Maikapara nams
| Maikapara nams | |
|---|---|
 | |
  Maikapara nams | |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | Savrupmāja |
| Atrašanās vieta |
 Aristida Briāna iela 3, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′47.89″N 24°7′37.46″E / 56.9633028°N 24.1270722°EKoordinātas: 56°57′47.89″N 24°7′37.46″E / 56.9633028°N 24.1270722°E |
| Tehniskās detaļas | |
| Stāvi | 2 |
| Oficiālais nosaukums: Savrupmāja | |
| Aizsardzības numurs | 6646 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Maikapara nams ir savrupmāja Aristida Briāna ielā 3, Rīgā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,[1] viens no vērtīgākajiem nekustamā īpašuma objektiem un greznākajiem reprezentācijas namiem Rīgā.[2]
1930.-1931. gadā Maikapara namu pēc arhitekta A. Trofimova projekta pārbūvēja neobaroka stilā, tā interjers ir veidots neoklasicisma stilā.[3] Dekorus radīja tēlnieks Rihards Maurs, interjeru atjaunoja mākslinieks Herberts Grīnbergs.[4] Nama izskats ļoti izmainījās. No 1999. līdz 2001. gadam notika ēkas atjaunošana (arhitekts U. Ābiķis), dārzā novietoja bronzas skulptūru,[3] iepriekšējais interjers tika lielā mērā iznīcināts.[4]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nams uzcelts 1876. gadā uz Šarlotentāles muižas zemes, arhitekta Roberta Pflūga neorenesanses stilā izstrādāto projektu pasūtīja stādu un ziedu tirgotājs Kārlis Heinrihs Vāgners.[3] Eklektiskās fasādes rotāja tornīši un vāzes, kā arī Cereras un Floras skulptūras. Māju ieskāva grezns dārzs, jo K.H. Vāgners bija pazīstams ar saviem dārziem un pat kļuvis par Rīgas goda pilsoni, izveidojot kūrorta parku Ķemeros.[4]
1921. gadā tas kļuva par Apvienotās Karalistes vēstniecības mājvietu, 1931. gadā nokļuva rūpnieka Teodora Maikapara[3] vai pēc citiem avotiem tabakas fabrikanta Zamuila Maikapara[5][6] īpašumā.
Pēc Latvijas okupācijas namu atsavināja un 1941. gadā nodeva Raiņa literatūras fondam.[3] Vācu okupācijas laikā namā mitinājās Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars) Hugo Vitroks, bet pēc Otrā pasaules kara Baltijas kara apgabala pavēlnieks Ovaness Bagramjans, pēc tam namu nodeva Latvijas PSR Ministru Padomes rīcībā kā dienesta viesnīcu prominentu viesu izmitināšanai. Šeit savu vizīšu laikā Rīgā uzturējušies Ņikita Hruščovs un Valters Ulbrihts (1959), Ho Ši Mins (1962), Josips Brozs Tito (1972) un citi politiķi.[7]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā nams nokļuva baņķiera Aleksandra Laventa īpašumā,[3] Rīgas pils remonta laikā to izmantoja kā Latvijas prezidentu Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas rezidenci. 1998. gadā nams kļuva par uzņēmuma "Ventspils nafta" īpašumu,[3] vēlāk kļuva par uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" nekustamā īpašuma portfeļa sastāvdaļu.[2] Kopš 2010. gada ēkā atrodas Japānas vēstnieka rezidence (pati vēstniecība atrodas Rietumu Capital Centre ēkā Vesetas ielā 7).[2][8][9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Savrupmāja». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Maikapara namā atradīsies Japānas vēstnieka rezidence». NRA.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 280.—281. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 279–281. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ «Ilgi gaidītā Maikapara nama atmoda». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
- ↑ «Savrupmāja A. Briāna 3 (Maikaparanams)». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
- ↑ Дом Майкапара в Риге (krieviski)
- ↑ «Zudusī Latvija - Rīga. Savrupnams Aristida Briāna ielā 3 pirms pārbūves». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2020-10-09.
- ↑ «Kontaktinformācija - Japānas vēstniecība Latvijā». Ministry of Foreign Affairs of Japan (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-13. Skatīts: 2020-10-09.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |