Malta (Maltas pagasts)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ciemu Rēzeknes novada Maltas pagastā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Malta
Lielciems
Maltas pagasta administrācijas ēka
Maltas pagasta administrācijas ēka
Malta (Latvija)
Malta
Malta
Koordinātas: 56°20′50″N 27°09′52″E / 56.34722°N 27.16444°E / 56.34722; 27.16444Koordinātas: 56°20′50″N 27°09′52″E / 56.34722°N 27.16444°E / 56.34722; 27.16444
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Rēzeknes novads
Pagasts Maltas pagasts
Platība
 • Kopējā 4,4 km2
Augstums 149 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 2 172
Pasta nodaļa LV-4630 Malta
Malta Vikikrātuvē

Malta (līdz 1936. gadam Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē. Rēzeknes novada Maltas pagasta centrs, atrodas 21 km attālumā no Rēzeknes.

Ciemā izvietotas pašvaldības iestādes: Maltas vidusskola, Maltas mūzikas skola[3], Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka[4], Bērnu un jauniešu centrs, Vēstures muzejs[5], Maltas pašvaldības SIA Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums, Veselības un sociālās aprūpes centrs.

Maltā atrodas Rēzeknes novada pašvaldības pakļautībā esošā Rēzeknes novada speciālā pamatskola.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukuma 'Malta' izcelsme nav skaidri dokumentēta — iespējams, tā saistāma ar darbības vārdu 'malt'.[6]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maltas pirmsākumi saistās ar Rozentovas muižu[7], ziņas par kuru atrodamas XVI gadsimtā. Pēc dažu īpašnieku maiņas 1784. gada ģenerālmērīšanas laikā muižā bija 23 ciemi, 76 sētas. Zemnieki kungam apstrādāja 200 desetīnas zemes, vīrieši nodarbojās arī ar dravniecību, bet sievietes ar aušanu.

Pēdējie muižas īpašnieki, Bogomoleca ģimene, nodibināja tur linu pārstrādes fabriku un pienotavu, kas aizsākās ar muižnieka Filipa Mihaila Bogomoļeca 1897.gada 17.oktobra lūgumu Vitebskas guberņas valdei par piena sildīšanas un piena izstādājumu ražotnes ar diviem tvaika katliem ierīkošanu. Pienotava ieguva patentētu nosaukumu "Rozentovo" un ražoja piena produktus, tai skaitā dažādu šķirņu sierus. Firma saņēma balvas par kvalitāti Londonā, Sankt-Pēterburgā, Varšavā, Dvinskā[8].

Dzelzceļš un ciema attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1836. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas — Varšavas lielceļš, bet vēlāk — 1861.gadā — atklāta Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija ar dzelzceļa staciju Antonopole. Virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvetās dzelzceļa stacijas pusi, veidojās jauna apdzīvota vieta — Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

1873.g. pagasta namā tika nodibināta Rozentovas pirmā tautskola.

No Borovajas uz Maltu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1933. gadā Borovajai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.1937. gadā Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu (līdz tam par Maltu dēvēja tagadējo Silmalu);[9] apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

Kara noziegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gada jūlijā Maltā izveidoja pašaizsardzības grupu aizsarga Haralda Puntuļa vadībā.

Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju liecībām, jau jūlija sākumā Puntulis un viņa zonderkomanda nogalināja Baldas mežā visus Silmalas ciemata ebrejus. Uzreiz pēc tam slepkavas iebruka Riebiņos, kur Puntulis deva norādījumus saviem padotajiem: visus ebrejus ir jānošauj. Pēc nošaušanas notika svinīgas vakariņas par godu veiksmīgajai akcijai — par to stāstīja traģēdijas dalībnieks Jāzeps Basankovičs.

Pēc tam Puntulis ar palīgu Drozdovski organizēja masu slepkavības Maltā.[10] Pēc sākotnējā rīkojuma nošaušanas sarakstā neiekļāva turīgos ebrejus, lai vispirms tiem varētu atņemt visu iedzīvi, rotaslietas un citas vērtības, un tikai pēc tam nogalinātu.[11]

Maltas policisti piedalījās masu šaušanā Ančupānu kalnos, kur nogalināja vairākus tūkstošus cilvēku, tajā skaitā visus Audriņu sādžas iedzīvotājus.[10]

Padomju okupācijas gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maltas izaugsmē nozīmīgi bija 20.gadsimta 50.—60. gadi, īpaši laiks no 1950. līdz 1959. gadam, kad Malta bija rajona centrs. Šajā laikā notika intensīva celtniecība — tika atjaunots kultūras nams (celts 1939.gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, rūpniecības kombināts, slimnīca un skola. Līdz 1976. gadam ciemā tika uzceltas 332 individuālās mājās.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maltas 1. vidusskolas panorāma

Ciema teritorijā ir viens valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi[12].

Valsts nozīmes piemineklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas (Maltas) Svētā Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca[13] ir koka celtne ar vienu torni. Dievnamu cēlis muižnieks Antonijs Juzefs fon Felkerzams laikā no 1780. līdz 1782.gadam. Drīz baznīca izrādījās par mazu lielajai draudzei, kas kā atsevišķa tika nodalīta 1801.gadā. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).

Vietējās nozīmes pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas (Maltas) katoļu baznīcas Zvanu tornis

Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams[14]. Dievnama celtniecība sākta 1931.gadā, to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs.

Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca[15]. Tā celta 1928.gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Maltas zirgu pasta stacija[16], Celta 19.gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Maltu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. LĢIA vietvārdu datubāze
  3. «Maltas Mūzikas skola». kulturasdati.lv. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  4. «Maltas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  5. «Maltas vēstures muzejs». latgale.travel. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  6. «Latvijas Malta, čigāni un kapi, kur glabā pašnāvniekus». Jauns.lv (latviešu). 2015-11-22. Skatīts: 2022-09-07.
  7. Līga Landsberga. «Rozentovas muiža». manasvietas.blogspot.com. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  8. «Maltas pagasts - Pagasta vēsture». www.malta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-09. Skatīts: 2019-02-17.
  9. «Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 7. jūlijs, 1937». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. jūnijā.
  10. 10,0 10,1 Kaspars Zellis. Holokausts Rēzeknē: izpētes problēmas, jautājumi, perspektīvas (Ebreju Rēzekne izd.). Rīga : Creative Museum, 2017. 89–103. lpp. ISBN 978-9934-19-140-4.
  11. «ASV FIB. Boleslavs Maikovskis. ASV СIP oficiālā mājas lapa. (19.04.1966).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.02.2017.
  12. «Maltas kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  13. «Rozentovas (Maltas) Sv.Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  14. «Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams». latgale.travel. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  15. «Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.
  16. Līga Landsberga. «Maltas zirgu pasta stacija». manasvietas.blogspot.com. Skatīts: 2020.gada 27.decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]