Maksts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Shematisks sievietes dzimumorgānu attēlojums. Maksts ir atzīmēta ar 4. numuru

Maksts, arī vagīna (latīņu: vagĭna), ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts atrodas iegurnī starp urīnizvadkanālu un urīnpūsli, kā arī pirms taisnās zarnas. Maksts augšējā daļā atrodas dzemdes kakls. Caur maksti no ķermeņa izplūst menstruālais šķidrums. Savukārt dzimumakta laikā makstī tiek ievadīts dzimumloceklis, kas ejakulācijas rezultātā izdala spermu (atsevišķiem zīdītājiem tas notiek tieši dzemdē). Dzemdību laikā no dzemdes caur maksti izkļūst ārā jaundzimušais, lai sāktu neatkarīgu dzīvi. Maksts ir sarkanīgi rozā krāsā.

Maksts uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sievietēm maksts vidējais garums ir no 8 līdz 10 cm, bet platums — 2,5 cm.[1] Visbiežāk maksts aizmugurējā un priekšējā siena ir sakļautas. Kad sieviete stāv, maksts ir nedaudz izliekta uz augšu. Maksts sienas ir krokotas, kas laika gaitā, īpaši pēc dzemdībām, izlīdzinās.[2] Maksts ir elastīga, kas ir ļoti svarīgi dzemdību laikā, lai caur to no dzemdes ārā varētu izkļūt jaundzimušais. Jaunavām makstī atrodas himēns (jaunavības plēve).

Maksts funkcijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maksts pilda vairākas funkcijas. Viena no tām ir seksuālā funkcija. Dzimumakta laikā sperma nonāk makstī, un no turienes spermatozoīdi tālāk nonāk dzemdē, kur notiek apaugļošanās process. Bez seksuālās funkcijas dzemdību laikā maksts hipertrofijas rezultātā palielinās, ļaujot jaundzimušajam izkļūt no dzemdes. Maksts pilda arī aizsardzības funkciju, neļaujot mikrobiem un patogēniem iekļūt dzemdē. Tā ļoti veiksmīgi pašattīrās. Pašattīrīšanas procesā nozīmīga loma ir sieviešu hormoniem, piemēram, estrogēnam un progesteronam, kas izdalās no olnīcām, un, nonākot makstī, veido pienskābi, kas palīdz maksti attīrīt.

Maksts fizioloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Makstī ir skāba vide, kas aizsargā to no infekcijām un mikroorganismiem. Līdz menstruāciju sākumam pH līmenis ir aptuveni 7,[3] bet pēc tam no 4 līdz 4,5. Pēc menopauzes pH līmenis atkal palielinās līdz 6.[3] Maksts mitrumu nodrošina gļotādas mitrums, kas rodas filtrācijas rezultātā no sienas asinsvadiem, kā arī dzemdes kakla sekrēts. Caur maksti no ķermeņa izplūst menstruālais šķidrums, kas izdalās menstruāciju laikā.

G-punkts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

G-punkts jeb Grēfenberga (Gräfenberg) punkts ir neliela daļa no priekšējās maksts sienas, kas atrodas maksts dziļumā 5-6 cm attālumā no kaunuma kaula un urīnizvadkanāla. Tiek uzskatīts, ka, stimulējot G-punktu, pastiprinās orgasms.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzimumorgānu uzbūve un funkcijas (latviski). www.liis.lv. Atjaunināts: 2011-07-29.
  2. Maksts (latviski). Populārā Medicīnas enciklopēdija. Atjaunināts: 2011-07-29.
  3. 3,0 3,1 Bakteriālā vaginoze (latviski). iAptieka. Atjaunināts: 2011-08-30.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • The Vagina (angliski). Human Anatomy.
  • Vagina (angliski). U.S. National Library of Medicine.