Matvejs Mudrovs
| ||||||||||||||
Matvejs Mudrovs (krievu: Матвей Яковлевич Мудров; 1776-1831) bija iekšķīgo slimību ārsts, profesors un brīvmūrnieks. Maskavas Universitātes medicīnas profesors (1809-1831), Medicīnas fakultātes dekāns (1813-1820), Hipokrata zvēresta ieviesējs Krievijas Impērijā, pirmais Krievijā sācis rakstīt pacientu slimības vēstures. Valsts padomnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1776. gada 3. aprīlī Vologdas sieviešu klostera pareizticīgo priestera ģimenē kā ceturtais dēls. Mācījās Vologdas garīgajā seminārā, pēc tam studēja medicīnu Maskavas Universitātē (1796-1800). Stradāja par ārstu Jūras hospitālī un apmeklēja Krievijas Medicīniski-ķirurģiskās akadēmijas sēdes.
Pēc tam turpināja studijas ārzemēs, kur studējis Berlīnē, Vircburgā, Getingā, Vīnē, Parīzē (1802-1805). Pēc atgriešanās Krievijas Impērijā, iecelts par Viļņas kara hospitāļa ārstu (1805-1808). Uzrakstīja darbu "Kara patoloģijas principi..." (1808).
1808. gada jūnijā atgriezās Maskavā un sāka Maskavas Universitātes (MU) Medicīnas fakultātē lasīt kara medicīnas kursu. 1809. gadā ievēlēts par patoloģijas, terapijas un klīnikas profesoru, Pēc 1812. gada kara beigām profesoru Mudrovu ievēlēja par Krievijas Medicīniski-ķirurģiskās akadēmijas Maskavas nodaļas Klīniskā institūta direktoru un atkārtoti par MU medicīnas fakultātes dekānu (1813, 1819, 1825). Līdztekus aktīvi darbojās brīvmūrnieku ložās un biedrībās, ar viņa palīdzību atjaunoja Sv. Joana pareizticīgo baznīcu (церковь св. Иоанна Лествичника) Maskavas kremlī.
Miris 1831. gada 20. jūlijā Pēterburgā holēras epidēmijas laikā, vadot holēras slimnīcu. Apglabāts Pēterburgas holēras kapos.
Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1802. gadā, ceļojot cauri Rīgai uz Berlīni, barona Georga fon Gīnes vadītajā Rīgas Eifonijas biedrībā (ložā „Zur kleinen Welt“) saņēmis brīvmūrnieka patentu, bet Jelgavā uzņemts augstākajos grādos vecskotu ložā „Ernst zum rothen Adler“ (1802). Berlīnes ložas „Zur Eintracht“ brālis (1803-1804), Parīzes „Krusta bruņinieku“ ložas brālis (1804-1805). Sanktpēterburgas ložas „Mirstošā sfinksa“ brālis (1808). Maskavas ložas „Neptūns“ brālis (1819), Maskavas skotu grādu ložas „Fēnikss“ brālis (1819), 2. pārraugs (1821). Rozenkreiceru ordeņa Maskavas teorētiskā grāda loceklis (1819-1821).
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- De spontanea plaucentae solutione ("Par placentas spontāno atbrīvošanos"). Medicīnas doktora disertācija 1804. (latīniski)
- Principes de la pathologie militaire concernant la guerison des plaies d’armes a feu et l’amputation des membres sur le champ de la bataille ou a la suite du traitement developpes aupres des lits der blesses. Viļņa, 1808 (franciski)
- О пользе и предметах военной гигиены, или науки сохранять здоровье военнослужащих. Priekšlasījums Maskavas Universitātē, 1808. (krieviski)
- Рассуждение о средствах, везде находящихся, которыми… должно помогать больному солдату. Priekšlasījums Medicīniski-fizikālajā biedrībā, 1812. (krieviski)
- Слово о благочестии и нравственных качествах гиппократова врача. Priekšlasījums Maskavas Universitātē sakarā ar Medicīnas fakultātes darbības atsākšanu, 1813. (krieviski)
- Краткое наставление о холере и способе, как предохранять себя от оной… Vladimira, 1830., atkārtots izdevums Maskavā 1831.