Metakomets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par indiāņu virsaiti. Par citām jēdziena Filips nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Karalis Filips.

Metakomets, arī Pometakoms jeb Karalis Filips (dzimis ap 1639. gadu, miris 1676. gada 12. augustā) bija vampanoagu cilts indiāņu sačems jeb augstākais virsaitis. Viņš vadīja uzbrukumus angļu kolonistiem Jaunanglijā, kas pazīstami kā Karaļa Filipa karš, - proporcionāli iedzīvotāju skaitam viens no asiņainākajiem konfliktiem Savienoto Valstu vēsturē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metakomets bija vampanoagu augstākā sačema Masasoita otrais dēls. Par virsaiti viņš kļuva 1662. gadā pēc brāļa Vamsutas nāves. Metakomets bija precējies ar Vamsutas atraitnes, Pokasetu cilts virsaites Veetamoo jaunāko māsu Vootonekanuski, bet ar Veetamoo saglabāja draudzīgas attiecības visu atlikušo mūžu.

Metakomets strikti atteicās pieņemt kristietību un uzskatīja šo reliģiju par ārkārtīgi ļaunu, taču sākumā centās dzīvot saticībā ar kolonistiem un saglabāt ar tiem miermīlīgas attiecības. Viņš uzturēja aktīvus tirdznieciskos sakarus, akceptēja eiropiešu personvārdu Filips un Bostonā iegādājās eiropiešu drēbes.

Taču eiropiešu kolonijas Jaunanglijā turpināja strauji izplesties, un kolonistiem bija nepieciešamas aizvien jaunas teritorijas. Savukārt no rietumiem savu ekspansiju austrumu virzienā aktivizēja irokēzu konfederācija, ielaužoties vampanoagiem piederošajās zemēs.

Turklāt 1671. gadā Plimutas kolonijas vadība pieprasīja Metakometam atbruņot cilti un pakļauties angļu likumiem. Attiecībām turpinot saasināties, 1675. g. naidīgums pārauga bruņotā konfliktā, kas nosaukts viņa vārdā kā Karaļa Filipa karš.

Metakometa karotāji noposta Brukfīldu

Karaļa Filipa karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1675. g. janvārī dīķī tika atrasts Džona Sasamona līķis. Sasamons bija kristīts indiānis un Metakometa padomnieks, kurš angļiem slepeni ziņoja par virsaiša nodomiem. Tāpēc kā nodevējam viņam saskaņā ar cilts tradīcijām piesprieda nāvessodu. Atbildot tika arestēti, apsūdzēti slepkavībā un pakārti trīs vampanoagi. Pēc šīs provokācijas Metakomets vairs nespēja savaldīt savus karotājus. Lai iegūtu kaimiņu atbalstu, viņš pie Cerību kalna (Mount Hope) sapulcināja Jaunanglijas cilšu sačemus. Metakometa rīcībā bija ap tūkstots vampanoagu karotāju, turpretī kolonistu skaits bija sasniedzis jau ap 50 000. Nipmuki, pokomtuki, kā arī daļa abenaku un penakuku bija gatavi pievienoties vampanoagiem un sākt bruņotu cīņu. Savukārt naraganseti, kurus saistīja līgums ar angļiem, nolēma saglabāt neitralitāti.

1675. g. 20. jūnijā indiāņi veica pirmo uzbrukumu Svansejai un to pilnībā nodedzināja, apglabājot zem pelniem lielāko daļu no tās 70 iedzīvotājiem un ievadot Karaļa Filipa karu. Angļi katrā lielākajā uzbrukumā vainoja Metakometu, kas, protams, nebija iespējams. Metakomets bija vairāk organizators un politisks līderis, kamēr tiešus uzbrukumus vadīja sačemi Anavons, Tispakuins, Sagamors Sams un Sankumaču.

Pēc daudzkārtējām sakāvēm angļi 1676. g. pavasarī pakāpeniski guva virsroku. Metakomets meklēja patvērumu Asovamseta purvā Rodailendā, kur 1676. g. 12. augustā tika nogalināts. Pēc sačema nāves viņa sievu un astoņgadīgo dēlu pārdeva verdzībā Bermudā. Virsaiša galvu uzsprauda uz pīķa un izlika publiskai apskatei pie Plimutas vārtiem, kur tā palika vairāk kā divdesmit gadus, bet ķermeni sagrieza četrās daļās un pakāra kokā.

Pēc Metakometa nāves karš nebūt nebeidzās. Tieši otrādi, tas tikai sākās un ilga nākamos 50 gadus. Cīņu pret angļu kolonizatoriem turpināja abenaku un penakuku ciltis, kuru vidū patvērumu atrada arī daudzi Karaļa Filipa karā izdzīvojušie Jaunanglijas indiāņi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206