Meinards

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Meinards
Meinhard von Segeberg
Bīskapa Meinarda kapa piemineklis Rīgas Doma baznīcā, Sv.Krusta altāra priekšā.
Bīskapa Meinarda kapa piemineklis Rīgas Doma baznīcā, Sv.Krusta altāra priekšā.
Personīgā informācija
Miris 1196. gada 12. oktobrī
Ikšķile, Daugavas Līvzeme
(tagad - Karogs: Latvija Latvija)

Meinards fon Zēgebergs (latīņu: Meynardus, Meinnardus, vidusaugšvācu: Meynhart, vācu: Meinhart, Meinhard von Segeberg; dzimis ap 1130/1140, miris 1196. gada 12. oktobrī[1]), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993. gada Svētais Meinards (itāļu: Saint Meinardo)[2] bija pirmais zināmais katoļu misionārs Livonijā un pirmais Ikšķiles bīskaps. Romas Katoļu baznīcas svētais.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Meinarda aicinājuma celtās Ikšķiles baznīcas drupas mūsdienās.

Meinards bija priesteris no Sēgebergas augustīniešu klostera Holšteinā, ieradās Livonijā ap 1180. gadu un apmetās pie Daugavas lejtecē dzīvojošajiem lībiešiem. Uz šo rīcību viņu, iespējams, iedvesmoja mūks Vicelīns, kurš sludināja kristietību slāvu zemēs.[3] 1184. gadā uzcēla koka kapellu Ikšķilē (vācu: Üxküll) un kalpoja par misionāru. 1185. gadā ataicināja mūrniekus no Gotlandes (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili Mārtiņsalā Salaspilī (Holme, Holmia).[1][4] Tās ir senākās zināmās mūra celtnes Baltijā.[5][6] Jaunā mūra pils Salaspilī sākontēji piedzīvo vairākus līvu ienaidnieku zemgaļu uzbrukumus.

1186. gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II piešķīra Meinardam bīskapa tiesības jaunizveidotajā Ikšķiles bīskapijā (episcopatus Ixcolanensis). 1188. gada 1.oktobrī pāvests Klements III apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par Līvzemes bīskapu ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju Brēmenes arhibīskapam Hartvigam II.[4]

1188. gadā nenokārtotu parādu dēļ Gotlandē apcietina krievu tirgotājus, kā dēļ uz laiku tiek pārtraukta tirdzniecība starp Novgorodu un Rietumbaltiju. Tāpat tirdzniecību starp pa Baltijas jūru traucēja Novgorodas konflikts ar Zviedriju. Rezultātā no Daugavas lejteces izveidojās sauszemes tirdzniecības ceļš uz Pleskavu. Pateicoties Meinarda izveidotajiem atbalsta punktiem Ikšķilē un Salaspilī, šī ceļa sākumu kontrolēja vācu tirgotāji, kas tādējādi kļuva ieinteresēti materiāli atbalstīt Meinarda misiju.

1190. gadā pāvests Klements III atļauj Meinardam darbā pieņemt visu ordeņu mūkus un garīdzniekus. 1193. gada aprīlī jaunais pāvests Celestīns III vēstulē Meinardam pauž lielāku atbalstu misijai, atļaujot mūkiem atkāpties no stingrajiem ēšanas un ģerbšanās noteikumiem (misijas ceļojumos viņi tagad drīkstēja lietot pagānu sniegto ēdienu) un garantējot tiem, kas iesaistās misijās, indulgences.[3][7] Šajā laikā misijai pievienojas Teoderihs, kurš sāk sludināt Turaidā.

Tomēr 12. gadsimta beigās vairums līvu atsakās pildīt sākotnējo solījumu kristīties un Meinardam izveidojas konflikts ar līvu aristokrātiju, kā rezultātā Meinards zaudē savu ietekmi līvu vidū. Redzot misijas neveiksmīgo gaitu, Meinards nolemj meklēt militāru palīdzību, tomēr, pirms izbraukšanas notic līvu solījumiem un paliek Līvzemē. Atkal piedzīvojot līvu izsmieklu, viņš nolemj doties uz tirgotāju apmetni Igaunijā, lai no turienes tālāk ceļotu uz Vāciju, taču, pēc Turaidas vecākā Anno brīdinājuma, ka viņu pa ceļam plāno nogalināt, tomēr paliek Ikšķilē.

