gada martā viņa finišēja otrā Pasaules kausa posma masu startā Krievijas pilsētā Hantimansijskā, kaut arī slēpoja 5 soda apļus.[155] M. Neinere 2007. gadā izcīnīja 3. vietu Oberhofā iedzīšanas distancē neskatoties uz 6 kļūdām šautuvē un tikpat noslēpotiem soda apļiem.[156] Savā pirmajā uzvarā Pasaules kausa posmos individuālajā 15 km distancē 2010. gada janvārī viņa kompensēja pazaudētās divas minūtes šaušanā ar labo slēpošanu.[73]

Šaušana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules kausa posms Tronheimā 2009. gada martā
Neineres šaušanas statistika

M. Neineres šaušanas precizitāte visā karjerā bija 78%. Šaušanā guļus viņa ir sašāvusi 88% mērķu, taču šaušanā stāvus — 67%. Šaušanā guļus M. Neinere uzrādīja vidējus rezultātus, taču rezultāti šaušanā stāvus ir salīdzinoši zemi salīdzinājumā ar citām Pasaules kausa līderēm.[1]

2005.—2006. gada debijas sezonā uzrādītā 78% precizitāte šaušanā ir viņas labākais rezultāts sezonu kopvērtējumā. Taču savā pirmajā pilnajā Pasaules kausa 2006.—2007. gada sezonā viņas precizitāte šaušanā samazinājās par 4% līdz 74%. Lai arī 2008.—2009. gada sezonā viņa uzlaboja savu statistiku šaušanā līdz 76%, taču šajā rādītājā viņa ierindojās 78. vietā starp visām biatlonistēm, kas startēja šajā sezonā (kopumā bija 113 biatlonistes). M. Neinere 2007.—2008. gada sezonā ieguva Pasaules kausu ar vissliktāko šaušanas precizitāti, ar kuru kāda biatloniste ir uzvarējusi Pasaules kausa kopvērtējumā. M. Neinere uzvaras sezonā sašāva tikai 73% mērķu, kas ir par apmēram 10% mazāk kā iepriekšējo sezonu uzvarētājām: Andrea Henkelei (84%),[157] Kati Vilhelmai (87%)[158] un Sandrinai Baijī (81%).[159] Stāvus šaušanā M. Neinere savu labāko karjeras rezultātu sasniedza 2008.—2009. gada sezonā, kad viņa sašāva 66% mērķu, kaut arī attiecīgās sezonas Pasaules kausa ieguvēja Helena Junsone sašāva par 26% vairāk mērķu.[160]

M. Neinere gatavojas stāvus šaušanai 2009. gada janvārī

M. Neineres šaušanas izpildījums ir regulārs diskusiju temats Vācijas medijos. Visu laiku viņa negribīgi ir atbildējusi uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem par šaušanu.[44] M. Neinere vienmēr apgalvojusi, ka viņas neveiksmīgā šaušana stāvus ir psiholoģiskās nesagatotības, nevis tehniskās sagatavotības vaina, kaut arī treniņos uzrādītie rezultāti neatpaliek no treniņbiedru rezultātiem.[161] 2008. gadā M. Neinere trenējās pie bundesvēra šaušanas trenera un bijušā lielā kalibra pasaules čempiona Rudija Krenna un pēc tam nedaudz mainīja stāju šaujot.[162] Kopš 2009. gada viņa regulāri strādā ar psihologu, kurš palīdz viņai psiholoģiski būt gatavai mērķu sašaušanai.[64] Viņas stāvus šaušanas precizitāte ir uzlabojusies no 60% līdz 75% laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam.[1] Dažu distanču laikā viņa lieto ausu aizbāžņus, lai varētu labāk sakoncentrēties šaušanai.[26] Parasti M. Neineres neveiksmīgākā disciplīna ir 20 km klasiskā biatlona distance, kur par katru kļūdu šautuvē tiek piešķirta soda minūte nevis soda aplis.

Vienīgā M. Neineres uzvara kādā no Pasaules kausa posmiem, kurā tika sašauti visi mērķi, bija sprinta distance 2007. gada martā Krievijas pilsētā Hantimansijskā.[24] Vēl viņa precīzi ir šāvusi divas reizes — 2006. gada marta posmā Somijas pilsētā Kontiolahti sprinta distancē, kur viņa ierindojās 4. vietā[163] un 2008. gada decembrī sprinta distancē Zviedrijas pilsētā Estešundā, kur viņa ieņēma goda pjedestāla zemāko pakāpienu.[46] Neineres visneveiksmīgākā šaušana bija novērojama 2008. gada decembrī, Pasaules kausa posmā Hohfilcenē iedzīšanas distancē, kur viņa nesašāva deviņus mērķus.[164] Taču visdārgākās kļūdas šautuvē M. Neinere pieļāva 2009. gada janvārī masu startā Pasaules kausa posmā Antholcā, kur pēc 15 precīzi sašautiem mērķiem viņa bija vadībā ar 53,6 sekunžu pārsvaru, ko gan nācās pazaudēt pēdējā šautuvē, kur M. Neinere kļūdījās visas piecas reizes, finišu sasniedzot tikai 7. vietā.[52]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Neinere Valgavā, Vācijā, 2009. gada maijā

M. Neinere kopš dzimšanas dzīvo nelielā Bavārijas pilsētiņā Valgavā, kurā kopumā dzīvo ap 1400 iedzīvotāju.[5] 2007. gadā viņa nopirka savas vecmammas māju Valgavā, kur pašlaik dzīvo personīgajā dzīvoklī.[6] M. Neinere spēlē čellu, viņai pieder enduro motocikls,[165] tāpat viņai patīk kalnu riteņbraukšana, pārgājieni un peldēšana, ar ko viņa labprāt nodarbojas, kad biatlona sezonā ir pārtraukums.[8]

