Mango

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
mango augļi

Mango pieder pie Mangifera ģints, kas sastāv no daudzu sugu tropu augļu koku ziedošiem augiem Anacardiaceae. Mango ir vietējie augļi Indijā. Tos audzē daudzos tropu reģionos un izplata plaši pasaulē, mango ir viens no visplašāk izmantotajiem augļiem pārtikā, sulās, aromātu un krāsu piedēvētājiem. To lapas izmanto rituālos kā ziedu dekorācijas uz kāzām un reliģiskās ceremonijās.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mango koki var sasniegt 35-40 m augstumu, ar vainaga rādiusu 10 m. Kokam ir ļoti ilgs mūžs. Ir daži ļoti veci mango koki, kas ir vairāk nekā 300 gadus veci un joprojām ražo augļus. Dziļi augsnē (6 metrus - 20 pēdas) stiepjas mietsakne un plaši izplešas saknes pavedieni. Lapas ir mūžzaļas, pamīšus sakārtotas, vienkāršas, 15-35 cm garas un 6-16 cm platas. Kad lapas ir mazas, augļi ir oranži, tad rozā un strauji mainās līdz tumši spīdīgi sarkani, tad tumši zaļi tie nobriest.

Ziedošs mango koks
Mango ziedkopas un ar nenobriedušiem augļiem

Mango ziedi ir kā skaras 10 - 40 cm garas, un katrs zieds ir mazs, balts ar piecām ziedlapiņām 5-10 mm garš, ar saldenu smaržu. Augļus novāc 3-6 mēnešu laikā, lai nenobirst. Gatavie augļi ir dažāda lieluma un dažādās krāsās. Tie var būt dzelteni, oranži, sarkani, kad gatavi, tad ir zaļi. Atkarībā kur auguši. Gataviem nemizotiem augļiem izdalās sveķaini salda smarža. Augļa centrā ir sēklas, kuras satur embriju.

Audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mango ir audzēts Indijā tūkstošiem gadu un sasniedza Austrumāziju starp 5. - 4. gadsimtā p. m. ē. 10. gadsimtā tie tika nogādāti Austrumāfrikā un pēc tam ieviesa Brazīlijā, Indijas rietumos un Meksikā, kur ir labs klimats mango audzēšanai. Citos reģionos, kur audzē mango - Ziemeļu, Dienvidu un Centrālajā Amerikā, Karību jūras reģionos, Āfrikā, Ķīnā, Pakistānā un Dienvidaustrumu Āzijā ir vieglāk šos augļus izaudzēt. Šajos reģionos aug vairāk nekā 1000 mango šķirnes, piemēram, terpentīna mango (turpentine mango) (nosaukts tā terpentīnam līdzīgās garšas dēļ). Lai gan visvairāk mango audzē Indijā, taču veido mazāk nekā vienu procentu no pasaules mango tirdzniecības. Plašas mango plantācijas atrodamas arī Austrālijā[1].

Zaļi mango

Mango garša un faktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nogatavojies mango ir salds, ar unikālu garšu, kas atšķiras dažādām šķirnēm. Augļa struktūra atšķiras šķirņu starpā. Daži, kam mīksta, gaļīga faktūra, ir līdzīgi pārgatavojušām plūmēm, savukārt citi ir cietāki, līdzīgi avokado. Dažām šķirnēm ir šķiedraina tekstūra.

Antioksidanti un vitamīni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mango ir bagāts ar dažādām barības vielām, kas klasificējamas kā izcils auglis "superfruit"[nepieciešama atsauce], termins, kuru lieto, lai izceltu iespējamo veselības vērtību noteiktiem pārtikas augļiem.

Mango satur ētiskos vitamīnus[nepieciešama atsauce] un diētiskas minerālvielas. Antioksidantiskie vitamīns A, C un E veido 25%, 76% un 9% diētas references 165 g devu (DRI). Vitamīns B6 (piridoksīns, 11% DRI), K vitamīns (9% DRI), citi B vitamīni un pamata barības vielas, piemēram kālija, vara un 17 aminoskābes ir labs līmenis.

