Mišna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mišna (ivritā משנה, atkārtošana) ir ievērojams rabīniskā jūdaisma pamatkodekss un pirmais rakstu avots kurā apkopota nerakstītā, mutvārdu Tora.

Tā tapusi, kā rabīnu diskusiju rezultāts, laikā pēc Jeruzālemes tempļa sagraušanas 70. gadā. Aptuveni 200. gadā rabīns Juda ha-Nasi rediģē un izveido Mišnas rakstīto versiju. Tajos gados ebreju vajāšanas, kā arī tempļa sagrāve un kulta ceremoniju pārtraukšana radīja risku, ka daudzi no jūdaisma likumiem tiks aizmirsti.

Mišnā nav jaunu likumu, bet tā kalpo kā seno ebreju tradīciju un likumu apkopojums. Talmudā rakstīts, ka viedokļi, kuriem nav atsauce ir rabīna Meira viedokļi, tādējādi atbalstot teoriju, ka viņš bijis kādas agrīnas Mišnas versijas autors. Rabīns Juda ha-Nasi esot pirmais publicējis Mišnu, taču pastāv dalīts viedoklis jautājumā par to, vai viņš tiešām pierakstīja Mišnu, vai arī izveidoja orālu versiju, kas bija jāiemācās no galvas.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mišnā apkopoti tradicionālie mutvārdu likumi un tradīcijas. Aptuveni 170 gadu laikā tos apkopoja piecas rabīnu paaudzes. Lielākā daļa viedokļu tiek apkopoti bez atsauces uz konkrētu rabīnu, izņemot gadījumus, kad pastāv dažādi viedokļi. Mišna sastāv no sešām sadaļām, katrā no kurām ir 7-12 atsevišķi traktāti. Kopā to ir 63. Saturs ir veidots atbilstoši konkrētai tēmai.

  • Zeraim (Sēklas), 11 traktāti par lūgšanām, svētībām un lauksaimniecības likumiem.
  • Moed (Svētki) 12 traktāti par svētku un sabata likumiem.
  • Našim (Sievietes) 7 traktāti par laulībām, šķiršanos un ģimenes dzīvi.
  • Nezikin (Zaudējumi) 10 traktāti par civilo un krimināllikumu, tiesu un zvērestu lietošanu.
  • Kodašim (Svētlietas) 11 traktāti par kulta upurēšanas ceremonijām, Tempļa ceremonijām un pārtikas noteikumiem.
  • Tohorot (Šķīstība) 12 traktāti par šķīstības un nešķīstības likumiem, priesteru šķīstību un menstruāciju laiku.