M. Neinerei bija divu gadu ilgas attiecības ar bijušo austriešu biatlonistu Francu Perveinu, kuru viņa satika 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem.[166] Līdz pat 2009. gada rudenim viņai bija romantiskas attiecības ar Vācijas Slēpošanas asociācijas priekšnieku Bjornu Veisheitu, kas ilga 19 mēnešus.[167] 2009. gada decembrī viņa paziņoja, ka satiekas ar bijušo skolas laika draugu Jozefu Holceru no dzimtās Valgavas.[168] Pāris salaulājās 2014. gada martā. Laulībā dzimusi meita Verēna Anna (2014) un dēls Jozefs Valentīns (2016).

Sabiedriskā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biatlons ir populārākais ziemas sporta veids Vācijā.[169] Katrs Pasaules kausa posms tiek translēts Vācijas TV tiešraidē un janvāra Pasaules kausa posmus Oberhofā, Rūpoldingā un Antholcā parasti vēro ap pieciem miljoniem skatītāju.[170] Pēc trim izcīnītajiem Pasaules čempiones tituliem 2007. gadā Neinere ir kļuvusi par vienu no Vācijas populārākajām sportistēm. Pirmo divu panākumu bagāto sezonu laikā viņa parakstīja vairākus sadarbības līgumus un saņēma vairākus apbalvojumus.[171] Neineres popularitāte pieauga pēc veiksmīgā starta 2010. gada Olimpiskajās spēlēs. Masu starta distanci, kur M. Neinere izcīnīja zelta medaļu, noskatījās 9,75 miljoni TV skatītāju (31,5 % tirgus daļas), šī bija visvairāk skatītā spēļu programma Vācijā.[172]

2007. un 2008. gadā M. Neinere ieguva balvu kā gada labākā biatloniste, kuras uzvarētāju nosaka visu Pasaules kausa komandu treneri.[173] Tāpat viņa 2007. un 2008. gadā ieguva Vācijas slēpošanas asociācijas lielāko apbalvojumu "Zelta slēpotājs" (vācu: Goldener Ski).[174] 2007.—2008. gada Pasaules kausa sezonā viņa ieguva sezonas labākās biatlonistes balvu Forum Nordicum vērtējumā, apsteidzot norvēģu biatlonistus Ūli Einaru Bjerndālenu un Emīlu Hegli Svensenu.[175] 2007. gada decembrī M. Neinere tika atzīta par 2007. gada Vācijas labāko sportisti,[176] taču gadu vēlāk piekāpās šajā balsojumā Olimpisko zelta medaļu īpašniecēm Britai Štefenai un Britai Heidemannai.[177] 2010. gadā viņu par labāko Vācijas sportisti atzina laikraksts Sport Bild.[178][179]

M. Neineres interese par adīšanu vienmēr ir bijis apspriedes objekts Vācijas medijos. Viņa uztur adīšanas mājaslapu, kur ir pieejama detalizēta adīšanas instrukcija un ir pieejams adīšanas blogs.[176] M. Neinere parasti savu adīšanas inventāru ņem līdzi ceļojumos un uz Pasaules kausa posmiem, lai atslābinātos un atpūstos.[180] 2007. gadā viņa noraidīja piedāvājumu pozēt kailai žurnāla Playboy vācu versijai.[181] Viņa ir vēstnese 2011. gada Pasaules kausa izcīņai futbolā sievietēm, kas notika Vācijā,[182] kā arī bija aizbildnes grupas locekle Minhenes vēlmei rīkot 2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs.[183]

Karjeras rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neinere saņem zelta medaļu par uzvaru 2010. gada Olimpisko spēļu iedzīšanas distancē

Neinere ir izcīnījusi 2 zelta un 1 sudraba medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. Savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā, kas norisinājās Vankūverā, Kanādā, viņa izcīnīja zeltu iedzīšanas un masu starta distancēs. Taču Olimpiādes pirmajā, sprinta, distancē viņa ieguva sudraba medaļu. Pēc iegūtajām medaļām viņa izlēma nestartēt stafetes sacensībās.[1]

Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete
2010 Valsts karogs: Kanāda Vankūvera 10 2 1 1 nestartēja

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Neinere ar izcīnītām 17 medaļām (divpadsmit zelta, četrām sudraba un vienas bronzas) ir visu laiku visvairāk medaļas izcīnījusī biatloniste Pasaules čempionāta vēsturē. Savā pirmajā Pasaules čempionātā 2007. gadā Antholcā viņa kļuva par trīskārtēju čempioni (sprintā, iedzīšanā un stafetē). Arī gadu vēlāk Pasaules čempionātā Estešundā viņa uzvarēja trīs distancēs (masu startā, dāmu un jauktajā stafetē). 2009. gada Pasaules čempionātā Phjončhanā M. Neinere neizcīnīja nevienu titulu, augstākais sasniegums viņai bija sudrabs kopā ar Vācijas sieviešu komandu stafetē. 2010. gada čempionāta vienīgajā distancē — jauktajā stafetē — M. Neinere izcīnīja zelta medaļu. 2011. gada čempionātā viņa kļuva par čempioni trijās distancēs, kā arī izcīnīja divas sudraba medaļas. Karjeras pēdējā Pasaules čempionātā 2012. gadā M. Neinere izcīnīja visu trīs kalumu medaļas — divi zelti, viens sudrabs un viena bronza.

Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
2007 Valsts karogs: Itālija Antholca — 1 1 14 1 —
2008 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda — 17 6 1 1 1
2009 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana — 8 11 7 2 —
2010 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Nenotiek Olimpisko spēļu gadā. 1
2011 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska 5 1 2 1 1 2
2012 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga 23 1 2 10 1 3

Pasaules kausa kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā pirmajā Pasaules kausu sezonā Neinere startēja 10 distancēs un kopvērtējumā ierindojās 34. vietā. Savā pirmajā pilnajā Pasaules kausu sezonā 2006.—2007. gadā viņa kļuva par pastāvīgu Vācijas komandas dalībnieci un sezonu beidza 4. vietā. 2007.—2008. gada sezonā M. Neinere ieguva uzvarētājas titulu, tāpat viņa uzvarēja sprinta un masu starta distanču kopvērtējumos. 2008.—2009. gada sezonā Neinere ierindojās 4. vietā, izcīnot biatlona klasiskās 20 km distances kopvērtējuma uzvarētājas titulu. 2009.—2010. gada sezonā M. Neinere otrreiz uzvarēja kopvērtējumā, vēl uzvarot iedzīšanā un masu startā. 2010.—2011. gada sezonā viņa izcīnīja Mazo kristāla globusu sprintā, savukārt kopvērtējumā ierindojās 5. vietā. 2011.—2012. gada sezonā M. Neinere trešoreiz karjerā izcīnīja Lielo kristāla globusu, kā arī palika nepārspēta sprinta distances ieskaitē. Septiņu sezonu laikā viņa ir ieguvusi katrā disciplīnā vismaz pa vienam čempiones titulam.[1]

Sezona Individuālās sac. Sprints Iedzīšana Masu starts Kopvērtējums
Posmi Punkti Vieta Posmi Punkti Vieta Posmi Punkti Vieta Posmi Punkti Vieta Posmi Punkti Vieta
2005.—2006. 0/3 — — 4/10 65 33 4/8 65 30 2/5 34 30 10/26 164 34
2006.—2007. 2/4 34 25 10/10 285 4 8/8 283 2 4/5 114 10 24/27 720 4
2007.—2008. 2/3 33 20 10/10 326 1 8/8 232 5 5/5 186 1 25/26 818 1
2008.—2009. 3/4 129 1 10/10 358 2 7/7 231 5 5/5 146 8 25/26 891 4
2009.—2010. 3/4 114 6 8/10 334 2 6/6 256 1 4/5 216 1 21/25 933 1
2010.—2011. 3/4 99 14 8/10 404 1 5/7 221 6 4/5 228 2 21/26 952 5
2011.—2012. 3/3 114 4 10/10 571 1 8/8 372 2 5/5 177 7 25/26 1216 1
Statistika ir atjaunota pēc 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezonas beigām.

Statistika Pasaules kausā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2012. gada 18. martam Neinere pieaugušo konkurencē bija startējusi 175 distancēs, tai skaitā 47 (26,86%) no tām ir uzvarējusi. M. Neinere ir uzvarējusi 34 Pasaules kausu individuālajās distancēs. Vēl M. Neinere ir uzvarējusi 13 stafetēs. Neinere ir uzvarējusi vismaz vienu reizi katrā distancē.[P 6] 137 reizes viņa ir sasniegusi pirmo desmitnieku, tas sastāda 78,3% no kopējā sacīkšu skaita, kurā M. Neinere piedalījās.[1]

Rezultāts Klasika Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Kopā
1. vieta 1 18 7 8 13 47
2. vieta 3 7 1 5 16
3. vieta 3 9 3 3 1 19
Top 10 11 45 33 24 24 137
Vieta punktos 15 59 45 29 24 172
Kopā 16 60 46 29 24 175
Dati atjaunoti pēc karjeras beigām.

Uzvaras Pasaules kausa posmos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzvaras individuālajās distancēs (34)
# Datums Norises vieta Disciplīna
1. 2007. gada 2. janvāris Valsts karogs: Vācija Oberhofa Sprints
2. 2007. gada 3. marts Valsts karogs: Itālija Antholca[A 1] Sprints
3. 2007. gada 4. marts Valsts karogs: Itālija Antholca[A 1] Iedzīšana
4. 2007. gada 10. marts Valsts karogs: Norvēģija Holmenkollena Iedzīšana
5. 2007. gada 11. marts Valsts karogs: Norvēģija Holmenkollena Masu starts
6. 2007. gada 15. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Sprints
7. 2007. gada 17. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Iedzīšana
8. 2008. gada 6. janvāris Valsts karogs: Vācija Oberhofa Masu starts
9. 2008. gada 16. februāris Valsts karogs: Zviedrija Estešunda[A 2] Masu starts
10. 2008. gada 28. februāris Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana Sprints
11. 2008. gada 6. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Sprints
12. 2009. gada 16. janvāris Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga Sprints
13. 2009. gada 18. janvāris Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga Iedzīšana
14. 2009. gada 28. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Iedzīšana
15. 2010. gada 20. janvāris Valsts karogs: Itālija Antholca Individuālā distance
16. 2010. gada 22. janvāris Valsts karogs: Itālija Antholca Sprints
17. 2010. gada 16. februāris Valsts karogs: Kanāda Vistlera[A 3] Iedzīšana
18. 2010. gada 21. februāris Valsts karogs: Kanāda Vistlera[A 3] Masu starts
19. 2010. gada 27. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Masu starts
20. 2010. gada 18. decembris Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka Sprints
21. 2011. gada 13. februāris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Fortkenta Masu starts
22. 2011. gada 5. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska[A 4] Sprints
23. 2011. gada 27. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska[A 4] Masu starts
24. 2011. gada 17. marts Valsts karogs: Norvēģija Oslo Sprints
25. 2011. gada 3. decembris Valsts karogs: Zviedrija Estešunda Sprints
26. 2011. gada 9. decembris Valsts karogs: Austrija Hohfilcene Sprints
27. 2012. gada 6. janvāris Valsts karogs: Vācija Oberhofa Sprints
28. 2012. gada 8. janvāris Valsts karogs: Vācija Oberhofa Masu starts
29. 2012. gada 19. janvāris Valsts karogs: Itālija Antholca Sprints
30. 2012. gada 2. februāris Valsts karogs: Norvēģija Oslo Sprints
31. 2012. gada 4. februāris Valsts karogs: Norvēģija Oslo Iedzīšana
32. 2012. gada 11. februāris Valsts karogs: Somija Kontiolahti Sprints
33. 2012. gada 3. marts Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga[A 5] Sprints
34. 2012. gada 16. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska Sprints

