Melnmuguras šakālis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnmuguras šakālis
Canis mesomelas (Schreber, 1775)
Melnmuguras šakāļa tēviņa ziemas apspalvojums
Melnmuguras šakāļa tēviņa ziemas apspalvojums
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Suņi (Canis)
Suga Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas)
Izplatība
Black-backed Jackal area.png

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs. Tas apdzīvo divas Āfrikas teritorijas, kas viena no otras atrodas apmēram 900 km attālumā. Viena no teritorijām aptver Āfrikas pašus dienvidus, tādas valstīs kā Dienvidāfrika, Namībija, Botsvana un Zimbabve. Otra teritorija atrodas Indijas okeāna krastā, ietverot valstis: Keniju, Somāliju un Etiopiju[1].

Schabrackenschakal.jpg

Melnmuguras šakālis ir iecienījis skrajus mežus, krūmājus, savannu, kopumā tam patīk teritorijas, kuras var pārredzēt[2]. Šakālis viegli adoptējas jauniem apstākļiem.

Fosilo kaulu pētījumi liecina, ka melnmuguras šakālis ir visvecākā suņu dzimtas suga.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Canis mesomelas (Cape Cross).jpg

Melnmuguras šakālis izskatās atbilstoši savam vārdam - pats šakālis variē no rudibrūnas krāsas līdz dzeltenbrūnai, bet mugura ir sudrabaini melna, kas izskatās kā uzklāta sedziņa. Melnā spalva sākas uz kakla un beidzas pie astes. Aste ir melna un kupla. Vēders un pakakle ir gaiši dzelgeni vai balti. Mātītes ir mazāk krāsainas kā tēviņi. Ziemā pieaugušie tēviņi paliek tumši rudi, gandrīz sarkani.

Melnmuguras šakāļa augstums skaustā ir 32-42 cm, ķermeņa garums 45-90 cm, svars 7-13,5 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Dienvidteritorijas melnmuguras šakālis ir lielāka auguma nekā austrumu krasta šakāļi. Kopumā šakāļa siluets ir slaids, garām kājām. Tam ir lielas, smailas ausis.

Melnmuguras šakāļa galvaskauss ir līdzīgs svītrainajam šakālim, bet tas ir mazāk plakans, un tam ir īsāka purna daļa. Kauli ir blīvāk strukturēti. Melnmuguras šakāļa ilkņi ir lielāki.

Mātītei ir 6-8 piena dziedzeri[3].

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Schakale Kreuzkap 01.jpg

Melnmuguras šakāļi dzīvo pa pāriem, kas izveidojas uz mūžu. Katram pārim ir sava teritorija, kuru tie apsargā. Pāri mēdz apvienoties šakāļu baros, lai varētu nomedīt lielāku medījumu kā impalas un antilopes. Tie medī galvenokārt naktīs, bet dažreiz arī dienā. Melnmuguras šakālis viegli piemērojas dažādiem apstākļiem un ēd visu, ko var dabūt. Parasti tas medī neliela izmēra zīdītājus, kā peles, zaķus un citus grauzējus, rāpuļus, kukaiņus un putnus. Tas neatteiksies no maitas un cilvēku atkritumiem. Šakālis ēd arī augļus, dažādus augus gan sauszemes, gan jūras. Tas uzlasa zivis, gliemjus, garneles, medī roņus un citus jūras zīdītājus, kas guļ okeāna krastā[2].

Melnmuguras šakāļa ienaidnieki ir cilvēks un leopards. Šakāļus reizēm nogalina dēļ kažokādas vai tādēļ, ka tiek uzskatīts, ka tas apdraud mājlopus. Melnmuguras šakāļi reizēm uzbrūk mājlopiem, īpaši jēriem, nodarot lielus zaudējumus zemniekiem.

Melnmuguras šakālis barojas arī grupā. Dažreiz var novērot, ka vienu medījumu vienlaicīgi ēd 8 - 10 dzīvnieki. Zinātnieki ir novērojuši 80 šakāļus barojoties roņu kolonijā, ik pa laikam barā izceļoties savstarpējiem ķīviņiem[2].

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnmuguras šakāļa mātītes grūsnības periods ilgst divus mēnešus. Vecāku izraktā alā parasti piedzimst 3-6 kucēni, katrs sver apmēram 200 - 250 g. Pirmās 14 nedēļas mazuļi pavada alā. Astoņu mēnešu vecumā šakāļi ir pieauguši un atstāj vecākus. Bieži jaunuļi atgriežas pie vecākiem, lai palīdzētu pabarot nākamo metienu. Ja pārim ir "palīgi", tas palielina izdzīvojušo kucēnu skaitu. Palīgi mēdz būt no viens līdz trīs[2].

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnmuguras šakālim ir 2 pasugas[4]:

  • Canis mesomelas mesomelas - Āfrikas dienvidos[2]
  • Canis mesomelas schmidti - Āfrikas austrumos

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]