Maksims Ļitvinovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maksims Ļitvinovs
Максим Максимович Литвинов
Maksims Ļitvinovs

Amatā
1930. gada 21. jūlijs — 1939. gada 3. maijs
Priekštecis Georgijs Čičerins
Pēctecis Vjačeslavs Molotovs

Dzimšanas dati 1876. gada 14. jūlijs
Bjalistoka,
Romanov Flag.svg Krievijas Impērija,
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1951. gada 31. decembris
Maskava, Flag of the Soviet Union.svg PSRS
Tautība ebrejs
Politiskā partija PSKP
Profesija revolucionārs, diplomāts
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Maksims Ļitvinovs

Maksims Ļitvinovs (krievu: Максим Максимович Литвинов); dzimis kā Meirs-Henohs Vallahs (krievu: Меер-Генох Мовшевич Валлах) 1876. gada 17. jūlijā, miris 1951. gada 31. decembrī bija ebreju izcelsmes padomju politiķis. Viens no boļševiku partijas dibinātājiem, PSRS diplomāts, Ārlietu Tautas komisārs (1930-1939).

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1876. gadā Belostokā baņķiera ģimenē. 1898. gadā iestājās nelegālajā KSDSP, no 1900. gada KSDSP Kijevas komitejas loceklis. 1901. gadā viņu apcietināja, bet 1902. gadā Vallahs izbēga no cietuma un emigrēja uz Šveici, kur piedalījās avīzes "Iskra" veidošanā. 1903. gadā atgriezās Krievijā, bet pēc 1905.gada revolūcijas sakāves dzīvoja emigrācijā Parīzē un Londonā, kur nodarbojās ar naudas sagādi ieroču iepirkšanai, piedalījās Graftona avantūras organizēšanā. 1916. gadā apprecējās ar Aiviju Lovu (Ivy Lowe, 1889—1978), viņiem piedzima divi bērni - Mihails un Tatjana. Pēc Oktobra revolūcijas Vladimirs Ļeņins nozīmēja Ļitvinovu par padomju valdības pārstāvi Lielbritānijā. 1918. gadā Lielbritānijas valdība viņu arestēja un apmainīja pret Krievijā arestēto britu diplomātu Lokartu.

1920. gadā Ļitvinovs bija Krievijas pārstāvis Igaunijā, 1922. gadā viņš Maskavā vadīja atbruņošanās konferenci, uz kuru ielūdza Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību pārstāvjus. 1929. gadā viņš panāca t.s. Ļitvinova pakta noslēgšanu Maskavā, kurā Igaunija, Latvija, Polija, PSRS un Rumānija apņēmās atteikties no strīdu risināšanas ar spēka palīdzību. 1930. gadā Josifs Staļins viņu iecēla par PSRS Ārlietu Tautas komisāru. 1933. gadā Ļitvinovs panāca PSRS atzīšanu no ASV un PSRS uzņemšanu Tautu Savienībā. Maskējoties ar cīņu par mieru un kolektīvo drošību, Ļitvinovs vienlaikus ārvalstīs centās noslēpt Staļina organizētā Lielā terora apmērus un motīvus.

1939. gadā, PSRS tuvinoties Vācijai, Ļitvinovs gan savas ārpolitiskās orientācijas, gan etniskās izcelsmes dēļ tika nomainīts ar V.Molotovu. No 1941. gada līdz 1943. gadam viņš bija PSRS sūtnis ASV un Kubā (1942-1943).

1946. gadā Ļitvinovu atvaļināja un viņš mira 1951. gada Maskavā. Viņa sievai Aivijai Ļitvinovai, kas visu mūžu saglabāja Lielbritānijas pilsonību, 1972. gadā atļāva atgriezties Anglijā. Viņa mazdēls Pāvels Ļitvinovs bija PSRS disidents, bet mazmeitas Marija Filimora un Vera Čalidze darbojās BBC raidstacijas krievu sekcijā.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]