Uzvaras stafešu distancēs (13)
# Datums Norises vieta Disciplīna
1. 2007. gada 11. februāris Valsts karogs: Itālija Antholca[A 1] Dāmu stafete
2. 2007. gada 16. decembris Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka Dāmu stafete
3. 2008. gada 9. janvāris Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga Dāmu stafete
4. 2008. gada 12. februāris Valsts karogs: Zviedrija Estešunda[A 2] Jauktā stafete
5. 2008. gada 17. februāris Valsts karogs: Zviedrija Estešunda[A 2] Dāmu stafete
6. 2008. gada 21. decembris Valsts karogs: Austrija Hohfilcene Dāmu stafete
7. 2009. gada 14. janvāris Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga Dāmu stafete
8. 2009. gada 14. marts Valsts karogs: Kanāda Vistlera Dāmu stafete
9. 2010. gada 28. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska[A 6] Jauktā stafete
10. 2010. gada 11. decembris Valsts karogs: Austrija Hohfilcene Dāmu stafete
11. 2011. gada 5. februāris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Preskaila Jauktā stafete
12. 2011. gada 13. marts Valsts karogs: Krievija Hantimansijska[A 4] Dāmu stafete
13. 2012. gada 10. marts Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga[A 5] Dāmu stafete

Statistika ir atjaunota pēc karjeras beigām.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 2007. gada Pasaules čempionāts.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2008. gada Pasaules čempionāts.
  3. ↑ 3,0 3,1 2010. gada ziemas olimpiskās spēles.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 2011. gada Pasaules čempionāts.
  5. ↑ 5,0 5,1 2012. gada Pasaules čempionāts.
  6. ↑ 2010. gada Pasaules čempionāts.

Pasaules junioru čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neinere ir ieguvusi septiņas zelta un četras sudraba Pasaules junioru čempionātā. Katrā stafešu distancē, kurā M. Neinere piedalījās, viņa ir ieguvusi kādu medaļu. 2004. gada Pasaules junioru čempionātā Neinere izcīnīja divas zelta medaļas sprintā un stafetē. Gadu vēlāk viņa izcīnīja zeltu sprintā, taču 2006. gadā viņa atkal izcīnīja divus čempiontitulus iedzīšanā un stafešu sacīkstē. 2007. gada čempionātā viņa nepiedalījās, jo veiksmīgi startēja 2007. gada Pasaules čempionātā pieaugušajiem. M. Neinere atgriezās junioru čempionātā 2008. gadā, kur ieguva vēl divas zelta medaļas sprintā un iedzīšanas distancē.[1]

Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Stafete
2004 Valsts karogs: Francija Augšmorīnne — 1 2 1
2005 Valsts karogs: Somija Kontiolahti 4 1 2 2
2006 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Preskaila 7 2 1 1
2008 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga — 1 2 1

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Stafete
2006 Valsts karogs: Vācija Langdorfa — 29 13 3

Vācijas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Masu starts Dāmu stafete Jauktā stafete
2005 Rūpoldinga, Altenberga, Oberhofa 14 20 8 nest. 2 3
2006 Rūpoldinga, Altenberga, Oberhofa 14 11/9 15 4 — —
2007 Rūpoldinga, Altenberga, Oberhofa 2 6 8 nest. nest. —
2008 Rūpoldinga, Langdorfa, Oberhofa 5 5 4 2 3 —
2009 Rūpoldinga, Altenberga 5 5 5 1 1 —
2010 Oberhofa, Vilingena 1 5 5 2 nest. 1

Pasaules čempionāts vasaras biatlonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vieta Sprints Iedzīšana Jauktā stafete
2009 Valsts karogs: Vācija Oberhofa 1 1 1

Sasniegumi un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas no M. Neineres izcīnītajām medaļām un apbalvojumiem

Starptautiskie tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ziemas olimpiskās spēles — 2 zelta medaļas
    • 2010: Iedzīšana, masu starts
  • Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja — 2007.—2008.; 2009.—2010.; 2011.—2012.
  • Pasaules kausa ieguvēja individuālajā 20 km distancē — 2008.—2009.
  • Pasaules kausa ieguvēja sprinta distancē — 2007.—2008.; 2010.—2011.; 2011.—2012.
  • Pasaules kausa ieguvēja iedzīšanas distancē — 2009.—2010.
  • Pasaules kausa ieguvēja masu starta distancē — 2007.—2008.; 2009.—2010.
  • Pasaules čempionāts — 12 zelta medaļas
    • 2007: Sprints, iedzīšana, dāmu stafete
    • 2008: Masu starts, dāmu stafete, jauktā stafete
    • 2010: Jauktā stafete
    • 2011: Sprints, masu starts, stafete
    • 2012: Sprints, stafete
  • Pasaules čempionāts jauniešiem — 7 zelta medaļas

