Marta Krūmiņa-Vitrupe
| ||||||||||||||
Marta Krūmiņa-Vitrupe (dzimusi Marta Legzdiņa; 1908. gada 29. martā Vitrupe, Viļķenes pagasts — 2010. gada 6. februārī Ņujorka, ASV) bija Latvijas dzejniece, literāte un šaha meistare, kas 1941. gadā uzvarēja Latvijas šaha čempionātā.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marta Krūmiņa-Vitrupe dzimusi kuplā lauksaimnieku ģimenē, kurā jau auga četras meitas un dēls. Mācījusies Limbažu ģimnāzijā. Konservatorijā Rīgā apguvusi klavierspēli. Precējusies ar savu novadnieku — dramaturgu un dzejnieku Hugo Teodoru Krūmiņu (1901—1990),[1] kas bijis mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs. Viņu mājās Vitrupes pagasta "Vecmelbāržos" bieži pulcējušās radošas personības: Eriks Ādamsons, Aleksandrs Čaks, Jānis Grots, Aleksandrs Grīns, Jānis Sudrabkalns, Mārtiņš Zīverts. Šeit notikuši literāri lasījumi, teātra uzvedumi un muzikāli pasākumi. Otrā Pasaules kara gados Marta Krūmiņa-Vitrupe kopā ar dzīvesbiedru atstāja Latviju. Trimdas sākuma gadus dzejniece ar ģimeni aizvadīja Vācijā — Huzumā, Flensburgā, Lībekā. 1948. gadā viņa iestājās Latviešu preses biedrībā. 1950. gadā Marta Krūmiņa-Vitrupe pārcēlās uz ASV, Klīvlendu, kur strādāja Klīvlendas pilsētas slimnīcas laboratorijā, bet mūža pēdējos gadus viņa dzīvoja Ņujorkā. Marta Krūmiņai-Vitrupei bija divi bērni, četri mazbērni un 6 mazmazbērni.[2]
Šahistes karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marta Krūmiņa-Vitrupe bija Valmieras sporta biedrības biedre. 1938. gadā viņa kļuva par Vidzemes šaha meistari, un tajā pat gadā piedaloties Latvijas šaha čempionātā sievietēm dalīja 1.—3. vietu. Vēlāk gan pārspēlēs viņa palika trešā. 1941. gadā marta Krūmiņa-Vitrupe ieguva Latvijas sieviešu šaha čempiones nosaukumu, izcīnot pārliecinošu uzvaru pār visām pretiniecēm. Tikai 1999. gadā Danai Reizniecei izdevās atkārtot šādu simtprocentīgu rezultātu Latvijas sieviešu šaha čempionāta finālā.[3]
Literārā daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marta Krūmiņa-Vitrupe dzejai ir raksturīgs dzimtās zemes rūpīgs apraksts (dzejoļi "Rasas pilīte" un "Smilgas") un vēsturisko notikumu izpratne caur personīgo pieredzi, kuru vēlāk nomaina ilgas pēc zaudētās tēvzemes. Tautas liktenim ir veltīti dzejoļi "Gājiens naktī", "Aizvestajam draugam", "Leģionāram". Interesants ir dzejolis "Šachmeistara Apšenieka atcerei", kurš veltīts ievērojamajam šahistam Fricim Apšeniekam, kas spējis uzvarēt gan Aļehinu, gan Eivi, bet ir bezspēcīgs spēlē pret savu nāvi. Marta Krūmiņas-Vitrupes esejās ir atrodamas pārdomas par sava laika aktuālajām problēmām:
- "Parīzes elegance" — sievietes vienkāršība kā vislielākā rota;
- "Latvju gara sargātāja svešumā" — praktiski padomi latviskuma saglabāšanai trimdas apstākļos;
- "Mūsdienu mīlestības maldu ceļi" — demogrāfiskā situācija pēc Otrā pasaules kara, "lieko sieviešu" problēma.
1991. gadā komponists Pauls Dambis ir komponējis dziesmas ar Marta Krūmiņas-Vitrupes dzeju - "Dziesma smilgai"[4] un "Dziesma rasai".[5]
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marta Vitrupe "Dziesma smilgai", Rīga, "Jumava", 2005, ISBN 9984-05-837-9.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «LGB - Limbažu Galvenā bibliotēka: Novadpētniecība > Novadnieku enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.
- ↑ «Bibliotēkas saņēmušas dāvinājumu Martas Vitrupes piemiņai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 21. decembrī. Teksts " Viļķenes pagasts " ignorēts
- ↑ http://www.chessds.lv/ Arhivēts 2012. gada 14. janvārī, Wayback Machine vietnē. – Sadaļa "Turnīri – Latvijas čempionātu rezultāti"
- ↑ «Muzika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 21. decembrī.
- ↑ Pauls Dambis - Dziesma rasai (MB 0031) | BaltuSaule[novecojusi saite]
|