Maksis Veinreihs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Maksis Veinreihs (ivritā: מקס ויינרייך, vācu: Max Weinreich, 1893-1969) jeb Meijers Makss Veinreihs (krievu: Меер-Макс Лазаревич Вейнрейх)[1][2] bija Kuldīgā[2] dzimis valodnieks, kas specializējās jidiša pētīšanā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1894. gada 22. aprīlī Kuldīgā, mācījās vietējā vācu pilsētas skolā, pēc tam Liepājas ģimnāzijā. Dzīvoja Daugavpilī un Lodzā, tad Pēterburgā (1909-1912), kur mācījās ebreju privātģimnāzijā. Pēc Pirmā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Vācijā, studēja valodniecību Berlīnes un Marburgas universitātēs, kur 1923. gadā aizstāvēja doktora disertāciju Studien zur Geschichte und dialektischen Gliederung der jiddischen Sprache.

1925. gadā piedalījās jidiša zinātņu institūta (Yidisher Visnshaftlekher Institut, YIVO) dibināšanā, kas darbojās Viļņā. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1940. gadā pārcēlās uz Ņujorku, kur kļuva par jidiša profesoru pilsētas koledžā un atjaunotajā jidiša zinātņu institūtā. Miris 1969. gada 29. janvārī Ņujorkā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bilder fun der yidisher literaturgeshikhte fun di onheybn biz Mendele Moykher-Sforim, 1928.
  • Das Jiddische Wissenschaftliche Institut ("Jiwo") die wissenschaftliche Zentralstelle des Ostjudentums, 1931.
  • Fun beyde zaytn ployt: dos shturemdike lebn fun Uri Kovnern, dem nihilist, 1955
  • Geschichte der jiddischen Sprachforschung. herausgegeben von Jerold C. Frakes, 1993
  • Di geshikhte fun beyzn beyz, 1937.
  • Geshikhte fun der yidisher shprakh: bagrifn, faktn, metodn, 1973.
  • Hitlers profesorn : heylek fun der daytsher visnshaft in daytshland farbrekhns kegn yidishn folk. Nyu-York: Yidisher visnshaftlekher institut, Historishe sektsye, 1947.
  • Mekhires-Yosef: ... aroysgenumen fun seyfer "Tam ve-yashar" un fun andere sforim ..., 1923.
  • Der Onheyb: zamlbukh far literatur un visnshaft, redaktirt fun D. Aynhorn, Sh. Gorelik, M. Vaynraykh, 1922.
  • Oysgeklibene shriftn, unter der redaktsye fun Shmuel Rozhanski, 1974.
  • Der oytser fun der yidisher shprakh fun Nokhem Stutshkov; unter der redaktsye fun Maks Vaynraykh, c. 1950
  • Praktishe gramatik fun der yidisher shprakh F. Haylperin un M. Vaynraykh, 1929.
  • Shtaplen fir etyudn tsu der yidisher shprakhvisnshaft un literaturgeshikhte, 1923.
  • Shturemvint bilder fun der yidisher geshikhte in zibtsntn yorhundert
  • Di shvartse pintelekh. Vilne: Yidisher visnshaftlekher institut, 1939.
  • Di Yidishe visnshaft in der heyntiker tsayt. Nyu-York: 1941.
  • History of the Yiddish language. Chicago: University of Chicago Press, 1980.
  • Hitler's professors: the Part of Scholarship in Germany's Crimes Against the Jewish People. New Haven: Yale University Press, 1999.[1]
  • History of the Yiddish Language (Volumes 1 and 2) ed. Paul (Hershl) Glasser. New Haven: Yale University Press, 2008.[2]

Aforisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izteicis pazīstamo aforismu uz kuru valodniecībā mēdz atsaukties, lai definētu bieži strīdīgo jautājumu par to kas skaitās atsevišķa valoda un kas tikai dialekts.

"Valoda ir dialekts, kuru aizsargā armija un flote." [3]אַ שפּראַך איז אַ דיאַלעקט מיט אַן אַרמיי און פֿלאָט
(A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. СПИСОК УЧАЩИХСЯ САНКТ-ПЕТЕРБУРГСКОЙ ЕВРЕЙСКОЙ ЧАСТНОЙ МУЖСКОЙ ГИМНАЗИИ И. Г. ЭЙЗЕНБЕТА (Google Cache kopija)
  2. 2,0 2,1 Personennamendatei fails Vācijas nacionālajā bibliotēkā
  3. YIVO Bleter (vol. 25 nr. 1) (jidišā) (1945. gada janvāris–februāris). Atjaunināts: 2010-08-28.