Makss fon Šeibners-Rihters

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Makss fon Šeibners-Rihters
Max Erwin von Scheubner-Richter
Makss fon Šeibners-Rihters
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 21. janvārī
Flag of Russia.svg Krievijas Impērija, Rīga
(tagad Karogs: Latvija Latvija).
Miris 1923. gada 9. novembrī (39 gadi)
Flag of Germany.svg Veimāras republika, Minhene
Tautība Vācietis
Nodarbošanās Diplomāts, politiķis

Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (vācu: Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter, 1884 — 1923) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos. Tuvs Alfrēda Rozenberga draugs un līdzgaitnieks. Minhenes alus puča dalībnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 21.janvārī Rīgā kā Ludvigs Maksimiliāns Ervīns Rihters. No 1904. līdz 1906. gadam studēja ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā, kur kļuva par vācbaltu studentu korporācijas Rubonia biedru. 1905.gada revolūcijas laikā Ludvigs Rihters komandēja muižnieku pašaizsardzības vienību cīņai pret revolucionāriem. Pēc revolūcijas devās uz Vāciju, kur 1912. gadā salaulājies ar rūpnieka fon Šeibnera meitu un pieņēma uzvārdu fon Šeibners-Rihters.[1]

Pirmā pasaules kara laikā bija Vācijas impērijas vicekonsuls Osmaņu impērijā. Uzturējās Erzurumā, kur dokumentēja turku veikto armēņu genocīdu. Kā vicekonsuls uzturējās arī Stokholmā. Pēc Rīgas ieņemšanas 1917. gada rudenī 8. vācu armijas štābā vadīja preses dienestu. 1918. gada februārī kopā ar vācu armiju piedalījies kaujās Igaunijā. Apbalvots ar pirmās šķiras dzelzs krustu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas iesaistījās Krievijas Balto kustībā, dienēja Baltijas landesvērā. 1918. gada beigās kopā ar Alfrēdu Rozenbergu atgriezās Vācijā, kur izveidoja un vadīja slepenu vācbaltiešu un krievu emigrantu organizāciju. Atbalstīja Kapa puču. Vēlāk aktīvi iesaistījās jaundibinātajā Vācijas nacionālsociālistu partijā.

Tiek uzskatīts, ka Šeibners-Rihters bija viens no galvenajiem Minhenes alus puča organizatoriem. 1923. gada septembrī izstrādāja un nodeva Hitleram plašu apvērsuma plānu. 1923. gada 9. novembrī Minhenes alus puča laikā Šeibners-Rihters soļoja līdzās Hitleram pirmajās rindās, kur tika nāvējoši ievainots krūtīs. Viņš bija vienīgais no vadošajiem nacistu partijas biedriem, kuru nogalināja puča laikā. Vēlāk Ādolfs Hitlers esot teicis, ka Šeibners-Rihters bija vienīgais, kura zaudējums bija neaizvietojams.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Michael Kellogg. The Russian roots of Nazism: White Émigrés and the Making of National Socialism, 1917–1945. Cambridge