Meža prusaks

Vikipēdijas lapa
Meža prusaks
Ectobius sylvestris
Meža prusaka (Ectobius sylvestris) mātīte
Meža prusaka (Ectobius sylvestris) mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaPrusaki (Blattaria)
DzimtaBrūnie prusaki (Blattellidae)
ĢintsMeža prusaki (Ectobius)
SugaMeža prusaks (E. sylvestris)
Meža prusaks Vikikrātuvē

Meža prusaks (latīņu: Ectobius sylvestris) ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae)[1] pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža prusaka tēviņam atšķirībā no mātītes spārni sniedzas pāri ķermenim

Meža prusaka ķermeņa garums 7–11 mm. Priekškrūšu vairogs (pronotum) tumši brūns ar manāmu baltu vai bēšu maliņu, aiz kuras skaidri redzama vairoga mala. Uz galvas var būt balta svītra, kas līdzīga lentei.[2] Kāpuri melni vai tumši brūni. Mātīšu ķermenis drukns ar īsiem spārniem, kas nenosedz ķermeņa aizmugurējo daļu. Tēviņu ķermenis slaids ar gariem koniskiem spārniem, kas sniedzas pāri ķermeņa aizmugurējai daļai.[2] Tēviņi var lidot, tādēļ reizēm nejauši iekļūst lauku mājās.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izplatīti Eirāzijas lielākajā daļā, (beidzamajā laikā ir ievazāti arī Ziemeļamerikā). Tas ir tipisks līdzenumu prusaks, jo sastopams tikai no jūras līmeņa līdz 603 metriem virs jūras līmeņa.[4] Apdzīvo lapukoku mežus. Pārtiek no lapu komposta. Dienā slēpjas augsnē, aktīvi naktī,[5] lai gan ir informācijas avoti, kuros teikts, ka meža prusaki ir aktīvi dienā.[6] Mātītes uzturas meža zemsegā, tēviņi — zālājā. Imago periods ir no maija līdz septembrim. Kāpuri šķiļas sākot ar jūniju un pārziemo augsnē, bet nākamajā pavasarī pārtop pieaugušos īpatņos (imago).[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]