Meistars Ekharts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Meistars Ekharts
Eckhart von Hochheim
Personīgā informācija
Dzimis 1260. gadā
Gota, Tīringene Svētā Romas impērija
Miris 1327. gadā
Aviņona
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija Rietumu filozofija
Galvenās intereses Viduslaiku filozofija, kristiešu misticisms, neoplatonisms
Ietekmējies no Bībele, Pseudo-Dionysius, Augustinus, Proclus, latīņu: Albertus Magnus, Avicenna, Akvīnas Toms, Bonaventure, latīņu: Johannes Scottus Eriugena
Ietekmējis Johans Taulers, Henrijs Suso, Nicolaus Cusanus, Heidegers, Ekharts Tolle, Viligiss Jēgers
Valoda latīņu, vācu
Erfurtes, Vācijā baznīcas durvis piemin Meistaru Ekhartu

Meistars Ekharts (vācu: Eckhart von Hochhelm; dzimis 1260. gadā, miris 1327. gadā) bijis dominikāņu mūks, sludinātājs, filozofs un mistiķis.[1][2][3]

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekharts dzimis 1260. gadā Erfurtē un 15 gadu vecumā viņu uzņēma dominikāņu klosterī. Apsūdzēts ķecerībā, pirmo reizi no vietējās franciskāņu inkvizīcijas un viņam nācās pamest Vāciju. Vēlāk Pāvests Jānis XXII Ekhartu tiesājis bet mūks nomiris pirms sprieduma. Saglabājušies prāvas materiāli.[4]

Darbi un ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekharts tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākiem kristiešu mistiķiem. Viņš uzsācis studijas Ķelnē un akadēmisks tituls (Magister in theologia) piešķirts Parīzē. Nodarbojies ar kristīgo metafiziku, kas skaidri novirzās no tā laika pieņemtā sholastikas kanona. Sludinājis vācu valodā. Vairāki sprediķa teksti saglabājušies un tiek uzskatīti par Ekharta nozīmīgākiem darbiem.[5] Pastāv strīdīgi uzskati, ka Ekharts bijis Theologia Germanica[6] autors.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Introducing Meister Eckhart, Michael Demkovich, OP, ISBN 978-0-7648-1507-2
  2. * [1] Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija (angliski)
  3. * [2] Misticisms (latviski)
  4. * M.H. Laurent, "Autour du procés de Maître Eckhart. Les documents des Archives Vaticanes", Divus Thomas (Piacenza) 39 (1936), pp. 331 – 48, 430 - 47. * Franz Pelster, S.J., ed., Articuli contra Fratrem Aychardum Alamannum, Vat. lat. 3899, f. 123r - 130v, in "Ein Gutachten aus dem Eckehart-Prozess in Avignon", Aus der Geistewelt des Mittelalters, Festgabe Martin Grabmann, Beiträge Supplement 3, Munster, 1935, pp. 1099–1124.
  5. Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1958 (Nachdruck 1986), ISBN 3-17-061210-7 (Predigten 1–24); Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1971 (Nachdruck 1988), ISBN 3-17-071183-0 (Predigten 25–59): Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1976 (Nachdruck 1999), ISBN 3-17-002740-9 (Predigten 60–86): Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003, ISBN 3-17-007593-4 (Predigten 87–105): Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003ff. (bisher erschienen: 1.–2. Lieferung, 2003: Predigten 106–110): Meister Eckharts Traktate. Hrsg. Josef Quint, 1963 (Nachdruck 1987), ISBN 3-17-071075-3. (Liber "Benedictus": I Daz buoch der götlîchen troestunge. II. Von dem edeln menschen.Die rede der underscheidunge.Von abegescheidenheit.)
  6. Theologia Germanica bijis anonīms nesankcionēts darbs, izplatīts laikā, kad divi pāvesti cīnījās par varu. Rakstīts, ka šis darbs ietekmējis Mārtiņu Luteru.
  7. http://m.ccel.org/ccel/anonymous/theologia.iii.html (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]