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vācijas gada sportiste — 2007,[184] 2011,[185][186] 2012
  • Gada jaunpienācēja biatlonā — 2007[173]
  • Gada labākā biatloniste — 2007, 2008[173]
  • Zelta slēpotāja DSV vērtējumā — 2007, 2008, 2010[174]
  • Gada biatloniste Forum Nordicum vērtējumā — 2008, 2010[175]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Slēpošanas laikā tiek ieskaitīts laiks, kurā sportists veic distanci, izņemot pavadīto laiku šautuvē, soda apļos vai arī saņemtās soda minūtes (tikai individuālajā distancē)
  2. ↑ Dzelteno krekliņu nēsā Pasaules kausa līderis.
  3. ↑ Jaunākā Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja ir Jirina Pelčova (dzimusi 1969. gada 22. novembrī), kas uzvarēja 1989.—1990. gada sezonas kopvērtējumā 20 gadu vecumā. Tolaik Pasaules kausu organizēja UIPMB, nevis IBU.
  4. ↑ Sākotnējā stafetes uzvarētāja Krievijas izlase tika diskvalificēta.
  5. ↑ Distancēs, kur netiek pieškirti soda apļi par nesašautu mērķi.
  6. ↑ Par Pasaules kausa posmiem uzskatāmi arī Pasaules čempionāti un Olimpiskās spēles, uzvaras šajās sacensībās tiek skaitītas kā uzvaras Pasaules kausa posmā attiecīgajā distancē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 «Magdalēnas Neineres IBU profils». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  2. ↑ Deutscher Skiverband. «Magdalena Neuner». Ski-online.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  3. ↑ 3,0 3,1 Neuner, Paul and Neuner, Margit. «Magdalenas Werdegang». Magdalena-Neuner.de. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (vāciski)
  4. ↑ 4,0 4,1 Bayerischer Skiverband. «Magdalena Neuner (SC Wallgau)». bsv-ski.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Grätz, Harald. «Magdalena Neuner (Archived)». Microsoft Encarta. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. novembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski).
  6. ↑ 6,0 6,1 Wiedemann, Roland. «Magdalena Neuner, Biathlon-Star und Profi-Strickerin». Spiegel Online, 2007. gada 30. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. maijā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 The New York Times Company. «Magdalena Neuner – Athlete Biography». NYTimes.com. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  8. ↑ 8,0 8,1 German Federal Ministry of Finance. «Magdalena Neuner». Zoll.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  9. ↑ German Federal Ministry of Finance. «Maria Riesch». Zoll.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  10. ↑ Kreisl, Volker. «Die Stubenmusik ist vorbei». Süddeutsche Zeitung, 2006. gada 6. decembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (vāciski)
  11. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 5 – Ruhpolding (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  12. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Kontiolahti (FIN) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  13. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Kontiolahti (FIN) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  14. ↑ Blume, Klaus. «Fräulein Neuner und das erstaunliche Gespür für Schnee». kicker online, 2006. gada 7. decembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  15. ↑ 15,0 15,1 International Biathlon Union. «IBU Event and Competition Rules». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (angliski)
  16. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 4 – Oberhof (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  17. ↑ Ruwald, Helen. «"Ich dachte, ich fliege"». Der Tagesspiegel, 2007. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  18. ↑ Sport-Informations-Dienst. «Grubben und Bailly jagen Neuner erfolgreich». FOCUS Online, 2007. gada 7. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  19. ↑ International Biathlon Union. «Biathlon World Championships – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  20. ↑ 20,0 20,1 International Biathlon Union. «Biathlon World Championships – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  21. ↑ International Biathlon Union. «Biathlon World Championships – Antholz-Anterselva (ITA) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  22. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  23. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  24. ↑ 24,0 24,1 International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 9 – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  25. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 9 – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  26. ↑ 26,0 26,1 26,2 Wolfsgruber, Axel. «"Wie eine echte Königin"». Focus, 49/2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  27. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 3 – Pokljuka (SLO) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  28. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 4 – Oberhof (GER) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  29. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 5 – Ruhpolding (GER) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  30. ↑ Deutsche Presse-Agentur. «Neuner holt zweimal Gold». ARD.de, 2008. gada 27. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  31. ↑ Gross, Alexandra. «Magdalena Neuner und ihre schwierigste Saison». WELT Online, 2007. gada 1. decembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  32. ↑ International Biathlon Union. «World Championships – Oestersund (SWE) – Mixed 2 x 6 + 2 x 7.5 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  33. ↑ 33,0 33,1 International Biathlon Union. «World Championships – Oestersund (SWE) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  34. ↑ International Biathlon Union. «World Championships – Oestersund (SWE) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  35. ↑ Weiser, Michael. «Gewinner der Woche». Bayernkurier, 2008. gada 23. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (vāciski)
  36. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 7 – Pyeong Chang (KOR) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  37. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  38. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  39. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 9 – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  40. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 9 – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  41. ↑ Associated Press. «World Cup Affects an American Accent». The Washington Post, 2008. gada 17. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  42. ↑ International Biathlon Union. «Jirina Pelcova». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  43. ↑ Klein, Tom. «German men are trim, women ailing». Biathlonworld, 2008. gada 25. decembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (angliski)
