Maitas putni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maitas putni
Baltgalvas grifs (Gyps fulvus)
Baltgalvas grifs (Gyps fulvus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)

Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas. Šos putnus mēdz saukt arī par maitēdājiem. Šīs grupas sugas mājo Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Maitas putni nav sastopami tikai Austrālijā un Antarktīdā.

Ir arī putnu sugas, kas nepieder pie plēsīgajiem putniem, bet tāpat barojas ar maitu, piemēram, marabu, krauklis un citi.

Lai arī Latvijā neligzdo neviena maitas putnu suga, tomēr reizēm ir novērots melnais grifs (Aegypius monachus)[1] un baltgalvas grifs (Gyps fulvus).[2][3] Baltais grifs (Neophron percnopterus) ir iekļauts to 50 putnu sugu sarakstā, kas visdrīzākajā laikā varētu tikt novērots Latvijā, tā kā tas ir novērots tuvākajās kaimiņu valstīs.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maitas putnu sugām bieži ir kaila galva, attēlā Indijas ausainais grifs (Sarcogyps calvus)

Galvenā kopīgā ārējā līdzība visiem maitas putniem ir kaila galva vai arī uz galvas ir plānāks apspalvojums nekā pārējam ķermenim. Tas maitas putniem palīdz uzturēt tīru galvu, neskatoties uz barošanās veidu. Zinātniskajos pētījumos ir arī noskaidrojies, ka kailajai galvai ir liela nozīme putna ķermeņa termoregulācijā.[5]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maitas putniem ir milzīga nozīme ekosistēmas līdzsvara uzturēšanā, kas īpaši svarīga kļūst siltajos reģionos

Maitas putni pamatā barojas ar mirušu dzīvnieku atliekām. Tie ļoti reti uzbrūk veseliem dzīvniekiem, bet var nogalināt vāju vai slimu upuri. Maitas putna galvenais ierocis ir masīvais, spēcīgais knābis. Ja mirušā dzīvnieka āda ir pārāk bieza, lai to uzplēstu ar saviem spēkiem, tad maitas putns gaida līdz to izdara kādi spēcīgāki plēsēji, piemēram, hiēnas. Maitas putni saviem mazuļiem barību nes kuņģī, to atrijot putnēniem knābjos. Šīs grupas sugas ir ļoti izturīgas pret dažādām baktērijām un vīrusiem, kas atrodamas mirušo un slimo dzīvnieku ķermeņos. To kuņģu sula bez problēmām tiek galā ar botulīna toksīnu, cūku mēri (Pestis suum) vai Sibīrijas mēri, kas daudziem citiem maitēdājiem varētu izraisīt nāvi.[6] Viens no veidiem, kā maitas putni sevi pasargā no baktērijām, ir urinēšana tieši uz savām kājām un nagiem. Urīna skābe dezinficē putnu kājas, kas sasmērētas, staigājot pa maitu, kā arī izgarojot dzesē ķermeni.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maitas putnus var iedalīt divās lielās grupās: Vecās pasaules maitas putni jeb grifi un Jaunās pasaules maitas putni jeb Amerikas grifi. Katrai grupai ir atšķirīga evolūcija.

Vecās pasaules maitas putni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs grupas sugas mājo Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Tās visas pieder pie vanagu dzimtas (Accipitridae). Vecās pasaules maitas putni barību meklē, izmantojot redzi. Kopumā tās ir 16 sugas:

Jaunās pasaules maitas putni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunās pasaules maitas putni nav pārāk tuvi radinieki vanagu dzimtas sugām. Tās visas pieder pie Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae). Vairākām šīs grupas sugām ir ļoti labi attīstīta ne tikai redze, bet arī oža, kas kopumā nav raksturīgi plēsīgajiem putniem. Šajā grupā ir 7 sugas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Melnais grifs (Aegypius monachus)
  2. Baltgalvas grifs (Gyps fulvus)
  3. Vanagu dzimta
  4. 50 sagaidāmas jaunas putnu sugas Latvijā
  5. Ward, J.; McCafferty, D.J.; Houston, D.C.; Ruxton, G.D. (2008). "Why do vultures have bald heads? The role of postural adjustment and bare skin areas in thermoregulation". Journal of Thermal Biology 33 (3): 168–173. doi:10.1016/j.jtherbio.2008.01.002
  6. How come that vultures can resist dangerous toxins when feeding on carcass
  7. Why is it a bad idea to scare a vulture?

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]