Metsepole

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mõtsa pūol
Metsepole
11. gadsimts – 1207
Location of zeme
Metsepoles valsts (novada) minimālais un maksimalais lielums pēc dažādām vēstures kartēm (12.-13.gs.)
Pārvaldes centrs castrum Mezepol
Reliģija līvu pagānisms
Valdība militāra aristokrātija
Vēsture
 - Dibināta 11. gadsimts
 - Metsepoli iekļāva Livonijas bīskapijas sastāvā 1207


Metsepole bijusi Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu. Metsepoles dienvidos atradās Lēdurgas zeme, ko reizumis uzskata par atsevišķu līvu pilsnovadu, un Turaidas zeme. Uz austrumiem pletās Idumeja, Imera un citas Tālavas latgaļu zemes. Ziemeļos tā robežojās ar Sakalas zemi. Metsepoles galvenā pilskalna atrašanās vieta nav noskaidrota, apzināti Skultes, Liepupes, Limbažu pilskalni.

Metsepoles galvenais pilskalns[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izteiktas hipotēzes, ka galvenais pilskalns bijis Liepupes tuvumā, kur pie pilskalna ar raksturīgiem viduslaiku nocietinājumiem ir vēl sena baznīca, vai arī Skultē pie Aģes upes (Bielenstein, 1892), kur ir pavisam neliels pilskalns pie Stārastiem. Tā tuvumā Skultē gan atrodas sena baznīca, bet rakstītie avoti pie Aģes upes 1545.gadā min kādu Meszekules ciemu, kas varbūt ir tāla atskaņa no kādreiz lielā Metsepoles apgabala nosaukuma. Iespējams, ka vienā no šiem centriem atradusies Metsepoles pils (castrum Mezepol), kas minēta 1226.gadā. Mazāk ticama ir hipotēze, ka Metsepoles centrs būtu atradies netālu no Dikļiem, kur pie Grebu mājām ir divi pilskalni, pat kuru hronoloģiju nav skaidrības, tāpat kā par šķietamu uzkalniņu kapulauku šo pilskalnu tuvumā (Brastiņš, 1930). Šis rajons atrodas tālu no minētā lielā ceļa gar jūru un tāpēc arī nav piemērots karaspēka pulcēšanās vietai. Vājš atbalsts šai hipotēzei ir jaunākas cilmes vietvārds Mežmuiža (Brastiņš, 1930), kas nav minēts zviedru 17.gs. revīzijās un 17.-18.gs. kartēs [1].

Nosaukuma izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvu valodā mõtsa pūol nozīmē "mežaina vieta vai meža puse". Mūsdienu igauņu valodā mets nozīmē “mežs” un pool - “apkārtne”, “puse”. Somiski šo pašu vārdu raksta metsänpuoli.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās rakstiskās ziņas Indriķa hronikā, kur rakstīts, ka 13.gs. sākumā Metsepolē dzīvojuši līvi.

Teritorija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagad senais līvu Metsepoles novads ir ietilpst Limbažu rajona teritorijā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1206. gadā priesteris Aleksandrs pēc bīskapa Alberta norādījuma apmetās Metepoles novadā, kristīja vietējos līvus un sāka celt baznīcu.
  • 1207. gadā pieminēta Metsepoles kristīgā draudze.
  • 1207. gadā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā.
  • 1210. gada ziemā cauri Metsepolei kristiešu karaspēks iebruka igauņu apdzīvotajā Sontaganā. Sekoja igauņu cilšu iebrukums Metsepolē, kur viņi ar trim karapulkiem pilnīgi izpostījuši novadu.
  • 1211. gadā igauņu ciltis atkārtoti izpostīja Metsepoli. Pēc kara sākās liela sērga, kuras laikā apmira liela daļa līvu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]