Meizakila (igauņu: Mõisaküla) ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķī. Tā atrodas pie pašas Latvijas robežas un ir mazākā apdzīvotā vieta Igaunijā, kurai piešķirtas pilsētas tiesības.
Pilsētas vēsture sākas no 1895. gada, kad sāk būvēt šaursliežu dzelzceļu Pērnava - Valga. Abjas muižas barons Karls fon Stakelbergs piešķīra purvainu zemes gabalu lokomatīvju depo izveidei. Pēc tam šī apdzīvotā vieta tika savienota ar sliedēm un 1896. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Pērnava - Valga, 1897. gadā Meizakila - Vīlande un tālāk uz Tallinu. 1899. gadā barons pārdeva dažus zemes gabalus apbūvei un radās pirmā Meizakilas iela. 1900. gadā tika atjaunota dzelzeļa lokomotīvju darbnīca, 1909. gadā linu aušanas darbnīca. Tajā laikā Meizakilā bija jau vairāk nekā 100 māju un apmēram 1000 iedzīvotāju. 1938. gadā apdzīvotā vieta saņēma pilsētas tiesības. Līdz 2. pasaules karam pilsēta jau izauga līdz 3000 iedzīvotājiem, bet 1944. gadā 75% apbūves tika sagrauti.
Kad 1970. gadā dzelzceļa sistēma tika pielāgota Padomju Savienības sliežu platumam, tika nolemts slēgt līniju posmā no Meizakilas pilsētas uz Vīlandi, bet līniju uz Pērnavu pārkala atbilstoši jaunajam platumam. Līdz ar to vairs nebija tiešas satiksmes ar apriņķa centru un sākās pilsētas panīkums. Šobrīd tā ir mazākā un viena no attīstības ziņā vājākajām Igaunijas pilsētām.
Igaunija
