Marijampole

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Mariupole.
Marijampole
Marijampoles centrālais laukums
Marijampoles centrālais laukums
Flag of Marijampole
Karogs
Marijampole
Ģerbonis
Marijampole
Red pog.png
Marijampole
Koordinātas: 54°34′00″N 23°21′00″E / 54.56667°N 23.35000°E / 54.56667; 23.35000Koordinātas: 54°34′00″N 23°21′00″E / 54.56667°N 23.35000°E / 54.56667; 23.35000
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Marijampoles pašvaldība
Pilsētas tiesības 1792
Augstums vjl 99 m
Iedzīvotāji (2011)
 - kopā 44 910
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.marijampole.lt/

Marijampole (lietuviešu: Marijampolė; no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka (lietuviešu: Kapsukas)) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta. No ziemeļiem uz dienvidiem pilsētu šķērso dzelzceļš. Attālums no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas ir 139 kilomtru, no Klaipēdas ostas - 236 kilometru.

Marijampole pēc iedzīvotāju skaita ir septītā lielākā Lietuvas pilsēta. Pilsētas platība - 2050,7 ha. Šešupe pilsētu sadala divās daļās, kuras savieno 6 tilti. Lielākā pilsētas daļa ir upes austrumu krastā. Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīca, Sv. Jura klosteris, luterāņu baznīca, apriņķa slimnīca, divas audzināšanas mājas (Sv. Ercenģeļa Miķeļa un Sv. Marijas). Pilsētas centrā ir Jona Basanaviča vārdā nosauktais laukums. Marijampolē ir 27 valsts mācību iestādes: 7 pirmsskolas, 5 bērnudārzi, 1 elementārskola, 6 vidusskolas, 1 ģimnāzija, Jaunatnes skola, Pieaugušo apmācības centrs, 5 citas mācību iestādes. Marijampolē atrodas Taura apgabala Lietuvas mažabrāļu muzejs. Ir drāmas teātris.

Rakstos pirmoreiz minēta 1667. gadā kā Pašesupes ciems. Vēlāk šeit attīstījās Staropoles pilsētiņa, kas 1765. gadā nodega. Pēc ugunsgrēka šeit tika nodibināts mariāņu klosteris, un apdzīvotā vieta ieguva savu pašreizējo nosaukumu. 1792. gadā Polijas pēdējais karalis Staņislavs Poņatovskis piešķira Marijampolei pilsētas tiesības. Pēc Polijas dalīšanām Marijampole nokļuva Prūsijā, tomēr pēc Napoleona kariem tā tika piešķirta Krievijai. 1865. gadā, pēc Janvāra sacelšanās sakāves, Marijampoles klosteris kļuva vienīgais Krievijas varas iestāžu atļautais mariāņu klosteris bijušās Polijas teritorijā. Pēc Pirmā pasaules kara pilsēta iekļāvās Lietuvas valstī. Lietuvas PSR laikā, no 1955. līdz 1989. gadam, pilsēta tika saukta par Kapsuku, lietuviešu komunista Vinca Mickeviča-Kapsuka vārdā, kurš mācījies vietējā ģimnāzijā.

19. gadsimta vidū vietējā ģimnāzijā mācījās lietuviešu atmodas darbinieki Jons Basanavičs, Kazis Grīņus un Vincs Kudirka. Starp pasaules kariem vietējā ģimnāzijā mācījās lietuviešu izcelsmes franču semiotiķis Alģirts Žiljēns Greimas (Algirdas Julien Greimas, 1917-1992). Marijampole ir basketbolista Darjus Songailas (Darius Songaila, 1978) dzimtā pilsēta. Pilsētas pievārtē dzimis bīskaps Jurģis Matulaitis-Matulevičs (Jurgis Matulaitis-Matulevičius, 1871-1927).