Melnais zirnekļpērtiķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnais zirnekļpērtiķis
Ateles paniscus Linnaeus, 1758
Melnais zirnekļpērtiķis
Melnais zirnekļpērtiķis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Apakškārta Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Infrakārta Augstākie primāti (Simiiformes)
Dzimta Cebīdu dzimta (Atelidae)
Apakšdzimta Zirnekļpērtiķis (Atelinae)
Ģints Zirnekļpērtiķis (Ateles)
Suga Melnais zirnekļpērtiķis (Ateles paniscus)
Izplatība
Red-faced Spider Monkey area.png

Melnais zirnekļpērtiķis (Ateles paniscus) ir viens no četrām primātu kārtas zirnekļpērtiķu sugām. Melnais zirnekļpērtiķis dzīvo Amazones džungļu lapotnēs. Viņu barība ir augi, putni un kukaiņi. Zirnekļpērtiķi ir vieni no veiklākajiem pērtiķiem.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brazīlijā, Rio zoodārzā.

Zirnekļpērtiķa garums tēviņiem ir 38-58 cm, un svars sasniedz 7,8-9,5 kg, mātītēm ķermeņa garums 40-62 cm, svars 7,5-8,8 kg. Melnajam zirnekļpērtiķim ir izteikti garas, slaidas ekstremitātes un vēl garāka aste. Viņš veiklībā līdzinās gibonam. To rokām ir četri gari, kaili pirksti un īss īkšķis. Ar rokām pārvietojas no zara uz zaru lapotnē, retāk tās izmanto priekšmetu satveršanai. Zirnekļpērtiķa astes garums tēviņiem 63-85 cm, mātītēm 64-92 cm. Aste tiem ir kā papildu roka, lai pieturētos pie zara. Astes galiņa apakšpuse ir bez spalvām, un pērtiķis to izmanto mazu priekšmetu vai barības salasīšanai. Melnā zirnekļpērtiķa pēdām arī ir ļoti gari pirksti. garās pēdas palīdz noturēt līdzsvaru, pārvietojoties pa zariem.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnie zirnekļpērtiķi dzīvo lielos baros, kuros dzīvnieku skaits ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem. Vidēji vienā kvadrātkilometrā dzīvo 12 melno zirnekļpērtiķu; ja barības ir daudz, šādu teritoriju apdzīvot pat simts indivīdu. Barā pieaugušo tēviņu vidū valda zināma hierarhija, tāpēc viņi iztiek bez strīdiem. Visstiprākais tēviņš vada visu baru, sargā to un gādā, lai visi būtu drošībā. Melnie zirnekļpērtiķi ir dienas dzīvnieki. Pievakarē visa grupa iet gulēt. Dzīvnieki guļ cits citam piekļāvušies un aptinuši asti ap kaklu.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā zirnekļpērtiķa barība galvenokārt ir rieksti, augļi, lapas un ziedi, bet var mieloties arī ar putnu olām, kukaiņiem un zirnekļiem. Katru rītu zirnekļpērtiķu bars sadalās divās vai trīs mazās grupās un dodas baroties. Zirnekļpērtiķi ir samērā lieli dzīvnieki, tāpēc nebaidās no plēsīgajiem putniem un zīdītājiem, kas medī mazos pērtiķus. Barības meklēšanas laikā dzīvnieki sazinās ar skaļām skaņām, kas nedaudz atgādina zirga zviegšanu.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melno zirnekļpērtiķu tēviņi dzimumgatavību sasniedz 5, mātītes - 4 gadu vecumā. Zirnekļpērtiķiem nav noteikta pārošanās perioda. Mātītes var kļūt grūsnas jebkurā gadalaikā. Kad mātīte ir nobriedusi, tā var tikt apaugļota regulāri ik pēc 24-27 dienām. Pārojas ar jebkuru sava bara tēviņu, arī tēviņi pārojas ar vairākām mātītēm. Grūtniecība ilgst 210-225 dienas (apmēram 30 nedēļas). Piedzimstot mazuļi sver ap 600 gramu. Pirmos četrus mēnešus pavada, stipri pieķērušies pie mātes vēdera, arī viņai kāpelējot pa kokiem un meklējot barību. Pēc laika saņem drosmi pārvietoties uz mātes muguru, savu asti apvij ap mātes asti. Mazulis reti attālinās no mātes, pat tad kad ir pārāk liels. Laikā kad rūpējas par mazuļiem, mātītes nepārojas, tāpēc melno zirnekļpērtiķu dzimstība ir ļoti zema. Mātītes dzemdē vidēji vienu mazuli katru trešo gadu. Melno zirnekļpērtiķu dzīves ilgums ir līdz 20 gadiem. Vislielākais zināmais sasniegtais vecums ir 33 gadi (nebrīvē).

Melnais zirnekļpērtiķis un cilvēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajā daļā teritoriju, kur dzīvo šie primāti, cilvēki viņus medī gaļai. Zirnekļpērtiķi ir samērā lieli un trokšņaini dzīvnieki, tādēļ medniekiem nav grūtību viņus atrast un nogalināt ar bultu vai šķēpu. Melnajiem zirnekļpērtiķiem draud iznīcība, daudzviet tas jau ir noticis. Tiek izpostīta viņu dabiskā vide - izcirsti lietusmeži. Atjaunotajiem, iestādītajiem džungļiem vairs nav tās vērtības, kāda bija pirmatnējiem mežiem, tādēļ zirnekļpērtiķi neapmetas tajos uz dzīvi. Mēģinājumi izmitināt šos dzīvniekus citos biotopos cieta neveiksmi.

Radniecīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilnainais zirnekļpērtiķis (Ateles belzebuth), Brūngalvas zirnekļpērtiķis (Ateles fusciceps), Gofruā zirnekļpērtiķis (Ateles geoffroyi), [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 21 karte, ISBN 9986-933374


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]