Mežapupuķu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mežapupuķu dzimta
Phoeniculidae (Bonaparte, 1831)
Līkknābja pupuķis (Rhinopomastus cyanomelas)
Līkknābja pupuķis (Rhinopomastus cyanomelas)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Dzimta Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae)

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām. Mežapupuķu dzimtā ir 8 sugas, kas iedalītas 2 ģintīs.

Visi mežapupuķu dzimtas putni dzīvo Āfrikā. Tie ir sastopami uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Lai arī mūsdienās mežapupuķi dzīvo tikai Āfrikā, kādreiz to izplatības areāls bija daudz lielāks, kā to pierāda fosilie atradumi, piemēram, Vācijā.[1] Visi šīs dzimtas putni ir nometnieki.

Mežapupuķi ir tuvu radniecīgi pupuķiem, zaļajām vārnām un zivju dzenīšiem. Ar pupuķiem mežapupuķiem ir līdzīga ķermeņa uzbūve, līkie, garie knābji un samērā īsie, noapaļotie spārni.[2] Veicot ģenētiskos pētījumus, noskaidrojās, ka abas dzimtas viena no otras ir atdalījušās apmēram pirms 10 miljoniem gadu.[3]

Sistemātikas diskusijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli mežapupuķu dzimta tiek sistematizēta zaļvārnveidīgo putnu kārtā (Coraciiformes), tomēr starp zinātniekiem nav vienprātības par zaļvārnveidīgo putnu kārtu. Ir sistemātiķi, kas mežapupuķu dzimtu iedala pupuķveidīgo kārtā (Upupiformes).[4] Bet citi degunragputnveidīgo kārtā (Bucerotiformes).[5]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilais mežapupuķis (Phoeniculus damarensis)

Mežapupuķi ir vidēji lieli putni, to ķermeņa garums, garo asti ieskaitot, ir 23 - 46 cm. Lielāko daļu no kopējā garuma aizņem aste, kuras vidējās spalvas ir garākas kā malējās.[3] Mežapupuķu apspalvojums var būt gan zils, gan zaļš vai violets, un tam piemīt metālisks spīdums. To galvas ir gludas, bez cekula. Knābis garš un izliekts, parasti sarkans vai melns. Arī īsās kājas ir vai nu sarkanas vai melnas. Uz spārniem un astes lielākajai daļai sugu ir nelieli, balti laukumiņi. Abi dzimumi izskatās vienādi.

Mežapupuķis tāpat kā dzenis spēj rāpties pa koka stumbru. Toties uz zemes tie lec, nevis staigā kā pupuķi.[6]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežapupuķi galvenokārt dzīvo skrajos mežos, savannā un biezos krūmājos. Tie galvenokārt uzturas kokos vai krūmos, bet tuvumā noteikti ir kāds liels koks. Tie lielajos kokos gan ligzdo, piemeklējot koku dobumus, gan barojas, gan nakšņo. Divas mežapupuķu dzimtas sugas dzīvo tikai lietus mežu biezoknī. Tās ir mežapupuķis (Phoeniculus castaneiceps) un baltgalvas mežapupuķis (Phoeniculus bollei).[6]

Mežapupuķu dzimtas putni barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, īpaši iecienīti ir dažādie kukaiņi, kurus tie atrod satrunējušā kokā. Ligzda koku dobumā ir ļoti vienkārša, tā nav īpaši izklāta un oderēta. Dējumā ir 2 - 4 olas, kuras var būt gan zilas, gan pelēkas, gan olīvzaļas.[3]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mayr, Gerald (2000). "Tiny Hoopoe-Like Birds from the Middle Eocene of Messel (Germany)". Auk 117 (4): 964–970. doi:10.1642/0004-8038(2000)117[0964:THLBFT]2.0.CO;2.
  2. The Bony Stapes in the Upupidae and Phoeniculidae: Evidence for Common Ancestry
  3. 3,0 3,1 3,2 Fry, C. Hilary (2003). "Wood-hoopoes". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 383. ISBN 1-55297-777-3.
  4. Mayr, Gerald (2000). "Tiny Hoopoe-Like Birds from the Middle Eocene of Messel (Germany)". Auk 117 (4): 964–970. doi:10.1642/0004-8038(2000)117[0964:THLBFT]2.0.CO;2
  5. Bucerotiformes
  6. 6,0 6,1 Ligon, D (2001). "Family Phoeniculidae (Woodhoopoes)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 412–427. ISBN 84-87334-30-X.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Mežapupuķu dzimta