Maltas pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maltas pagasts
Maltas pagasts LocMap.png
Maltas pagasta karogs Maltas pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Malta
Platība: 89,8 km2
Iedzīvotāji (2010): 3234[1]
Blīvums: 36 iedz./km2
Mājaslapa: www.malta.lv

Maltas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar Silmalas un Lūznavas pagastiem, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Pušas pagastu, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Maltā.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā. Augstākā vieta ir Zvona kalns (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos.

Upes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas muiža 1797. gadā (no Broces kolekcijas).

Maltas ciemu līdz 1936. gadam dēvēja par Borovaju, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī, savukārt Maltas pagastu līdz 1925. gadam - Rozentovas pagasts. Pagasta nosaukums bija aizgūts no netālās Rozentovas muižas, ar kuru saistīta arī Maltas vēsture.

18. gadsimta sākumā Rozentova piederēja vācu muižniekam A. Felkerzāmam, 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — Šadursku, bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai.

1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts PēterburgasVaršavas lielceļš, bet 1861. gadā — atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga — Varšava ar dzelzceļa staciju Antonopole. Virzienā no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta - Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Bičku, Bondaru, Garkalnu, Maltas, Prezmas, Špēļu, Vertukšņas un Zosnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.

Maltas ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija Maltas rajona centrs, vēlāk ietilpa Rēzeknes rajonā. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot Maltas lauku teritoriju, kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema padomju saimniecības «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja Rušenicas ciema kolhoza «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā tehnikuma «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu Pušas ciema teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Dievnami[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).
  • Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.
  • Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Arhitektūras un vēstures pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maltas zirgu pasta stacija, celta 19. gs. vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija, piedāvā arī ekskursiju pa Maltas kultūras pieminekļiem.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]