Marija Terēzija

Vikipēdijas lapa
Marija Terēzija
Maria Theresia
Austrijas erchercogiene, Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karaliene
Amatā
1740. gada 20. oktobrī — 1780. gada 29. novembrī
Priekštecis Kārlis VI
Pēctecis Jozefs II

Dzimšanas dati 1717. gada 13. maijā
Hofburgas pils, Vīne, Karogs: Austrija Austrija
Miršanas dati 1780. gada 29. novembrī
Hofburgas pils, Vīne, Karogs: Austrija Austrija
Apglabāts Impēriskā kapliča, Vīne, Karogs: Austrija Austrija
Dinastija Hābsburgu dinastija
Tēvs Kārlis VI
Māte Fraunšveigas-Volfenbiteles Elizabete Kristīne
Dzīvesbiedrs(-e) Francis I Stefans
Bērni 16 bērnu, to skaitā -
Austrijas Marija Anna
Jozefs II
Austrijas Marija Kristīne
Austrijas Marija Elizabete
Austrijas Marija Amālija
Leopolds II
Austrijas Marija Johanna Gabriēla
Austrijas Marija Jozefa
Austrijas Marija Karolīna
Ferdinands Hābsburgs
Austrijas Marija Anna
Marija Antuanete
Maksimiliāns Francis Hābsburgs
Reliģija katolisms
Paraksts

Marija Terēzija, arī Marija Terēze (vācu: Maria Theresia von Österreich; dzimusi 1717. gada 13. maijā, mirusi 1780. gada 29. novembrī), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne). Austrijā valdījusi 40 gadus un 40 dienas.

Valdīšanas laika raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marijas Terēzijas valdīšanu sagatavoja viņas tēvs imperators Kārlis VI, 1713. gadā izdodams t.s. pragmatisko sankciju, kas pavēra ceļu troņa mantošanai arī sieviešu kārtas pēcnācējiem. Pēc Kārļa VI nāves Saksija, Prūsija, Bavārija un Francija šo sankciju apstrīdēja un izcēlās Karš par Austrijas mantojumu (1740—1748). Kara rezultātā Austrija zaudēja Silēziju, ko anektēja Prūsija. Arī Septiņgadu kara (1756—1763) rezultātā Silēzija palika Prūsijas sastāvā.

Marijas Terēzijas laiku uzskata par aktīvu reformu laiku, kad Austrijas Impērija nostiprinājās gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Par vienu no ietekmes paplašināšanas metodēm Marija Terēzija uzskatīja savu daudzo bērnu aprēķina laulības ar citu Eiropas valstu monarhiem.

Marija Terēzija un viņas vīrs Francis I Stefans savu bērnu vidū (Martina van Meitensa (Martin van Meytens) glezna, 1754. gads)

Viņai bija 16 bērni, no kuriem divi ir bijuši imperatori, Jozefs II un Leopolds II, bet viena no meitām — Francijas karaliene Marija Antuanete. Jau Marijas Terēzijas dzīves laikā Jozefs II un Leopolds II oficiāli tika iecelti par līdzvaldniekiem Austrijā un Bohēmijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]