Meteņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".

Nosaukumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem (iespējams, nosaukums cēlies no vācu Fastnacht - bada nakts). Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (krievu: Масленица, baltkrievu: масьленіца, ukraiņu: масниця).

Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, vācu: Fastnacht, itāļu: Martedì grasso, angļu: Shrove Tuesday[1]) vai "pankūku dienu" (Pancake Day)[2]. Latīņu zemēs to sauc par carnaval, carnival jeb "gaļas balle", svētki ar pieēšanos pēc kuriem nāk gavēnis. Tam ir arī kāda sakarība ar Romas impērijas laiku tradīciju svinēt "muļķu dienu" 1. aprīlī. Tajā notiek masku gājieni (maskarad), visādas izdarības un negausīga izēšanās un dzeršana. Atvadās no ziemas tiek dedzināts vecais gads (alegoriska čūska vai pūķis), salmu lelle, bluķis, kura pelni apmēslo zemi, lai jaunais gads būtu auglīgs.

Svētku tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos. Tic ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi[3]. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema[4].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]