Miza un mīkstums satur aminoskābes - karotinoīdus, un omega -3 un -6 polinepiesātinātās taukskābes.

Miza satur arī pigmentus, kuriem var būt antioksidantu īpašības, tostarp karoinoīdus, piemēram, provitamīna A savienojumus, beta-karotīnu, luteīnu un alfa-karotīnu, polifenolus, piemēram, gallusskābi.

A mango tree in full bloom in Kerala, India
Mango dabiskā vērtība 100g
Vielas Daudzums
Ogļhidrāti 17,00 g
Cukurs 14,8 g
Tauki 0,27 g
Proteīni 0,51g
Vitamīns A 38 μg (4%)
Beta karotīns 445 μg (4%)
Vitamīns B1 0,058 mg (4%)
Vitamīns B2 0,057 mg (4%)
Vitamīns B3 0,584 mg (4%)
Vitamīns B5 0,160 mg (3%)
Vitamīns B6Apakšējā indeksa teksts 0,134 mg (10%)
Vitamīns B9 14 μg (4%)
Vitamīns C 27,7 mg (46%)
Kalcijs 10 mg (1%)
Dzelzs 0,13 mg (1%)
Magnijs 9 mg (2%)
Fosfors 11 mg (2%)
Kālijs 156 mg (3%)
Cinks 0,04 mg (0%)
Enerģētiskā vērtība 272 kJ (65 kcal)
Mango augļi

Ražošana un patēriņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mango veido aptuveni piecdesmit procentus no visiem tropu augļiem, ko ražo visā pasaulē. Pārtikas un lauksaimniecības Apvienoto Nāciju Organizācijas novērojumi rāda, ka mango ražošana pasaulē ir vairāk nekā 23 miljoniem tonnu 2001 gadā. Indija veido gandrīz pusi no pasaules saražotā mango daudzuma (12 miljoni tonnas gadā), kam seko Ķīna (3 miljoni tonnas), Pakistāna (2,25 miljoni tonnas), Meksika (1,5 miljoni tonnas) un Taizemes (1,35 miljoni tonnas). Par kopējo produkciju 10 valstis ir atbildīgas aptuveni par 80% no visas pasaules mango ražošanas.

Alphonso, Benishan vai Benishaan un Kesar mango šķirnes tiek uzskatītas par vienām no labākajām Dienvidu valstīs. Dussehri un Langda šķirnes ir populārākās ziemeļu štatos Indijā. Parasti eksportē Alphonso šķirnes, ko audzē tikai Konkan reģionā Maharashtrā. Pakistānas tautas audzē mango šķirnes kā Sindhri un Chaunsa, papildus citas šķirnes, piemēram, Langra, Anwar Ratoal un Malva. Sindhri mango galvenokārt ražo provincē Sindh. Parasti, kad gatavs mango ir oranži dzeltena vai sarkanīga miza un sulīgs ēšanai, bet tos, kas paredzēti eksportam bieži noņem nepietiekami gatavus ar zaļu mizu. Nenogatavināts mango, ko eksportē nav sulīgs un nav īsti svaiga garša.

Mango ir populārs visā Latīņamerikā. Meksikā mango lieto sagrieztu ar čili pulveri un / vai sāli. Ielu pārdevēji pārdod mango uz nūjiņas, iemērkta čili-sāls maisījumu. Indonēzijā un Taizemē, zaļā mango pārdod ielu pārdevēji ar cukuru un sāli, un / vai čili, vai izmanto skābu salātu, ko sauc rujak Indonēzijā un Singapūrā. Mango arī izmanto kā pulverveida garšvielu, ko lieto kulinārijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. KĀJĀM GAISĀ: Mango sezona sākusies
Lielākās mango ražotājvalstis 2007. gadā
Valsts Produkcija tonnās
Indija 13,501,000
Ķīna 3,752,000
Meksika 2,050,000
Taizeme 1,800,000
Pakistāna 1,719,180
Indonēzija 1,620,000
Brazīlija 1,546,000
Pasaulē kopā 33,445,279