  44. ↑ 44,0 44,1 Wolfsgruber, Axel. «"An Pleiten wächst man"». Focus, 2009. gada 9. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  45. ↑ Rheinische Post. «Magdalena Neuner fährt nicht ins Trainingslager». RP Online, 2008. gada 19. novembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (vāciski)
  46. ↑ 46,0 46,1 International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oestersund (SWE) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  47. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oestersund (SWE) – Women 15 km Individual». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  48. ↑ 48,0 48,1 International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  49. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  50. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  51. ↑ 51,0 51,1 International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  52. ↑ 52,0 52,1 Palme, Jürgen. «Iourieva profits from Neuner's disaster». Biathlonworld, 2009. gada 25. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (angliski)
  53. ↑ Mey, Alexander. «Neuner: "Das war totaler Weltuntergang"». Spox.com, 2008. gada 9. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  54. ↑ Deutsche Presse-Agentur. «Bangen um Biathlon-Star: "Schnupfennase" stoppt Neuner». Frankfurter Rundschau, 2009. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (vāciski)
  55. ↑ International Biathlon Union. «IBU Biathlon World Championships – Pyeong Chang (KOR) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  56. ↑ International Biathlon Union. «IBU Biathlon World Championships – Pyeong Chang (KOR) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  57. ↑ International Biathlon Union. «IBU Biathlon World Championships – Pyeong Chang (KOR) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  58. ↑ International Biathlon Union. «IBU Biathlon World Championships – Pyeong Chang (KOR) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  59. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Vancouver (CAN) – Women's 15 km Individual». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  60. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Vancouver (CAN) – Women's 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  61. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Vancouver (CAN) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  62. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  63. ↑ Dunker, Robert. «Silber in der Tasche, Gold im Blick». WELT Online, 2010. gada 15. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  64. ↑ 64,0 64,1 Futterman, Matthew. «The Skier Who Can't Shoot Straight». Wall Street Journal, 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  65. ↑ International Biathlon Union. «Summer Biathlon World Championships – Skiroll». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (angliski)
  66. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Pokljuka (SLO) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  67. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Pokljuka (SLO) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  68. ↑ Deutsche Presse-Agentur. «Endlich oben». Der Tagesspiegel, 2009. gada 20. decembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  69. ↑ Deutsche Presse-Agentur. «Neuner wieder fit - Biathleten heiß auf Ruhpolding». Zeit.de, 2010. gada 12. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  70. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  71. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  72. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 4 x 6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  73. ↑ 73,0 73,1 International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 15 km Individual». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  74. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  75. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  76. ↑ Edmunds Novickis. «Sensacionāls zelts Kuzminai, labākā latviete - Krūmiņa». sportacentrs.com, 2010. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.
  77. ↑ Agence France-Press. «Unheralded Kuzmina makes Slovakia breakthrough». Vancouver2010.com, 2010. gada 13. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  78. ↑ Dunker, Robert. «Hat das deutsche Team Neuners Gold verwachst?». WELT Online, 2010. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  79. ↑ Edmunds Novickis. «Noinere - olimpiskā čempione, Līdumai - 38. vieta». sportacentrs.com, 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 1. martā.
  80. ↑ Futterman, Matthew. «Germany's Neuner Wins Women's Biathlon Pursuit». Wall Street Journal, 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  81. ↑ Edmunds Novickis. «Bergere - čempione, latvietes zemās vietās». sportacentrs.com, 2010. gada 18. februārī. Skatīts: 2010. gada 1. martā.
  82. ↑ Andris Vētra. «Noinere izcīna fantastisku uzvaru». sportacentrs.com, 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2010. gada 1. martā.
  83. ↑ Karen, Mattas. «Neuner wins women's 12.5K mass start at Olympics». The Washington Post, 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (angliski)
  84. ↑ Gatis Liepiņš. «Noinere stafetē nestartēs, dos iespēju pārējām». sportacentrs.com, 2010. gada 22. februārī. Skatīts: 2010. gada 25. februārī.
  85. ↑ Vignal, Patrick. «Olympics - Biathlon - Germany's Neuner skips treble chance». Reuters, 2010. gada 22. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  86. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Kontiolahti (FIN) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  87. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Kontiolahti (FIN) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  88. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oslo (NOR) – Women 12.5 km Mass start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  89. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oslo (NOR) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  90. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oslo (NOR) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  91. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  92. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 12.5 km Mass start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  93. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Khanty-Mansiysk (RUS) – Mixed Relay». IBU Datacenter. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlī. (angliski)
  94. ↑ AFP. «Biathlon heroine Neuner takes aim at home glory». Yahoo News, 2010. gada 25. novembris. Skatīts: 2011. gada 5. marts.[novecojusi saite] (angliski)
  95. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Pokljuka (SLO) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  96. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oberhof (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  97. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  98. ↑ Deutsche Presse-Agentur. «Frauen-Staffel enttäuscht auf Platz sechs». Spiegel Online, 2011. gada 6. janvāris. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (vāciski)
