Mesapiešu valoda

Vikipēdijas lapa
Lingvistiskā situācija Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Mesapiešu valoda redzama mūsdienu Apūlijas apkaimē.

Mesapiešu valoda[1][2] ir izmirusi indoeiropiešu saimei piederoša valoda, kurā tika runāts mūsdienu Apūlijas reģionā Apenīnu pussalā.

Pastāv uzskats, ka mesapiešu valoda varētu būt radniecīga ilīriešu valodai.

Ēriks Hamps (Eric Hamp) 2007. gada grāmatā Comparative Studies on Albanian atbalstījis viedokli, ka albāņu valoda ir cēlusies no ilīriešu valodas un tā ir radniecīga mesapiešu valodai, kura, viņaprāt, ir agrāks ilīriešu dialekts.

Radniecīgi vārdi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstantīns Karulis savā Latviešu etimoloģijas vārdnīcā vairāku latviešu vārdu etimoloģizācijās ir uzskaitījis arī (viņaprāt) radniecīgus mesapiešu vārdus, to vidū:[2]

  • briedisbrénthon (< *brénton)
  • klausītklaohi (imper.) "klausies, dzirdi!"
  • svainisveinan (ak.) "savs"

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «AILAB – Itāļu valodas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 1. septembrī. Izņemot etrusku valodu Vidusitālijā, latīņu valodu (Latijā pie Romas) ligūru, gallu un venetu valodas Ziemeļitālijā un mesapiešu un grieķu kolonistu valodas Dienviditālijā, pārējās senās Itālijas mirušās valodas - osku (dienvidos no Latijas), sabiniešu un samnitu (ziemeļos no Latijas), umbru (austrumos no Apenīnu kalniem) un citas - pieder pie itāļu valodu nozares.
  2. 2,0 2,1 Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5401004117.