Maksis Štirners

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maksis Štirners
Max Stirner
Frīdriha Engelsa zīmēts Makša Štirnera portrets
Frīdriha Engelsa zīmēts Makša Štirnera portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1806. gada 25. oktobrī
Baireita, Flag of Bavaria (striped).svg Bavārijas karaliste,
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1856. gada 26. jūnijā (49 gadi)
Berlīne, Flag of Prussia 1892-1918.svg Prūsijas karaliste,
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija vēsturiski - jaunhēgelietis,
mūsdienās tiek uzlūkots par individuālā anarhisma, eksistenciālisma, nihilisma, postmodernisma priekšteci
Galvenās intereses ētika, politika, īpašums, vērtība
Idejas egoisms
Alma mater Berlīnes universitāte
Skolotājs Hēgelis
Ietekmējies no Hēgelis, Adams Smits
Ietekmējis Frīdrihs Engelss, Kārlis Markss, Bendžamins Takers, Džons Henrijs Makejs, Ernsts Jingers, Pīters Lemborns Vilsons
Galvenie darbi "Cilvēks pats un viņam piederošais" (Der Einzige und sein Eigentum, 1844)
Valoda vācu valoda

Johans Kaspars Šmits (vācu: Johann Kaspar Schmidt), biežāk pazīstams pēc pseidonīma Maksis Štirners (vācu: Max Stirner, dzimis 1806. gada 25. oktobrī, miris 1856. gada 26. jūnijā) bija vācu filozofs, kurš tiek uzskatīts par nihilisma, eksistenciālisma, postmodernisma un individuālā anarhisma priekšteci. 1844. gadā Leipcigā tika izdots viņa darbs "Cilvēks pats un viņam piederošais" (Der Einzige und sein Eigentum), kurš no tā laika vairākkārt izdots daudzās valodās.

Dzimis 1806. gadā Baireitā flautas izgatavotāja ģimenē. Kad Štirneram bija seši mēneši, tēvs nomira. Pēc diviem gadiem māte apprecējās otrreiz, un ģimene pārcēlās uz Kulmu, šeit pagāja Štirnera bērnības gadi.

Divdesmit gadu vecumā sāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Frīdriha Vilhelma universitātē (tagad Humbolta Berlīnes universitāte), kur iesaistījās grupā Die Freien, kurā pulcējās jaunhēgelieši Bruno Bauers, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Ludvigs Feijerbahs un Arnolds Rūge. Savu pazīstamāko darbu "Cilvēks pats un viņam piederošais" sarakstīja, strādādams par meiteņu ģimnāzijas skolotāju. Pēc darba publicēšanas bija spiests amatu atstāt.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]