Marija Geperta-Maiera
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Marija Geperta-Maiera (angļu: Maria Goeppert-Mayer; dzimusi 1906. gada 28. jūnijā, mirusi 1972. gada 20. februārī) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe. 1963. gada Nobela prēmijas fizikā laureāte par atoma kodola struktūras pētījumiem. Otrā sieviete pēc Marijas Kirī, kura ieguvusi Nobela prēmiju fizikā.
Dzimusi Katovicē. 1910. gadā ģimene paŗcēlās uz Getingeni, kur tēvs ieguva pediatrijas vietu vietējā universitātē. Jau agrā jaunībā uzturējās Getingenes zinātnieku aprindās, piemēram, bija pazīstama ar Enriko Fermi, Verneru Heizenbergu un Polu Diraku. 1924. gadā iestājās Getingenes universitātē, kur mācījās pie trim topošajiem Nobela prēmijas laureātiem - Maksa Borna, Džeimsa Franka un Ādolfa Vindausa. 1930. gadā pabeidza mācības universitātē. Tajā pasā gadā apprecējās ar Džeimsa Franka asistentu Edvardu Maieru un pārcēlās uz vīra dzimteni - ASV.
ASV Marija Geperta-Maiera vairākus gadus strādāja kā brīvprātīgā, pasniedzot Džona Hopkinsa universitātē no 1931. līdz 1939. gadam, Kolumbijas universitātē no 1940. līdz 1946. gadam, bet vēlāk Čikāgas universitātē. Tā kā viņa bija cita profesora sieva, antinepotisma (pret- radniecības) likuma, daļēji arī seksisma dēļ, viņas ražīgākajā posmā ar viņu tā arī netika noslēgts darba līgums. Viņai bija divi bērni, kuru audzināšana sakrita ar laiku, kad veikti svarīgi pētījumi. 1960. gadā viņu pieņēma darbā Kalifornijas universitātē. Trīs gadus pirms tam Marija Geperte – Meijere jau bija ievēlēta par Nacionālās Zinātņu akadēmijas locekli.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ļevs Landaus |
Nobela prēmija fizikā 1967 kopā ar Jūdžinu Vīgneru un Hansu Jensenu |
Pēctecis: Čārlzs Taunss, Nikolajs Basovs, Aleksandrs Prohorovs |
