Mark VII

Vikipēdijas lapa

Mark VII
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 8 (komandieris, šoferis, 2 mehāniķi, 4 šāvēji)
Garums 7,95 m (M), 7,9 m (F)
Platums 3,85 m (M), 3,15 m (F)
Augstums 2.64 m
Masa 29 t (M), 28 t (F)
Bruņas un bruņojums
Bruņas 8-16 mm
Pamatbruņojums M: divi 6 mārciņu 57 mm lielgabali L/23 Hotchkiss + 4 303 Lewis MG 7,7 mm ložmetēji

F: 6 303 Lewis MG 7,7 mm ložmetēji

Sekundārais bruņojums
Mobilitāte
Dzinējs Ricardo, 6 cilindri, benzīna
150 ZS
Ātrums uz ceļa 7,3-8 km/h
Jauda/masa ?
Maks. attālums 72 km

Mark VII bija Mark klases smagais tanks.

Tika izgatavoti tikai daži eksemplāri, līdz pasūtījums tika anulēts, šī modeļa vietā izvēloties Mark V (SS), kuram bija jaudīgāks dzinējs.

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanka Mark V minimāla modifikācija: nomainīja Williams-Janney hidraulisko transmisiju, ievērojami uzlaboja ventilāciju un motora dzesēšanas sistēmu, kā arī stūres iekārtu.

Mark tipa tankiem raksturīga silueta rombveida forma (skatoties no sāniem), zems smaguma centrs, kāpurķēdes pa visa tanka silueta perimetru, ieroči izvietoti grozāmās ligzdās - sponsonos, - tanka sānos, virspusē atradās komandiera tornītis. Prototips izstrādāts 1918. gada jūlijā (Brown Brothers, Edinburga). Apbruņots ar Hotchkiss lielgabaliem (QF 6 pounder 6 cwt Hotchkiss), Hotchkiss (Hotchkiss M1909 Benet-Mercie machine gun) un Vickers MG (Vickers machine gun) ložmetējiem.