Maikongs
| Maikongs Cerdocyon thous (Linnaeus, 1766) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir vienīgā maikongu ģints (Cerdocyon) izdzīvojusī suga. Ir zināms, ka maikongu ģintī bija vēl viena suga, kas mūsdienās ir izmirusi - Cerdocyon avius.
Maikongs apdzīvo Dienvidamerikas centrālās daļas savannas, īpaši llanos, subtropu mežus un mežainos upju krastus. Tie nav sastopami tikai lietus mežos. To var sastapt Kolumbijā, Venecuēlā, Paragvajā, Urugvajā un Argentīnas ziemeļos[1]. Lietus sezonā maikongu populācija migrē uz augšu kalnos, kur ir sausāks[2].
Maikongs viegli pieradinās, un to var audzēt kažokādu fermās, lai gan tā kažoks netiek vērtēts augstu. Lai arī kažoks netiek vērtēts augstu, un maikongs nemedī mājdzīvniekus, cilvēks tomēr intensīvi medī maikongus. Populācija maikongiem ir diezgan stabila, tomēr tā lēnām paliek arvien mazāka; gan tos medījot, gan izplešoties lauksaimniecības zemēm, gan saslimstot ar mājas suņu slimībām.
Satura rādītājs |
Izskats [izmainīt šo sadaļu]
Maikonga ķermena garums ir apmēram 65 cm, astes garums 28 cm, augstums skaustā 50 cm, svars 5 - 8 kg[2]. Maikongam kažoka krāsa variē no pelēkbrūnas līdz tēraudpelēkai krāsai, ar sarkanīgāk brūnu seju un kājām, tā astes un ausu gali ir melni. Kažoka apspalvojums ir īss un biezs. Maikongam ir relatīvi īsas, bet spēcīgas kājas, ķermenis šaurs, un aste ir gara un kupla. Astes spalvas uzceļas vertikāli, ja maikongs ir satraucies. Ausis maikongam ir platas un noapaļotas. Un kā lielākajai daļai suņu dzimtas dzīvnieku tam ir 42 zobi.
Maikongam ir 74 hromosomas.
Ieradumi [izmainīt šo sadaļu]
Maikongs ir nakts dzīvnieks, bet tas iziet medībās jau krēslā. Dienu tas pavada alās, kuras ir izrakuši citi dzīvnieki. Maikongs medības dodas viens vai pa pāriem. Tas medī krabjus, ķirzakas, kukaiņus, grauzējus, putnus, kā arī tas neatsakās no bruņurupuču olām, maitas un dažādiem augiem. Lietus sezonā galvenā barība maikongam ir krabji, kurus tas meklē dubļos aplūdušajās zemienēs. Krabji tiek apēsti krastā, kādā augstākā vietā, reizēm tas var būt garākas zāles kušķis ūdens tuvumā.
Maikongi veido monogāmus pārus, kas audzina jauno paaudzi kopā. Maikongiem ir viens vai divi metieni ar kucēniem gadā[2]. Maikongu pārim ir sava teritorija, kura tiek sargāta sausajā sezonā, lietus sezonā, kad barības ir daudz, maikongi teritorijai nepievērš uzmanību. Teritorija pārim ir apmēram 4 kvadrātkilometrus liela, kura tiek iezīmēta ar urīnu.
Grūsnības periods maikongam ir 56 dienas, parasti pedzimst 3 - 6 akli, tumši pelēki kucēni. Acis kucēniem atveras pēc 14 dienām, gaļu maikonga mazulis sāk ēst jau pēc 30 dienām. Māte mazuļus zīda ar pienu 90 dienas. Dzimumbriedumu maikongi sasniedz 9 mēnešu vecumā[2].
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Maikongs (Cerdocyon thous) mūsdienās ir vienīgā izdzīvojusī suga maikongu ģintī (Cerdocyon). Otra maikongu suga (Cerdocyon avius) ir izmirusi. Maikongs tiek iedalīts suņu ciltī (Canini).
Ir teorētiski minējumi, ka maikongs ir tuvs radinieks īsausu zorro, tomēr tas būtu jāapstiprina ar DNS pētījumiem. Pirms vairākiem gadiem krūmu suņi (Speothos) un īsausu zorro (Atelocynus) tika sistematizēti kā apakšģints maikongiem, tomēr mūsdienās abas minētās ģintis ir izdalītas kā patstāvīgas ģintis.
Vēl nesenākā pagātnē maikongu ģints tika sistematizēta kā apakšģints Folklendu vilku (Dusicyon) ģintij, bet šobrīd maikongu ģints tiek sistematizēta kā patstāvīga suņu cilts ģints.
Maikongam (Cerdocyon thous) ir 5 pasugas[3], katrai no tām ir atšķirīgs auguma izmērs un kažoka krāsa:
- Cerdocyon thous thous - Venecuēla, Gajāna, Surinama, Brazīlija un Franču Gviāna.
- Cerdocyon thous azarae - Brazīlija.
- Cerdocyon thous entrerianus - Brazīlija, Bolīvija, Urugvaja, Paragvaja un Argentīna.
- Cerdocyon thous aquilus - Venecuēla un Kolumbija.
- Cerdocyon thous germanus - Bogotas reģions Kolumbijā.
