Marss (planēta)
 Marss no Habla kosmiskā teleskopa |
||||||||||
| Orbitālie parametri[1] | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Epoha J2000 | ||||||||||
| Afēlijs | 249 209 300 km 1.665861 AU |
|||||||||
| Perihēlijs: | 206 669 000 km 1,381497 AU |
|||||||||
| Lielā pusass (rādiuss): | 227 939 100 km 1,523679 AU |
|||||||||
| Ekscentricitāte (orbītas izstiepums): | 0,093315 |
|||||||||
| Apriņķošanas periods: | 686,971 dienas 1.8808 Julian years |
|||||||||
| Sinodiskais periods: | 779,96 dienas 2.135 Julian years |
|||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums: | 24,077 km/s | |||||||||
| Slīpums: | 1,850° 5,65° (pret Saules ekvatoru) |
|||||||||
| Uzlecošā mezgla garums: | 49,562° | |||||||||
| Perihēlija arguments: | 286,537° | |||||||||
| Pavadoņi: | 2 | |||||||||
| Fiziskie parametri | ||||||||||
| Ekvatoriālais rādiuss: | 3 396,2 ± 0.1 km[2][3] 0,533 Earths |
|||||||||
| Polārais rādiuss: | 3 376,2 ± 0.1 km[2][3] 0,531 Earths |
|||||||||
| Saspiedums: | 0,00589 ± 0,00015 | |||||||||
| Virsmas laukums: | 144 798 500 km² 0,284 Earths |
|||||||||
| Tilpums: | 1,6318×1011 km³ 0,151 Earths |
|||||||||
| Masa: | 6,4185×1023 kg 0,107 Earths |
|||||||||
| Vidējais blīvums: | 3,934 g/cm³ | |||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas: | 3,69 m/s² 0,376 g |
|||||||||
| Otrais kosmiskais ātrums: | 5,027 km/s | |||||||||
| Sideriskais rotācijas periods: | 1,025957 dienas 24,62296 h |
|||||||||
| Lineārais ātrums uz ekvatora: | 868,22 km/h | |||||||||
| Ass slīpums: | 25,19° | |||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija: | 21 h 10 min 44 s 317,68143° |
|||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija: | 52,88650° | |||||||||
| Albedo: | 0,15 | |||||||||
| Virsmas t°: kelvinos pēc Celsija |
|
|||||||||
| Redzamais spožums: | +1,8 līdz -2,91 | |||||||||
| Leņķiskais diametrs: | 3,5" — 25,1" | |||||||||
| Papildus parametri: | marsieši | |||||||||
| Atmosfēra | ||||||||||
| Atmosfēras spiediens: | 0,7—0,9 kPa | |||||||||
| Sastāvs: | 95,72% oglekļa dioksīds 2,7% slāpeklis |
|||||||||
Marss ir Saules sistēmas planēta, ceturtā planēta no Saules. Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Marsu bieži dēvē arī par "Sarkano planētu" tā rūsganās krāsas dēļ. Marsam ir divi pavadoņi — Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām.
Marsa diametrs ir apmēram 6 804,9 km, tas ir aptuveni divreiz mazāks nekā Zemei. Marsam ir relatīvi blīva atmosfēra, kas gan sastāv lielākoties no oglekļa dioksīda (95,32%), slāpekļa un argona. Marsa virsmas vidējā temperatūra ir −63 °C. Marsa diennakts garums ir aptuveni 24,6 stundas.
Marsa astronomiskais simbols ir 
, aplis ar no tā ziemeļaustrumu virzienā izejošu bultu. Šis simbols attēlo dieva Marsa vairogu un šķēpu (bioloģijā tas apzīmē vīrišķo dzimumu).
Satura rādītājs |
Atmosfēra un klimats [izmainīt šo sadaļu]
Temperatūra uz ekvatora svārstās no +30 °C pusdienlaikā līdz −80 °C pusnaktī. Polu tuvumā temperatūra var kristies līdz −143 °C.
Marsa atmosfēra, kura sastāv galvenokārt no ogļskābās gāzes, ir ļoti retināta. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir 160 reizes mazāks nekā uz Zemes virsmas — 6,1 milibārs vidējā Marsa virsmas līmenī (uz Zemes 1013,25 milibāri). Lielo virsmas augstuma atšķirību dēļ spiediens ļoti atšķiras. Lielākais līdz šim zināmais spiediens uz Marsa virsmas ir 8,4 milibāri Ellādas baseinā (4 km zem vidējā virsmas līmeņa). bet Olimpa kalna virsotnē (27 km virs vidējā līmeņa) tas ir 0,5 milibāri.
Marsam ir gadalaiki, tāpat kā Zemei. Atšķirībā no Zemes, Marsa atmosfēras masa mainās gada laikā sakarā ar polāro "cepuru" ikgadējo iztvaikošanu un izveidošanos, kuras satur daudz ogļskābās gāzes.
Klimats senatnē [izmainīt šo sadaļu]
Tagad Marss ir sauss un auksts, bet par to, kāds klimats bijis senatnē, eksistē vairākas hipotēzes.
Viena no tām apgalvo, ka sauss un auksts Marss ir bijis arī agrāk. Ūdens izveidoto ieleju un citu geoloģisko veidojumu rašanās tiek saistīta ar karstuma uzliesmojumiem, kas bijuši ierobežoti laikā un telpā. Tie nav radījuši ievērojamus okeānus.
Karsta un mitra Marsa teorija apgalvo, ka uz planētas bijuši ievērojami ezeri un jūras, un lietus bijis ilgu periodu.
Jaunākie pētījumi rāda, ka senatnē klimats varētu būt bijis auksts, bet mitrs. Par to liecina aisbergu sanestie akmeņi ziemeļu līdzenumos, tātad jūras klājis ledus.[5]
Attēlu galerija [izmainīt šo sadaļu]
-
Vulkāniskie ieži uz Marsa
-
Klints Endurance krāterī
-
Saulriets uz Marsa
-
Eagle krāteris
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Yeomans, Donald K. (2006-07-13). HORIZONS System. NASA JPL. Atjaunināts: 2007-08-08. — At the site, go to the "web interface" then select "Ephemeris Type: ELEMENTS", "Target Body: Mars" and "Center: Sun".
- ↑ 2,0 2,1 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155—180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. Atjaunots: 2007-08-28.
- ↑ 3,0 3,1 Best fit ellipsoid
- ↑ Mars: Facts & Figures. NASA. Atjaunināts: 2007-03-06.
- ↑ New Evidence Suggests Icebergs in Frigid Oceans on Ancient Mars space.com, 2010-10-01
 |
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
