Majota

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Majotas Departaments
Département de Mayotte
Majotas karogs Majotas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Liberté, Égalité, Fraternité"
(Brīvība, vienlīdzība, brālība)
HimnaLa Marseillaise
Location of Mayotte
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Mamudzu
12°47′S 45°14′E
Valsts valodas franču
Valdība Francijas aizjūras departaments
 -  Francijas prezidents Fransuā Ollands
 -  Padomes prezidents Ahmeds Atumani Dušina
Francijas aizjūras teritorija
 -  referendums par Majotas statusu 2009.g. 
Platība
 -  Kopā 374 km² (185)
 -  Ūdens (%) 0,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 186 452 (179)
 -  Blīvums 499/km² (11)
IKP (PPP) 2003. gada aprēķins
 -  Kopā $466,8 milj. 
 -  Uz iedzīvotāju $2600 
Valūta Eiro (EUR)
Laika josla (UTC+3)
Interneta domēns .yt
ISO 3166-1 kods 175 / MYT / YT
Tālsarunu kods +262

Majota (franču: Mayotte, [majɔt]; šimaore: Maore, [maore]; kibuši: Mahori) ir Francijas aizjūras departaments, kas atrodas Komoru salu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras. Tās teritoriāli lielāko daļu sastāda divas salas: lielākā Grantēra (jeb Mahore) un mazākā Ptītēra (jeb Pamanzi) un vairākas mazas saliņas. Majota atrodas Mozambikas šaurumā, Indijas okeānā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komoru arhipelāgs

1500. gadā tika izveidotas Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts. 1503. gadā kā pirmie no eiropiešiem Majotu atklāja portugāļu jūrasbraucēji, taču nekolonizēja to. 1832. gadā Majotu pakļāva Andriantsolijs- agrākais Boinas karalistes valdnieks no Madagaskaras salas. 1833. gadā to pakļāva blakus esošais Mvali sultanāts (franču val. - Mohéli sala), bet 1835. gadā 19. novembrī- Nzvani (franču val. - Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru- kadiju (gubernatoru, kas veic tiesneša funkcijas). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns.

Par franču koloniju Majota kļuva 1841. gadā. Majota bija vienīgā arhipelāgā, kas pēc 1974. gada sarīkotā referenduma saglabāja savus sakarus ar Franciju un atteicās no neatkarības. Komoru salas kopš šī laika izvirza savas pretenzijas uz Majotu un neatzīst tās piederību Francijai. 2009. gada 29. martā notika referendums, kurā 95,5% Majotas iedzīvotāju nobalsoja par salas statusa maiņu no "aizjūras kopienas" uz "aizjūras departamentu".

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Majota

Majota sastāv no Lielā Zemes un vairākām salām un saliņām, no kurām lielākā ir un Pamanzi jeb Mazā zeme. Lielo salu ielenc 1100 km² liela lagūna (viena no lielākajām pasaulē), kuru ir izveidojis 160 km garš koraļļu rifs, kas atrodas gandrīz visapkārt Majotai, izņemot 2 vietas - atvērumu austrumos un ziemeļrietumos. Kopumā lagūnā ir izkaisīti arī vairāki simti koraļļu saliņu.

Skats uz jūru pie Mamudzū

Politika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Majota ir pārstāvēta Francijas senātā un Nacionālajā Asamblejā. 2001. gada 11. jūlijā Majota oficiāli kļuva par departamentālo kopienu (franču val. - collectivité départementale), kas tiesiski ir līdzīgs statuss kā aizjūras departamentam ar izņēmumu, ka departamentālā kopiena neietilpst Eiropas Savienībā. Šī statusa maiņa tika apliecināta ar 73% balsu vairākumu referendumā. Uz salas atrodas arī neliels kontingents Francijas ārzemju leģiona. Kopš 2011. gada marta Majota ir kļuvusi par aizjūras departamentu un 2014. gada 1. janvārī tā kļūs par Eiropas Savienības daļu.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Majota ir ļoti blīvi apdzīvota- iedzīvotāju blīvums sasniedz 520 cilv./km². 90% iedzīvotāju ir musulmaņi.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]