Magnētiskais palaidējs

Vikipēdijas lapa
Magnētiskais palaidējs ar aizsardzības termoreleju

Magnētiskais palaidējs ir elektriska ierīce, kas paredzēta īsslēgto asinhrono elektrodzinēju rokvadībai vai automātiskai vadīšanai (palaišanai, apstādināšanai vai griešanās virziena mainīšanai), kā arī aizsardzībai. Magnētiskā palaidēja svarīgākā sastāvdaļa ir kontaktors (virziena mainīšanai paredzētiem palaidējiem — divi kontaktori); tie satur arī īpašas dzinēja aizsardzības iekārtas (parasti termorelejus) un citus elementus — drošinātājus, bloķēšanas un signalizācijas iekārtas, papildkontaktus.

Iedalījums un uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reversīvie palaidēji izmantojami elektromotora griešanās virziena mainīšanai, nereversīvie — tikai ieslēgšanai un izslēgšanai. Iebūvētie termoreleji nodrošina elektromotora aizsardzību pret ilgstošu nepieļaujamu pārslodzi. Ir dažāda aizsargātība pret apkārtējās vides iedarbību un palaidēja nominālā strāva. Darba kontakti paredzēti strāvai no 6 līdz 400 A, blokkontakti — no 6 līdz 10 A. Tiristoru magnētiskie palaidēji komutācijas laikā nerada elektrisko loku starp kontaktiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A. Baltiņš, A. Kanbergs, S. Miesniece. Zemsprieguma elektriskie aparāti. R:, Jumava, 2007, 227.—264. lpp.