Mars-1

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mars-1
Марс-1
KA veids Marsa pārlidojums
Operators Karogs: Padomju Savienība PSRS
Izgatavotāji OKB-1, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platforma 2MV-4
Sērijas Nr. 4
Starta datums 01.11.1962. 16:14:16 UTC
Starta vieta Baikonuras kosmodroms Nr.1 Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nesējraķete Molnija, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Aktivitātes beigas 21.03.1963.
NSSDC ID 1962-061A
Masa 893,5 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Saule
Ekscentricitāte 0,269
Slīpums 2,68°
Periods 519 dienas
Afēlijs 1,604 AU
Perihēlijs 0,924 AU
Programma Mars programma
Iepriekšējais Nākamais
2MV-4 №3 2MV-3 №1
Mars-1 1964. gadā izdotajā pastmarkā

Mars-1 jeb 2MV-4 №4[1][2] bija PSRS pirmā starpplanētu zonde, kura palaista 1962. gada 1. novembrī Marsa virzienā. Sakari ar zondi tika zaudēti ceļā uz planētu.

2MV-4 №4 bija viena no divām Marsa pārlidojuma zondēm unificēto Marsa un Veneras kosmisko aparātu sērijā 2MV, kas bija paredzēta Marsa pārlidošanai. Zondes mērķis bija fotografēt Marsa virsmu, pētīt kosmisko radiāciju, Marsa magnētisko lauku un atmosfēras uzbūvi.

Zondes masa bija 89,5 kilogrami. Kosmiskais aparāts bija cilindrisks objekts 3,3 m augstumā un 1,0 m diametrā. Tas sastāvēja no diviem nodalījumiem. Augšējais bija orbitālais modulis 2,7 m garumā ar dzinējsistēmu un vadības sistēmu. Pie tā bija piestiprināta 1,7 m diametra paraboliska šaura virziena antenu, kā arī visvirzienu antena un plata virziena antena. Elektroenerģiju nodrošināja divi saules bateriju paneļi ar 42 ampēru kadmija — niķeļa akumulatoru. Orbitālā moduļa apakšā bija 0,6 m augsts eksperimentu modulis

1962. gada 24. oktobrī 2MV-4 №3 tika zaudēts, kad nesējraķetes pēdējā pakāpe Blok L uzsprāga.

2MV-4 №4 tika palaists 1962. gada 1. novembrī 16:14:16 UTC ar nesējraķeti Molnija (8K78) ar 2MV-4 №3. Šoreiz raķešbloks Blok L darbojās normāli, un zonde tika ievadīta trajektorijā uz Marsu. Drīz sāka kristies spiediens orientācijas sistēmas slāpekļa balonos. Līdz pilnīgai gāzes izplūšanai kosmisko aparātu izdevās iegriezt ap asi, kas vērsta ar saules baterijām uz Sauli. Tas nodrošināja pastāvīgu energoapgādi, bet sakarus ar Zemi varēja nodrošināt tikai ar metra diapazona plata virziena antenu, bet ne ar šaura virziena centimetru diapazona antenu.[1] 2. novembrī zondes palaišana tika paziņota oficiāli, dodot tai nosaukumu Mars-1. 15. decembrī laikraksts Pravda publicēja Mars-1 aprakstu, lai skaitā lidojuma trajektoriju, zondes fotogrāfiju un zinātnisko pētījumu programmu.[2]

Tika noskaidrots, ka slāpekļa izplūšanu izraisīja vārsta nepilnīga aizvēršanās. Vārsts neaizvērās izgatavošanas procesā veiktās lodēšanas laikā kušņiem iekļūstot vārstā.[1]

Sakari ar Mars-1 tika uzturēti 4 mēnešus. Tika izpildīta 61 radiopārraide un šo sakaru seansu laikā tika saņemti dati par starpplanētu telpu. Kontakts ar zondi tika zaudēts 1963. gada 21. martā, kad tā atradās 106 miljoni kilometru no Zemes. Pēc aprēķiniem kosmiskais aparāts Marsam palidoja garām 1963. gada 19. jūnijā 197 000 km attālumā no planētas.[1] Pēc tam Mars-1 iegāja heliocentriskā orbītā.

Zonde fiksēja mikrometeorīdu ietriekšanos ar periodu divas minūtes. Šie triecieni notika laikā, kad zonde atradās 6000 līdz 24 000 kilometru no Zemes; līdzīgi novērojumi tika iegūti attālumos no 20 000 000 līdz 40 000 000. Šādu meteorīdu aktivitāti izskaidroja ar Taurīdu plūsmu. Mars-1 novēroja arī radiācijas joslas ap Zemi un noteica to stiprumu.

Sākotnēji šo kosmisko aparātu ASV nosauca par Sputnik 30, vēlāk — Sputnik 23.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Россия. На Mapc! К.Лантратов, Новости космонавтики, 1996-20 (krieviski)
  2. 2,0 2,1 Второй пуск 2МВ-4 N4 ("Марс-1"): отказ системы ориентации Черток Б.Е., Ракеты и люди (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]