Maksis Nusbergers

Vikipēdijas lapa
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Maksis Nusbergers (Max Nussberger, 1879. gada 23. oktobris — 1943. gada 5. februāris[1]) bija šveiciešu filologs un literatūrvēsturnieks. Latvijas Universitātes vācu literatūras profesors (1921-1940).

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Der Landvogt von Greifensee" und seine Quellen. Verlag und Druck von Huber, 1908. - 205 lappuses
  • Schiller als politischer Dichter. Shakespeare und das deutsche Drama. Zwei Aufsatze zur deutschen Literaturgeschichte. Zürich 1917. - 56 lpp., Nabu Press, 2012. - 62 lappuses (atkārtots izdevums)
  • Conrad Ferdinand Meyer: Leben und Werke. Huber & Company, 1919. - 288 lappuses
  • Goethes Urpflanze. Latvju Kultūra, 1929. - 16 lpp.
  • Die künstlerische Phantasie in der Formgebung der Dichtkunst, Malerei und Musik. F. Bruckmann, 1935. - 464 lappuses

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]