Meinards miris 1196. gada 12. oktobrī[1], apglabāts Ikšķiles baznīcā. 14. gadsimtā Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kur tās atrodas arī tagad.[4] 1993. gada 8. septembrī, Latvijas vizītes laikā pāvests Jānis Pāvils II kanonizēja bīskapu Meinardu[8] atzina viņu par latviešu pirmo apustuli, bīskapu un svēto.[9]

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kučinskis S J. Svētais Meinards Latvijas apustulis. R., 1993.

Dokumenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu konversācijas vārdnīcas 13.sējums, 26366.-26367.lpp.:

"Meinards (Meinardus), ap 1125-96, pirmais lībju bīskaps, bija svētnieks augustīniešu koŗkungu Zēgebergas konventā Holšteinā (canonicus regularis ordinis beati Augustini), kur dzīvojis sv. Vīcelīna, slāvu apustuļa, kaimiņu Neiminsteres klosteŗa bijušā prāvesta un pirmā Oldeburgas bīskapa (†1154.) misijas tradicijās. Lībekas tirgotāju kuģos un pavadonībā, kā viņu svētnieks un laikam ari gadījuma rakstvedis, Meinhards pēc 1163. ieradās Daugavgrīvā. Dažus gadus priekš 1184. Meinards ar Polockas lielkunga atļauju sāka sprediķot Daugavgrīvas lībjiem katoļu ticību, apmetās Ikšķilē, kur cēla baznīcu un ar Visbijas dzirkaļu palīdzību ap 1185. ari pili, bet 1187. otru pili Mārtiņa salā. 1186. gadā Brēmenes virsbīskaps Hartvigs II (1184-1207) viņu iecēla par lībju bīskapu ar sēdekli Ikšķilē (episcopatus Ixcolanensis) un iesvētīja viņu Brēmenes baznīcā, bet 1.10.1188. pāvests Klements III to apstiprināja. Desmito tiesu jaunkristītiem laikam būs uzlicis tikai viņa pēcnācējs [Bertolds]. Meinhardam bij palīgi (Turaidas Teodorichs) un lieli naudas līdzekļi. Pie Ikšķiles baznīcas vismaz no 1193., ar pāvesta Celestīna III atļauju, pastāvēja sv. Augustīna ordeņa konvents, turpmākais domkapituls (conventus fratrum). Meinards mira Ikšķilē, laikam 14.8., un turpat apbedīts. Laikam 14 gs. beigās, varbūt virsbīskapa Sintenas Jāņa IV laikā, Meinarda relikvijas pārveda uz Rīgas Doma baznīcu, kur tam cēla kapa pieminekli pēc 1370. mirušā pāvesta Urbāna V kapa parauga. Pirmā rakstu liecība par Meinardu viduslaiku latīņu literatūrā ir Neiminsteres prāvesta 1195.-96. sacerētā Epistola Sidonis: …”Ecce vinea Domini Saboath…nunc per Meinhardum episcopum in Liflandiam transplantata crescit”."

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Gints Skutāns, mag.hist., Meinards (?-1196), Historia.lv
  2. of the Canonizations during the Pontificate of His Holiness John Paul II
  3. 3,0 3,1 Fonnesberg-Schmidt, Iben (2007). The popes and the Baltic crusades, 1147-1254. The Northern World. 26. BRILL. 66–68, 73–74. lpp. ISBN 90-04-15502-3.
  4. 4,0 4,1 4,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. 13. 26366-26367. lpp.
  5. Turnbull, Stephen R. un Peter Dennis (2004). Crusader castles of the Teutonic Knights: The stone castles of Latvia and .... Fortress. 19. Osprey Publishing. 4–5. lpp. ISBN 1-84176-712-3.
  6. Jovaiša, Liudas (2008). "Bažnyčia Mindaugo krikšto laikais". Mindaugas karalius. Aidai. 17. lpp. ISBN 9789955656562.
  7. Švābe, Arveds (1937). Latvijas vēstures avoti. 1. Latvijas vēstures institūta apgāds. 16. lpp.
  8. Meinards. Klišāns Valdis, Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998
  9. Svētā Meinarda kults


Reliģiskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav
Ikšķiles bīskaps
1186 - 1196
Pēctecis:
Bertolds