Mantija
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par ģeoloģiju. Par apģērbu skatīt rakstu Mantija (apģērbs).
Ģeoloģijā mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām. Tā veido zemes tilpuma lielāko daļu, kas ir aptuveni 82%. Mantija iesniedzas aptuveni līdz 2900 km dziļumam. Augšējā mantijā robežvirsmas tuvumā ar zemes garozu ir blīvāki un smagāki ieži. Tie galvenokārt ir peridotīti, olivinīti un eklogīti, kuru blīvums ir 3,4-4,2 g/cm3. Dziļākos mantijas slāņos norisinās minerālu pārvērtības un jonu izmaiņas.[1]
| elements | daudzums | savienojums | daudzums | |
|---|---|---|---|---|
| O | 44.8 | |||
| Si | 21.5 | SiO2 | 46 | |
| Mg | 22.8 | MgO | 37.8 | |
| Fe | 5.8 | FeO | 7.5 | |
| Al | 2.2 | Al2O3 | 4.2 | |
| Ca | 2.3 | CaO | 3.2 | |
| Na | 0.3 | Na2O | 0.4 | |
| K | 0.03 | K2O | 0.04 | |
| kopā | 99.7 | kopā | 99.1 |
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Strautnieks, 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte
- ↑ mantle@Everything2.com. Retrieved 2007-12-26.