Makreles

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Makreles
Scomber (Linnaeus, 1758)
Āfrikas makrele (Scomber colias)
Āfrikas makrele (Scomber colias)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
Kārta Asarveidīgās (Perciformes)
Dzimta Makreļu dzimta (Scombridae)
Cilts Makreļu cilts (Scombrini)
Ģints Makreles (Scomber)

Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) asarveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Kopīgi ar 3 Indijas makreļu (Rastrelliger) sugām tās veido makreļu cilti (Scombrini), kuru mēdz saukt arī par īsto makreļu cilti.[2]

Nesenā pagātnē Āfrikas makrele (Scomber colias) un austrumu makrele (Scomber japonicus) tika sistematizētas kā viena suga, bet, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, austrumu makrele ir izdalīta kā atsevišķa suga.[3]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantijas okeānā sastopamas 2 makreļu sugas: Atlantijas makrele (Scomber scombrus), kas sastopama galvenokārt okeāna ziemeļu daļā līdz Mauritānijai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot,[4] un Āfrikas makrele, kas sastopama galvenokārt okeāna siltajos ūdeņos gar Āfrikas krastu, kā arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā.[3] Pārējās 2 sugas mājo Indijas okeānā un Klusā okeāna rietumos.[1] Baltijas jūrā reizēm iepeld Atlantijas makrele, kas vairākkārt konstatēta arī Somu un Rīgas jūras līčos.[5]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumu makrele (Scomber japonicus) ir lielākā ģints suga

Makreles ir vidēji lielas zivis un visas sugas ir apmēram vienādi lielas. Mazākā no visām ir dienvidjūru makrele (Scomber australasicus), kuras lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 44 cm (visbiežāk ķermeņa garums ir apmēram 30 cm), svars 1,4 kg.[6] Lielākā ir austrumu makrele, kuras lielāko īpatņu ķermeņa garums sasniedz 64 cm (visbiežāk ķermeņa garums ir apmēram 30 cm), svars 2,9 kg.[7]

Visām sugām ir slaidi, vārpstveida ķermeņi, ko sedz smalkas, cikloīdas zvīņas. Mugura ir tumši zilganzaļa ar melnu, viegli izliektu līniju rakstu, bet vēders balts. Gandrīz visām sugām, izņemot Atlantijas makreli, ir peldpūslis.[8] Makreles ir ātras un izturīgas peldētājas. Tās peld tuvu ūdens virsmai, medīdamas zooplanktonu un mazās zivis.

Pielietojums zivjsaimniecībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Makreles ir nozīmīgas zivjsaimniecības zivis, kuras tiek rūpnieciski nozvejotas cilvēku pārtikai. Tās ir samērā treknas (16,5 % tauki), bagātas ar vitamīnu B12, tām nav sīko asaku un to gaļai ir maiga un patīkama garša. Pēc termiskās apstrādes gaļa iegūst nedaudz sausu struktūru.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Fish Base: Genus: Scomber
  2. Fish Facts: Mackerel
  3. 3,0 3,1 Scomber colias
  4. IUCN: Scomber scombrus
  5. Latvijas daba: Makrele
  6. Fosh Base: Scomber australasicus Cuvier, 1832
  7. Scomber japonicus Houttuyn, 1782
  8. Промысловые рыбы России. В двух томах / Под ред. О. Ф. Гриценко, А. Н. Котляра и Б. Н. Котенёва. — М.: изд-во ВНИРО, 2006. — Т. 2. — С. 862—869. — 624 с. — ISBN 5-85382-229-2

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Makreles