Maija Pļisecka

Vikipēdijas lapa
Maija Pļisecka
Майя Плисецкая
Maija Pļisecka 2011. gadā
Maija Pļisecka 2011. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1925. gada 20. novembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS
Mirusi 2015. gada 2. maijā (89 gadi)
Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija
Nodarbošanās Baletdejotāja, baletmeistare, aktrise
Darbības gadi 1943—2015
Dzīvesbiedrs Māris Liepa (1956, 3 mēneši)
Rodions Ščedrins (1958—2015)

Maija Mihailovna Pļisecka (krievu: Ма́йя Миха́йловна Плисе́цкая; dzimusi 1925. gada 20. novembrī, mirusi 2015. gada 2. maijā) bija padomju un krievu baletdejotāja, baletmeistare un aktrise. Tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām 20. gadsimta baletdejotājām.[1][2] Kopš 1960. gada Pļisecka bija Maskavas Lielā teātra primabalerīnas statusā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maija Pļisecka piedzima 1925. gadā Maskavā ebreju ģimenē. Viņas tēvs Mihails Pļiseckis bija diplomāts, inženieris un raktuvju direktors. Māte Rašele Messerere-Pļisecka bija mēmā kino aktrise. No 1932. līdz 1936. gadam ģimene dzīvoja Špicbergenā. Vēlāk ģimene tika pakļauta Staļina laika represijām.[3] 1938. gadā tēvs tika arestēts un nošauts, māte — izsūtīta uz darba nometni Kazahstānā kā tautas ienaidnieka sieva. Maiju Pļisecku pieņēma savā ģimenē un adoptēja mātes māsa Sulamīte Messerere, kas bija baletdejotāja. Arī viņas brālis, Pļiseckas tēvocis Asafs Messerers, bija pazīstams Maskavas Lielā teātra baletdejotājs un baletmeistars.[4]

Profesionālā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maija Pļisecka sāka nodarboties ar baletu no deviņu gadu vecuma. Pirmā uzstāšanās uz Maskavas Lielā teātra skatuves Pļiseckai bija 11 gadu vecumā. 18 gadu vecumā pievienojās Lielā teātra baleta trupai, ātri kļūstot par vienu no vadošajām baletdejotājām. Starptautiski kļuva pazīstama pēc 1959. gada, kad Ņikita Hruščovs atcēla attiecībā uz Pļisecku esošo aizliegumu izbraukt no PSRS.

Maija Pļisecka Sergeja Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta" 1961. gadā

Starp Pļiseckas pazīstamākajām lomām ir galvenās lomas baletos "Gulbju ezers" (1947), "Spartaks" (1958), "Apburtā princese" (1963), "Karmenas svīta" (1967), "Aisedora" (1976). 1972. gadā uzsāka arī baletmeistares darbu, veidojot savu pirmo horeogrāfijas darbu — baletu "Anna Kareņina.[4]

Pļisecka filmējusies vairākās ar baletu saistītās filmās. Starp tām ir filmas Tchaikovsky (1970), Carmen Syuta (1970), Anna Karenina (1975).[5]

Pļisecka strādāja Maskavas Lielajā teātrī līdz 1988. gadam. Viņa darbojās arī citos baleta teātros Eiropā — bija Romas operas baleta trupas mākslinieciskā vadītāja (1983—1984), Madrides Spāņu Nacionālā baleta (Ballet del Teatro Lirico Nacional) mākslinieciskā vadītāja (1988—1990). No 1990. gada Pļisecka bieži uzstājās ar koncertprogrammām un vadīja meistarklases dažādās Eiropas valstīs. 1994. gadā Sanktpēterburgā tika organizēts pirmais starptautiskais baleta konkurss "Maija", veltīts Pļiseckas daiļradei.[3]

1994. gadā iznāca Pļiseckas autobiogrāfija Я, Майя Плисецкая..., kas pasaulē tika pamanīta un izsauca interesi. Pēc 13 gadiem iznāca grāmatas turpinājums Тринадцать лет спустя.[3]

Maija Pļisecka un Rodions Ščedrins 2009. gadā

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956. gadā Pļisecka apprecējās ar latviešu baletdejotāju Māri Liepu, ko satika Latvijas mākslas dekādes laikā Maskavas Lielajā teātrī. Laulība ilga tikai trīs mēnešus.[6]

Kopš 1958. gada līdz savai nāvei 2015. gadā Pļisecka bija precējusies ar pazīstamo PSRS un Krievijas komponistu Rodionu Ščedrinu, kurš sarakstījis mūziku vairākiem baletiem, kuros Pļisecka izpildījusi nozīmīgas lomas. Sākoties PSRS sabrukumam, Pļisecka un Ščedrins atstāja valsti. 1991. gadā abi ieguva Lietuvas pilsonību, vēlāk dzīvoja gan Maskavā, gan Minhenē, gan savā mājā Lietuvā, Traķu ezera krastā.[7] Pēdējā dzīves posmā Pļisecka bieži pavadīja vīru ar viņa komponista daiļradi saistītos pasākumos. 2014. gada jūlijā abi viesojās arī Rīgā sakarā ar Ščedrina operas izrādi.[8]

Pēdējā dzīvesvieta Pļiseckai bija Minhene, Vācijā. Viņa nomira 2015. gada 2. maijā no sirdstriekas.[3]

Valsts apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956. gadā Pļiseckai piešķīra Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu, bet 1959. gadā — PSRS Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pļisecka saņēma Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]