Meteņi

Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.

Izcelsme

Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".

Citi nosaukumi

Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (baltkrievu: mасьленіца, ukraiņu: mасниця).

Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku tiek dēvēta par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, angļu: Shrove Tuesday) vai "pankūku dienu" (Pancake Day).

Svētku tradīcijas

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.

Ārējās saites

• Latviešu dainas par Meteņiem
• Latviešu tradīcijas gadskārtu ritmos