  99. ↑ International Biathlon Union. E.ON «Ruhrgas IBU World Cup – Ruhpolding (GER) – Women 15 km Individual». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  100. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  101. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Presque Isle, ME (USA) – Mixed 2x6 + 2x7.5 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  102. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Fort Kent, ME (USA) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  103. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Fort Kent, ME (USA) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  104. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Fort Kent, ME (USA) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2011. gada 5. marts. (angliski)
  105. ↑ Edmunds Novickis. «Noinere izrauj Vācijai zeltu no Ukrainas rokām, Krievijai izgāšanās». Sportacentrs.com, 2011. gada 13. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  106. ↑ «Noinere izrauj uzvaru pasaules čempionāta stafetes sacensībās». Delfi.lv. 2011. gada 13. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  107. ↑ Edmunds Novickis. «Sāksies PK biatlona pēdējais posms - sprinta cīņās arī latvieši». Sportacentrs.com, 2011. gada 17. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  108. ↑ Andrejs Siliņš. «Līduma 40., Noinere uzvar sprintu, Mazo kristāla globusu un tēmē arī uz Lielo». Sportacentrs.com, 2011. gada 17. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  109. ↑ «Mekereinene izcīna uzvaru Pasaules kausa izcīņas biatlonā kopvērtējumā». Delfi.lv. 2011. gada 20. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  110. ↑ Edmunds Novickis. «Biatlona sezonas statistika, kopvērtējumi pilnā apmērā». Sportacentrs.com, 2011. gada 20. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  111. ↑ Edmunds Novickis. «Makarainena izcīna Lielo kristāla globusu». Sportacentrs.com, 2011. gada 20. martā. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  112. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Östersund (SWE) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  113. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Östersund (SWE) – Women 15 km Individual». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  114. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Östersund (SWE) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  115. ↑ Valdis Bērziņš. «Noinere 25 gadu vecumā beigs karjeru». Sportacentrs.com, 2011. gada 6. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  116. ↑ «Titulētā biatloniste Noinere pēc šīs sezonas noslēgs karjeru». Delfi.lv. 2011. gada 6. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  117. ↑ LETA. «Slavenā biatloniste Noinere pēc šīs sezonas beigs karjeru». Tvnet.lv, 2011. gada 6. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  118. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  119. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  120. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  121. ↑ Edmunds Novickis. «Pēdējais biatlona posms šogad – vai turēsies Bergmans, vai medaļu sēriju turpinās Noinere?». Sportacentrs.com, 2011. gada 14. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.
  122. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  123. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  124. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oberhof (GER) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  125. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oberhof (GER) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  126. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oberhof (GER) – Women 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  127. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Nove Mesto (CZE) – Women 15 km Individual». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  128. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Nove Mesto (CZE) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  129. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Nove Mesto (CZE) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 5. februārī. (angliski)
  130. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  131. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 4x6 km Relay». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  132. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Antholz-Anterselva (ITA) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  133. ↑ «Women's World Cup total score (intermediate after 14 competitions)». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā.[novecojusi saite] (angliski)
  134. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  135. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  136. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Oslo Holmenkollen (NOR) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  137. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Kontiolahti (FIN) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  138. ↑ «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Kontiolahti (FIN) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2012. gada 3. martā. (angliski)
  139. ↑ «Startēs pasaules čempionāts biatlonā». Sportacentrs.com. 2012. gada 29. februārī. Skatīts: 2012. gada 1. martā.
  140. ↑ LETA. «Noinere karjeru cer noslēgt ar sešām medaļām pasaules čempionātā». Apollo.lv. Skatīts: 2012. gada 3. martā.[novecojusi saite]
  141. ↑ Jānis Celmiņš. «PČ sākas ar drāmu, uzvara Norvēģijai, mūsu komandai 23. vieta». Sportacentrs.com, 2012. gada 1. martā. Skatīts: 2012. gada 1. martā.
  142. ↑ Valdis Bērziņš. «Dāmu sprintā triumfē Noinere, latvietes savā līmenī». Sportacentrs.com, 2012. gada 3. martā. Skatīts: 2012. gada 3. martā.
  143. ↑ «Domračeva tiek galā ar Noineri un pirmo reizi kļūst par pasaules čempioni». Sportacentrs.com. 2012. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 4. martā.
  144. ↑ Valdis Bērziņš. «15 km klasikā triumfē Bergere, labākā no mūsējām - Juškāne». Sportacentrs.com, 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 13. martā.
  145. ↑ Edmunds Novickis. «Vācijas izlase triumfē stafetē, latvietes pēdējās». Sportacentrs.com, 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 13. martā.
  146. ↑ Valdis Bērziņš. «Arī Bergerei trešais zelts, uzvarot masu startā». Sportacentrs.com, 2012. gada 11. martā. Skatīts: 2012. gada 13. martā.
  147. ↑ «Women's World Cup total score (intermediate after 23 competitions)». Biathlonresults.com. 2012. gada 11. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2012. gada 13. martā.
  148. ↑ «Noinerei triumfēt sprintā netraucē arī divas kļūdas šaušanā». Sportacentrs.com. 2012. gada 16. martā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
