Mazačo

Vikipēdijas lapa
Mazačo
Masaccio
Mazačo pašportrets
Dzimis 1401. gada 21. decembrī
Miris 1428 (26–27 gadu vecumā)
Tautība Itālis
Nozares Glezniecība
Mākslas virziens Renesanse

Mazačo (itāļu: Masaccio; dzimis 1401. gada 21. decembrī, miris 1428. gada rudenī), īstajā vārdā Tommazo di Sers Džovanni di Simone (Tommaso di Ser Giovanni di Simone), bija itāļu gleznotājs. Aizsācis agrās renesanses glezniecību.[1] Džordžo Vazāri viņu nosaucis par savas paaudzes labāko gleznotāju. Viens no sava laikmeta revolucionārākajiem gleznotājiem.[2]

1422. gadā iestājies Florences Ārstu un aptiekāru ģildē, 1424. gadā — Lūkas ģildē.[2] Parasti gleznojis altārgleznas, freskas.[1] Strādājis Florencē, Romā, Pizā.[1] Bieži strādājis kopā ar Panikāles Mazolīno.[1] Mazačo savos darbos pirmoreiz renesanses monumentālajā glezniecībā izmantoja reālās telpas optiski iluzorisku paplašināšanu.[1] Vairāki darbi pēc nāves palikuši nepabeigti.[2] Viņa darbi ietekmējuši turpmākās renesanses attīstību.[1]

Ievērojamākie darbi: "Krustā sišana" (1425\1426), "Sv. Trīsvienība" (ap 1426), "Izdzīšana no Paradīzes" (ap 1425), "Naudas nodeva" (ap 1427/1428), "Teofila dēla atdzīvināšana un Pēteris bīskapa krēslā" (ap 1425).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 523. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Kristiāne Štukenbroka, Barbara Tepere. 1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300-1850. Jāņa Rozes apgāds, 2007. 600.-603. lpp. ISBN 978-9984-23-216-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]