Mazozolu pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazozolu pagasts
Mazozolu pagasts LocMap.png
Mazozolu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Līčupe
Platība: 97,0 km2
Iedzīvotāji (2010): 630[1]
Blīvums: 6.5 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā

Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē. Robežojas ar sava novada Taurupes un Meņģeles pagastiem, Amatas novada Zaubes pagastu, Vecpiebalgas novada Kaives pagastu un Ērgļu novada Ērgļu un Sausnējas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Līčupē. Lielākās apdzīvotās vietas: Līčupe, Mazozoli, Ogresmuiža.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Vidzemes augstienē, lielākā daļa atrodas Augšogres pazeminājumā bet ziemeļrietumu daļa — Piebalgas paugurainē. Augstākā vieta — Eglīškalns (205,6 m vjl) — atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki nelieli ezeriņi — Lielais Vaukšu ezers, Mazais Vaukšu ezers, Plakaņu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1949. gadam tagadējā Mazozolu pagasta teritorijā pastāvēja Ogres pagasts; tas saistīts ar šeit bijušo Ogresmuižu (vāciski — Oger, Ogerhof). Senākās ziņas par šo vietu ir jau no 12. — 13. gs. kad Visvalža pārvaldīto Jersikas valsti 1209. gadā nomainīja Livonijas ordeņa valsts un Rīgas virsbīskapija, kas uzcēla vasaļa pili Ērgļos un bīskapa pili Baltavā jeb Altenē. 16. gs. pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota poļu pārvaldītajai Pārdaugavas hercogistei.

Līdz 1949. gadam Ogres pagasts ietilpa Cēsu apriņķī. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Ogres un Mazozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Mazozolu ciemam pievienoja Ogres ciemu, 1963. gadā — daļu Ogreslīču un Taurupes ciema. 1977. gadā daļu Mazozolu ciema teritorijas iekļauj Ogreslīču un Sausnējas ciemos. 1990. gadā ciemu reorganizē par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļauj Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Baltavas stacijas dienvidu virzienā ved ceļš uz Vecogri (bij. Ogresmuižu). Pēc nepilna kilometra ceļa labajā pusē ir Baznīcas kalns jeb Jāņkalniņš — sena kulta vieta. Šeit pēc zviedru karaļa Ķārļa XI rīkojuma 1669. gadā tika uzcelta koka baznīca un nodibināta apvienotā Ērgļu — Ogres (Erlaa - Ogerhof) draudze. 1789. gadā koka baznīcas vietā tika uzcelta skaistā mūra baznīca. Pie baznīcas atradās arī viena no pirmajām skolām pagastā — pirms 1775. gada dibinātā Ogres draudzes skola. No 1870. gada līdz 1877. gadam tajā bijusi Annas Rubinas meiteņu skola, taču pa laikam skolā mācījušies arī daži zēni, to vidū - nākamais rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Baznīca un skola gāja bojā 2. pasaules kara laikā. Baznīcas kalna pakājē bijis arī Purvakrogs, ko 1906. gadā nodedzinājusi cara soda ekspedīcija, t.s. "melnā sotņa", izrēķinoties ar nemierniekiem. 1875. gadā pie Rīgas — Ērgļu ceļa tika uzcelta jaunā Ogres sešklašu pamatskola (tagad mazozolu pamatskola), kurā mācījies arī agrāk pazīstamais "Atpūtas" un "Jaunāko Ziņu" izdevējs Antons Benjamiņš. Pāris kilometru uz D no Baznīcas kalna atrodas Vecogre — bijušā Ogresmuiža. Muižā bijis spirta brūzis, t.s. "brenkūzis" jeb "brankūzis" (nosaukums cēlies no vācu vārda "Brandhaus"). Muižas pils, kas piederējusi fon Panderu dzimtai, nodedzināta 1905. gadā un nav atjaunota, saglabājušās dažas saimniecības ēkas. Kādreiz pie muižas bijis skaists parks ar dīķiem.

Ievērojamo vietu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ogres pilskalns — senais latgaļu pilskalns atrodas grūti pieejamā vietā Ogres krastā. Pilskalns ir ap 60 m garš un ap 10—20 m augsts. Tam ir stāvas, ar mežu apaugušas nogāzes un kails, līdzens plankums.
  • Jāņkalniņš — sena kulta vieta, paugurs, kura virsotnē atrodas 1789.gadā celtās un 2. pasaules karā sagrautās mūra baznīcas drupas.
  • Lazdiņu akmens "Kariete" — senā braucamrīka formu atgādinošais akmens ir 5,1 m garš, 3 m plats un 1,8 m augsts. Akmens apkārtmērs ir 13,3 m.
  • Velna grāvis (klēpis) — pie Spiļviem. Ap 30 m garš laukakmēņu krāvums Nāružas upītes augšteces gravā. Ar savdabīgodabas veidojumu saistītas teikas, kas vēsta, ka senatnē velns nesis priekšautā akmeņus, līdz iedziedājies gailis, un akmeņi izbiruši tieši upītē.
  • Ozolkalna ozols — stumbra apkārtmērs 5,6 m.
  • Mārkutu akmens — 1,5 m augstajā akmenī iekalta nenoskaidrotas izcelsmes zīme "1021"
  • Vedzes dabas taka — taka iekārtota Vedzes upes krastā uz Mazozolu pagasta un Cēsu rajona Zaubes pagasta robežas. Tā iepazīstina ar upes savdabīgajiem krastiem un apkārtnes augu pasauli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0