Mauritānija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mauritānijas Islāma Republika
الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah
Mauritānijas karogs Mauritānijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaMauritānijas himna
Location of Mauritania
Mauritānijas atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Nuakšota
030 700) 18°09′N 15°58′W
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Islāma republika
 -  Prezidents Mohamed Ould Abdel Aziz
 -  Premjerministrs Moulaye Ould Mohamed Laghdaf
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 28. novembrī 
Platība
 -  Kopā 1 030 700 km² (29.)
 -  Ūdens (%) 0,03
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 3 291 000 (135.)
 -  Blīvums 3,2/km² (221.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā 6,326 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 2037 
HDI (2007)  (0,520 vidējs) (154.)
Valūta Ugija (MRO)
Laika josla (UTC+0)
Interneta domēns .mr
ISO 3166-1 kods 478 / MRT / MR
Tālsarunu kods +377

Mauritānija (arābu: موريتانيا‎, Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns. Robežojas ar Rietumsahāru ziemeļrietumos, ar Alžīriju ziemeļaustrumos, ar Mali dienvidaustrumos un ar Senegālu rietumos. Mauritānijas platība ir 1 030 700 km² un pēc platības tā ir divdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Mauritānija ar 3,3 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Visu valsts teritoriju sedz līdzens reljefs.

Mauritānija ir Islāmiska republika, kas sastāv no divpadsmit reģioniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Nuakšota. Vairāk kā 20% no iedzīvotājiem ikdienā iztiek ar mazāk kā $1.25 dolāriem. Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi dabiskie izrakteņi, tai ir zemākais IKP rādītājs starp Āfrikas valstīm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā no 5. līdz 7. gadsimtam berberu ciltis migrāciju laikā nomainīja mūsdienu mauritāniešu senču cilti bafour. 11. gadsimtā arābi iekaroja Ganas impēriju, kā rezultātā Mauritānijas teritorijā izplatījās islāms.

19. gadsimtā teritorijā aizvien vairāk sāka dominēt francūži, 20. gadsimta pirmajos gados, francūži Mauritāniju kontrolējot pilnībā. No 1920. gada teritorija ietilpa Franču Rietumāfrikas sastāvā.

1960. gada 2. decembrī Mauritānija pasludināja savu neatkarību no Francijas. Šobrīd valstī valda visai stingrs islāma režīms, taču tā sadarbojas ar rietumvalstīm un tās robežas tūrismam ir atvērtas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mauritānija ir valsts Āfrikas ziemeļrietumos un to raksturo visai līdzens reljefs. Lielu daļu tās teritorijas veido neauglīgi līdzenumi ar fragmentāriem klinšu atsegumiem. Valsts dienvidrietumos atrodas vairākas kraujas, kas šķērso plakankalnes, no kurām augstākā ir Adrar, kura vietām sasniedz 500 metru augstumu.

Tuksneši un pustuksneši aizņem 2/3 no valsts kopējās teritorijas, turklāt tam ir tendence izplesties. Cauri valstij plūst Senegālas upe un tās krastos atrodas auglīgas zonas, kurās notiek arī lauksaimnieciskā aktivitāte. Upes krastos ir atrodami arī atsevišķi tropu lietus mežu masīvi.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimatu Mauritānijā nosaka tropu klimatiskā josla. Mauritānijas klimatu raksturo krasas temperatūras maiņas diennakts laikā, kā arī ļoti neregulārs nokrišņu daudzums. Sausās sezonas laikā izņemot pašu piekrasti, valsti skar putekļainie harmattan vēji. Vairums nokrišņu krīt īsajā lietus sezonas laikā, kas ilgst no jūlija līdz septembrim.