Mapuči

Mapuči
Skaits:	~900 tūkst.
Dzīvo:	Čīle:~600 tūkst.(2002. gada dati); Argentīna:~300 tūkst - 500 tūkst.
Valoda:	mapudungunu un spāņu
Reliģija:	mapuču tradicionālā reliģija un kristietība (pārsvarā katoļi)
Etnogrāfiskās grupas:	moluči, pevenči, pikunči, viliči, lafkvenči

Mapuči (mapudungunu: Mapuche - "zemes cilvēki") - indiāņu tauta, kas dzīvo centrālajā un dienvidu Čīlē, kā arī dienvidu Argentīnā. Pazīstami arī kā araukāņi, taču mūsdienās šo nosaukumu vairs nelieto kā tautības apzīmējumu, jo tas tiek aplūkots kā nievājošs^[2], un vairāk ir saistāms ar Araukānijas provinces iedzīvotāju apzīmējumu.

Mapuči veido apmēram 4% no Čīles iedzīvotāju skaita un visvairāk dzīvo Araukānijas reģionā.

Mapuči pec savas izcelsmes nav viendabīgs etnisks veidojums, bet sastāv no vairākām etniskām grupām, kurām ir kopīga reliģija, ekonomika un sociālā struktūra, kā arī kopīgs valodas mantojums.

Mapuču vēsturiskais areāls atrodas Čīlē starp Akonkagvas upi ziemeļos un Čiloe arhipelāgu dienvidos.

Pēc ģeogrāfiskā izvietojuma vai nodarbošanos mapuči dalās vairākās apakšgrupās - pikunči (Picunches - "cilvēki no ziemeļiem"), viliči (Williche vai Huilliche - "cilvēki no dienvidiem"), kunki (Cuncos), moluči jeb nguluči (Moluche jeb Nguluche - "cilvēki no Araukānijas "). Moluču dialekts arī ir kalpojis par mapuču valodas jeb mapudungunu kodolu.

Molučiem Čīles iekarošanas laikā spāņu iekarotāji tad arī deva nosaukumu araukāņi.

No 17.-19.gadsimtam mapuči kolonizēja teritorijas,kas atrodas uz austrumiem no Andu kalniem, mūsdienu Argentīnas teritorijā-- Komahas reģionu, kā arī lielu daļu pampas Patagonijas ziemeļdaļā. Šīs teritorijas apdzīvoja etniski atšķirīgas tautas - pevenči Komahas reģionā, savukārt Patagonijas pampās puelči un tevelči.

Līdz ar to šo reģionu tautas pārņema gan daļu no mapuču kulturas, gan mapudungunu valodu. Šo mapuču valodas un kultūras paplašināšanos Patagonijas līdzenumos mēdz dēvēt par araukanizāciju.