Mareja

Vikipēdijas lapa
Mareja
Marejas lejtece
Marejas lejtece
Marejas un tās galveno pieteku karte
Marejas un tās galveno pieteku karte
Mareja (Austrālija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Austrālijas Alpi
36°47′46″S 148°11′40″E / 36.79611°S 148.19444°E / -36.79611; 148.19444
Ieteka Aleksandrinas ezers
35°33′32″S 138°52′48″E / 35.55889°S 138.88000°E / -35.55889; 138.88000Koordinātas: 35°33′32″S 138°52′48″E / 35.55889°S 138.88000°E / -35.55889; 138.88000
Baseina valstis Karogs: Austrālija Austrālija
Garums 2508 km
Iztekas augstums 902 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 902 m  
Vidējā caurtece 767 m³/s 
Baseina platība 1 061 469 km² 
Galvenās pietekas Dārlinga, Murumbiģi
Mareja Vikikrātuvē

Mareja (angļu: Murray) ir upe Austrālijā, kontinenta garākā upe.[1] Sākas Austrālijas Alpos, tek galvenokārt rietumu—ziemeļrietumu virzienā, lielā daļā sava tecējuma veidojot Viktorijas un Jaundienvidvelsas robežu. Marejas garums ir 2508 km, bet kopā ar tās garāko pieteku Dārlingu — 3750 km. Marejas baseins aizņem 12% kontinenta teritorijas un izvietojas lielākajā daļā Viktorijas un Jaundienvidvelsas un daļēji arī Kvīnslendas un Dienvidaustrālijas štatos. Upe sekla, daļēji izsīkstoša; 80% tās ūdens resursu (11 no 14 km³ noteces) tiek izmantots apūdeņošanai, kas dod 40% no Austrālijas lauksaimniecības produkcijas. Ietek Aleksandrinas ezerā netālu no Adelaidas un gados, kad ir bagātīgs ūdens pieplūdums, caur to okeānā.

Pirmie no eiropiešiem, kas atklāja upi, bija Hemiltons Hjūms (Hamilton Hume) un Viljams Hovels (William Hovell) 1824. gadā, viņi nodēvēja to par Hjūmu. 1830. gadā kapteinis Čārlzs Stērts sasniedza upi, ceļojot lejup pa tās pieteku Murumbiģi, un nodēvēja to par godu britu valsts kara sekretāram seram Džordžam Marejam (George Murray) nezinot, ka tā ir tā pati Hjūma.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 460. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]