  149. ↑ «Domračeva uzvar iedzīšanā, Noinere nodrošina Lielo kristāla globusu (labots)». Sportacentrs.com. 2012. gada 17. martā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
  150. ↑ «Noinere no biatlona atvadās ar 6. vietu, uzvar Domračeva». Sportacentrs.com. 2012. gada 18. martā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
  151. ↑ Biathlon Federation of Ukraine. «Neuner Magdalena». Biathlon.com.ua. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  152. ↑ Palme, Jürgen. «"We're pretty drained anyways" – Interview with Magdalena Neuner». Biathlonworld, 2009. gada 21. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (angliski)
  153. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Kontiolahti (FIN) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  154. ↑ International Biathlon Union. «The individual Competition». Biathlonworld. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  155. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Khanty-Mansiysk (RUS) – Women 12.5 km Mass Start». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  156. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Oberhof (GER) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  157. ↑ International Biathlon Union. «Andrea Henkel». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  158. ↑ International Biathlon Union. «Kati Wilhelm». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  159. ↑ International Biathlon Union. «Sandrine Bailly». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  160. ↑ International Biathlon Union. «Helena Jonsson». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  161. ↑ Janz, Thomas & Kunze, Fabian. «Neuner: "Weiß, dass ich es drauf habe"». Yahoo! Eurosport, 2010. gada 10. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  162. ↑ Rheinische Post. «Neuner nimmt jetzt Nachhilfe». RP Online, 2010. gada 26. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  163. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas World Cup 8 – Kontiolahti (FIN) – Women 7.5 km Sprint». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  164. ↑ International Biathlon Union. «E.ON Ruhrgas IBU World Cup – Hochfilzen (AUT) – Women 10 km Pursuit». IBU Datacenter. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  165. ↑ Börlein, Daniel. «Rumbrettern und abrocken». SPOX.com, 2007. gada 29. novembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  166. ↑ Bunte. «Magdalena Neuner: Beziehungs-Aus nach fast zwei Jahren». Bunte Online, 2008. gada 9. janvārī. Skatīts: 2010. gada 23. aprīlī. (vāciski)
  167. ↑ Rheinische Post. «Neuner liebt ihren Wachser». RP Online, 2008. gada 13. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. augustā. Skatīts: 2010. gada 23. aprīlī. (vāciski)
  168. ↑ Windisch, Michael un Felske, Thorsten. «Neuner: Neue Liebe & Olympia-Quali». Bild am Sonntag, 2009. gada 19. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. februārī. Skatīts: 2010. gada 23. aprīlī. (vāciski)
  169. ↑ Dunker, Robert. «"Deutschland-Cup" mit ausländischer Beteiligung». WELT Online, 2008. gada 12. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  170. ↑ Weis, Manuel. «Dank Biathlon und Handball: Starke ARD». Quotenmeter.de, 2010. gada 25. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  171. ↑ Stracke, Peter. «Magdalena Neuner im Porträt». sueddeutsche.de, 2007. gada 22. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  172. ↑ Mantel, Uwe. «Bestwert: Fast zehn Mio. Zuschauer beim Biathlon». DWDL.de, 2010. gada 22. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  173. ↑ 173,0 173,1 173,2 Franke, Viktoria. «Biathlon-Award 2008: Sieger stehen bereits fest». Biathlon-online.de, 2008. gada 12. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. janvārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  174. ↑ 174,0 174,1 Deutscher Skiverband. «Magdalena Neuner». Ski-online.de, 2008. gada 21. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  175. ↑ 175,0 175,1 Forum Nordicum. «Magdalena Neuner und Lukas Bauer in der Gunst der Kollegen vorn». Forum-nordicum.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  176. ↑ 176,0 176,1 National Broadcasting Company. «Magdalena Neuner – Biography». NBCOlympics.com. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  177. ↑ Sportlern des Jahres. «Sportler des Jahres: Punkteliste Sportlerin 2008». Sportler-des-Jahres.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  178. ↑ «Vettel, Neuner, Klopp und die DFB-Elf sind Helden des Jahres». Sport Bild. 2010. gada 14. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. decembrī. Skatīts: 2010. gada 25. decembris. (vāciski)
  179. ↑ Axel Springer. «SPORT BILD-Award 2010: Fußball-Nationalspieler Thomas Müller wird „Sportler des Jahres“». axelspringer.de, 2010. gada 1. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 25. decembris. (vāciski)
  180. ↑ Biathlon2b Redaktion. «"It's me – Magdalena Neuner"». biathlon2b.com, 2007. gada 24. septembrī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī.[novecojusi saite] (vāciski)
  181. ↑ Mölter, Joachim. «Plötzlich mit Gefolge». Süddeutsche Zeitung, 2007. gada 10. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  182. ↑ Organising Committee Germany. «OC presents 'First XI for 2011'». FIFA.com, 2008. gada 30. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (angliski)
  183. ↑ «Magdalena Neuner». Muenchen2018.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. Teksts "Bewerbungsgesellschaft München 2018 GmbH" ignorēts; Teksts "München 2018" ignorēts (vāciski)
  184. ↑ Sportlern des Jahres. «Sportler des Jahres: Sportlerinnen des Jahres seit 1947». Sportler-des-Jahres.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 3. aprīlī. (vāciski)
  185. ↑ «Nowitzki, Neuner named Germany's athletes of the year». Dw-world.de. 2011. gada 19. decembris. Skatīts: 2011. gada 19. decembris.
  186. ↑ «Neuner, Nowitzki, Dortmund» (German). Faz.net. 2011. gada 18. decembris. Skatīts: 2011. gada 19. decembris.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Magdalena Neuner, Nicolas Olonetzky. Sieger-Maschen, 2010. 144. lpp. ISBN 978-3-7724-6730-1. (vāciski)

Angliski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vāciski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Intervijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magdalēna Neinere
Apbalvojumi
Priekštecis:
 		Vācijas gada sportiste
  • 2007
  • 2011—2012
 Pēctecis:
Priekštecis:
Valsts karogs: Vācija Andrea Henkele
Valsts karogs: Zviedrija Helēna Junsone
Valsts karogs: Somija Kaisa Mekereinena 		Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja
2007.—2008.
2009.—2010.
2011.—2012. 		Pēctecis:
Valsts karogs: Zviedrija Helēna Junsone
Valsts karogs: Somija Kaisa Mekereinena
Valsts karogs: Norvēģija Tūra Bergere
Olimpiskie čempioni biatlonā — iedzīšana sievietēm
Olimpiskie čempioni biatlonā — masu starts sievietēm
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Magdalēna_Neinere&oldid=4012414"