Margarita Vilcāne

Vikipēdijas lapa
Margarita Vilcāne
Galvenā informācija
Dzimusi 1940. gada 16. decembrī (83 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tomska, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Žanri populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Darbības gadi 1962 - 2015
Izdevēji Melodija
Platforma Records
Darbība ar Estrādes ansamblis Rīga
Rīgas estrādes orķestris
Tip Top[1]

Margarita Vilcāne (laulībā Margarita Bogoleiša) (dzimusi 1940. gada 16. decembrī Tomskā, Krievijas PFSR)[1] ir latviešu popmūzikas dziedātāja. Lielākos panākumus guvusi 20. gadsimta 60. un 70. gados, izpildot Raimonda Paula komponētās dziesmas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1940. gadā Tomskā. Viņas tēvs Vasilijs Vasņicovs krita Otrajā pasaules karā 1941. gadā, viņas māte kulināre Tekla kopā ar pārējo ģimeni no Sibīrijas pārcēlās uz Latviju 1945. gadā.[2] Viņa beigusi Rīgas 24. vidusskolu. 1962. gadā Margarita kļuva par Latvijas filharmonijas un estrādes ansambļa "Rīga" solisti, kopš 1967. gada viņa dziedāja duetā ar Ojāru Grinbergu.

Ar pirmo vīru, tehniķi Leonīdu Bogoleišu viņa laulībā nodzīvoja tikai dažus gadus, 1966. gadā viņiem piedzima dēls Andris.

No 1969. līdz 1975. gadam viņa bija Rīgas estrādes orķestra soliste. Dziedāja R. Paula, Imanta Kalniņa, Aļņa Zaķa, Ulda Stabulnieka, Gunāra Freidenfelda, Jāņa Sildega, Alfrēda Vintera un citu komponistu dziesmas. Piedalījās R. Paula albumu "Tev, mana labā" (1969), "Tik dzintars vien" (1970) un "Teic, kur zeme tā" (1971) ierakstos. M. Vilcānes izpildītās dziesmas divas reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā: 1970. gadā "Baltā saule", 1971. gadā — "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Noru Bumbieri, Ojāru Grinbergu un Viktoru Lapčenoku).[3] 1968. gadā viņa piedalījās koncertfilmā "Muzikālais kokteilis", 1969. gadā — koncertfilmā "Tā dejo Latvijā", 1972. gadā — kinofilmā "Ceplis", atveidojot restorāna dziedātāju un dziedot populāro Marģera Zariņa dziesmu "Es sirdi izrauju...".

No 1975. līdz 1990. gadam Margarita un Ojārs bija estrādes ansambļa "Tip top" solisti. Daudz koncertējuši Padomju Savienībā, kur guvuši popularitāti ar R. Paula dziesmas "Par pēdējo lapu" versiju krievu valodā. Pirmais Margaritas soloalbums Cher ami ar R. Paula, I. Kalniņa, U. Stabulnieka u.c. komponistu dziesmām izdots 1977. gadā. 1988. gadā Margarita un Ojārs sagatavoja A. Vintera dziesmu programmu, 1990. gadā izdeva A. Vintera dziesmu albumu "Un mazs smaidošs foto". Šajā gadā beidza pastāvēt Filharmonijas kolektīvi, arī "Tip top".

1996. gadā iznāca albums "Ģimeniska debija", kur Margarita dziedāja sava dēla komponista Andra Vilcāna dziesmas. 2000. gadā izdota labāko dziesmu izlase "Karalienes dziesma". 2005. gadā piedalījās R. Tigula un K. Anitena brīvdabas mūziklā "Vella kalpi", atveidojot Ģertrūdes lomu. 2006. gadā oficiāli salaulājās ar krievu rakstnieku Juriju Skopu un viņi nosvinēja savas kopdzīves 25. gadadienu.[4]

2015. gadā pēc ilgāka pārtraukuma M. Vilcāne atkal uzstājās savā 75 gadu jubilejas koncertā Rīgā.

2020. gadā, kad dziedātāja atzīmēja astoņdesmito jubileju, iznāca Daigas Mazvērsītes sarakstītā biogrāfija "Mirgo mana Margarita". 2022. gadā, kad atcelti COVID-19 pandēmijas ierobežojumi, notika jubilejas koncerts "Margarita. Melodija. Mode".[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Soloalbumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cher ami (1977)
  • "Alfrēds Vinters. Un mazs, smaidošs foto" (kopā ar O. Grinbergu, 1990)
  • "Margarita un Andris Vilcāni. Ģimeniska debija" (1996)
  • "Karalienes dziesma" (2000)

Minialbumi (EP)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem (1971) Kopā ar O. Grinbergu un Z. Romanovski.
  • Gunārs Freidenfelds. "Kaktuss" (1972) Kopā ar O. Grinbergu.
  • Jānis Sildegs. "Estrādes dziesmas" (1972)
  • Margarita Vilcāne. "Mūžu mūžos būs dziesma" (1974)
  • Ivars Vīgners. "Chile Ballade" (1975)
  • Ivars Vīgners. "Dziesmas no leļļu lugas "Šveiks"" (1976) Kopā ar O. Grinbergu.
  • Uldis Stabulnieks. "Joku dziesmas" (1983) Kopā ar O. Grinbergu.

Vairāku izpildītāju albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Raimonds Pauls. "Tev, mana labā" (1969)
  • Raimonds Pauls. "Tik dzintars vien" (1970)
  • Raimonds Pauls. "Teic, kur zeme tā" (1971)
  • Uldis Stabulnieks. "Svētki daudzskaitlī" (1988)
  • Raimonds Tiguls. "Vella kalpi" (2005)
  • Raimonds Pauls. "Zelta 75" (2011)

Populārākās dziesmas "Mikrofona" aptaujā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969

  • 2. vieta — "Zilie lini" (kopā ar O. Grinbergu)
  • 4. vieta — "Nepārmet man" (kopā ar O. Grinbergu)

1970

  • 1. vieta — "Baltā saule"

1971

1976

  • 4. vieta — "Tāls Parīzes radio"
  • 7. vieta — "Kad gulbji kliedz"

1981

  • 9. vieta — "Paliec un neaizej"

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daiga Mazvērsīte. "Mirgo mana Margarita". Rīga: Latvijas mediji, 2020.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 433. lpp.
  2. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 30. jūnijā.
  3. ↑ «Mikrofons 2005:Par koncerta dalībniekiem». BT1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 19. oktobrī.
  4. ↑ Privātā Dzīve, 2006, Nr. 12.
  5. ↑ Margarita. Melodija. Mode. lsm.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Margarita_Vilcāne&oldid=3879200"