Melluži

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētas daļu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Melluži (stacija).
Melluži
—  Pilsētas daļa  —
Mellužu novietojums JūrmalāMellužu novietojums Jūrmalā
Koordinātas: 56°57′40″N 23°42′49″E / 56.96111°N 23.71361°E / 56.96111; 23.71361Koordinātas: 56°57′40″N 23°42′49″E / 56.96111°N 23.71361°E / 56.96111; 23.71361
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Jūrmala
Platība
 - Kopējā 4,1 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2008)[1]
 - kopā 3 372
 - blīvums 822,4/km²

Melluži ir daļa no Jūrmalas pilsētas. Melluži atrodas starp citām līdzīgām Jūrmalas daļām — Pumpuriem un Asariem. Neskatoties uz to, ka Melluži atrodas nedaudz tālāk no Rīgas, nekā populārākās atpūtas vietas Jūrmalā — Bulduri vai Majori, vasaras laikā arī šeit netrūkst atpūtnieku.

Mellužos dzīvo ievērojama daļa pastāvīgo Jūrmalas iedzīvotāju. Plaša apbūve no Mellužu dzelzceļa stacijas ir ķīļveidīgi izstiepusies arī Lielupes virzienā, gandrīz līdz pašam upes krastam.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu latvisko nosaukumu Melluži ieguvuši no vietējām zemnieku mājām, bet agrākais to nosaukums bija Karlsbāde pēc tāda paša nosaukuma peldiestādes, kuru šeit dibināja barons Kārlis fon Firkss. Savukārt vietvārds Melluži, iespējams, cēlies no vārda „mellene”, kuru šejienes mežos bijis ļoti daudz. Senākais nosaukums Mellužiem atdots 1918. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karlsbāde pirms Pirmā pasaules kara.
Dzelzkalna Mellužu silto jūras vannu iestāde.

Agrāk Melluži atradās uz Nurmuižas īpašnieku Firksu zemes un to iedzīvotāji nodarbojušies ar zvejniecību. Gruntsgabali vasarniekiem sākti ierādīt pēc tam, kad 1827. gadā Kārlis Firkss Mellužos uzbūvēja kūrmāju. 1904. - 1905. gadā šeit notika pirmās latviskās izrādes. Pirmā pasaules kara laikā kūrmāja tika nodedzināta un tās vietā izveidoja parku ar koncertestrādi.

Straujāka kūrvietas attīstība sakās pēc Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas atklāšanas 1877. gadā. 1881. gadā Mellužu kāpās peldu viesus uzņēma siltā jūras ūdens vannu iestāde, kas piederēja Dzelzkalnam – Eizenbergam. 1884. gadā Ozolu ielā 3 darbu sāka Sarkanā krusta dibinātā vasaras atpūtas nometne meitenēm. 1887. gadā pie Mellužu parka atvēra vasaras aptieku. 1889. gadā Baložu ielā atvēra privātu sākumskolu, ko vadīja Jūrmalas sabiedriskais darbinieks un novadpētnieks Pēteris Belte.

Mellužos pa vasarām mēdza apmesties skolotāji.[2] Pēc Pirmā pasaules kara ceļvežos un aprakstos līdz pat 1930. gadiem šis rajons rekomendēts "klusas atpūtas cienītājiem", kaut arī Mellužu parka estrādē bieži skanēja mūzika.

1986. gadā Mellužu prospektā uzbūvēja Komponistu jaunrades namu, kurā 1988. gada novembrī notika Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibināšanas konference.

Mellužu estrāde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās estrāde galvenokārt tiek izmantota nekomerciāliem pasākumiem, kuros netiek noteikta ieejas maksa. Tajā tiek rīkoti publiski un brīvi pieejami koncerti un izrādes.

Ievērojami cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melluži un Asari bija salīdzinoša klusa un mierīga vieta vasaras mītnes īrēšanai vidēji turīgiem pilsētniekiem, kultūras darbiniekiem, skolotājiem. Te dzīvojuši komponisti Emīls Dārziņš un Alfrēds Kalniņš, rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, dzejnieces Elza Stērste un Veronika Strēlerte, gleznotājs Janis Rozentāls, režisori Alfrēds Amtmanis-Briedītis un Vera Baļuna.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
  2. P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas nun Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 124 lpp.