Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Mestra Kūno 1289. gada karagājiens uz Zemgali notika 1289. gada ziemā, lai apgādātu Zemgales vidū esošo Heiligenbergas pili ar apģērbu un pārtiku. Kopš Garozas kaujas pils garnizons bija izolēts no ordenim pakļautās teritorijas. Ordeņa mestrs Kūno no Rīgā sapulcinātajiem ordeņa brāļiem, igauņu un letu vasaļiem un Leāles un Tērbatas bīskapijas karavīriem izveidoja apmēram 6000 vīru lielu karaspēku, kas devās uz Jelgavu. No turienes 600 karavīru nosūtīja uzbrukuma Dobelei, kuras pilskalnu tie nespēja ieņemt, bet pārējie devās uz Tērveti. Pēc tam apvienotais karaspēks uzbruka zemgaļu galvenajai Raktes pilsētai, tomēr nespēja ieņemt pilskalnu, tādēļ pēc trīs dienu aplenkuma un pilsētas nodedzināšanas ar kara laupījumu atgriezās Rīgā.
Atskaņu hronikas vēstījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1289. gada ziemas sākumā jaunieceltais ordeņa mestrs Kūno saņēma Heiligenbergas pils komtura lūgumu apgādāt pili ar pārtiku. Mestrs izplānoja karagājienu un sūtīja sūtņus pie igauņu un letu vasaļiem (vācu: besante er vil drâte, manchen man von Eistlant. Die Letten wurden ouch besant.). Rīgā ieradās arī Leāles un Tērbatas bīskapijas karapulki. Rīgas pilsoņi sagādāja nepieciešamo pārtiku. Pa Lielupes ledu un zemes ceļu karaspēks aizjāja uz Mītavas pili, kur jau vasarā ar kuģiem bija nogādāti milti, gaļa, iesals un cita pārtika. Gan drēbes, gan pārtiku sakrāva ragavās un karapulki devās uz Zemgali. 600 karavīru nosūtīja uzbrukumā Dobelei, kuras aizstāvji savus bērnus un sievas nogādāja pilskalnā, bet paši aizsargāja pilsētu. Zemgaļu karavīri bija spiesti atkāpties pilskalnā un uzbrucēji palika pils vārtu priekšā. Tad viņi aizdedzināja pilsētu, apkāva dobelnieku mājlopus un devās uz Tērveti. Pie Heiligenbergas pils mestrs lika ierīkot kara nometni un saskaitīja, ka viņa vadītajā karaspēkā ir 6000 karavīru. No rīta karavīri nodziedāja mesu, paēda brokastis uz devās karagajienā uz Zemgales galveno pili Raktē. Pilsētas iedzīvotāji pameta daudzus zirgus, liellopus un mantas un patvērās pilskalnā. Uzbrucēji nespēja uzkāpt pa apledojušajām pilskalna malām vai pa valni un trīs dienas aplenca pili. Tad viņi nodedzināja pilsētu, kas "liela bij un varena" un devās atpakaļ uz Rīgu.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Atskaņu hronika (10943. -11088.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 16. jūnijā. Arhivēts 2012. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.