Makss fon Šeibners-Rihters
|
||||||||||||||
Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (vācu: Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter, 1884-1923) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos. Tuvs Alfrēda Rozenberga draugs un līdzgaitnieks. Minhenes alus puča dalībnieks.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Makss fon Šeibners-Rihters ir dzimis Rīgā 1884. gada 21.janvārī. No 1904. līdz 1906. gadam studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā. Kļuvis par vācbaltu studentu korporācijas Rubonia biedru. 1905.gada revolūcijas laikā Šeibners-Rihters komandē muižnieku pašaizsardzības vienību cīņai pret revolucionāriem. Pēc revolūcijas devies uz Vāciju. 1912. gadā salaulājies ar kāda rūpnieka meitu un pieņēmis viņas uzvārdu Šeibners.
Pirmā pasaules kara laikā bijis Vācijas impērijas vicekonsuls Osmaņu impērijā. Uzturējies Erzurumā. Dokumentējis turku veikto armēņu genocīdu. Kā vicekonsuls uzturējies arī Stokholmā un vācu armijas štābos Rīgā. Darbojies vācu ģenerālštāba preses dienestā un kopā ar vācu armiju piedalījies kaujās Igaunijā. Apbalvots ar pirmās šķiras dzelzs krustu. Pēc kara iesaistījies Krievijas Balto kustībā. 1918. gadā kopā ar Alfrēdu Rozenbergu, caur Krieviju atgriežas Vācijā, kur izveidojis un vadījis slepenu organizāciju kuru veidoja baltgvardu emigranti un nacionāli noskaņoti vācieši. Atbalstījis Kapa puču. Vēlāk aktīvi iesaistījies jaundibinātajā Vācijas nacionālsociālistu partijā.
Tiek uzskatīts, ka Šeibners-Rihters bija viens no galvenajiem Minhenes alus puča organizatoriem. 1923. gada septembrī izstrādājis un nodevis Hitleram plašu, topošās revolūcijas plānu.
1923. gada 9. novembrī Minhenes alus puča laikā Šeibners-Rihters soļo līdzās Hitleram pirmajās rindās, kur tiek sašauts un nāvējoši ievainots krūtīs. Viņš bija vienīgais no vadošajiem nacistu partijas biedriem, kas tika nogalināts puča laikā. Vēlāk Ādolfs Hitlers ir teicis, ka Šeibners-Rihters bija vienīgais kura zaudējums bija neaizvietojams.
