Midgarda

Vikipēdijas lapa
a:miþkarþi - sennorvēģu valodā à Miðgarði, kas nozīmē "Midgardā". Rūnu akmens Sö 56 Sedermanlandē, Zviedrijā.

Midgarda (sennorvēģu: Miðgarðr) senskandināvu mitoloģijā ir cilvēku apdzīvotā pasaules daļa.

Midgardai cauri aug Igdrasils, un to ieskauj pasaules okeāns, kurā mitinās čūska Jormunganda. Midgardu no Jotunheimas atdala siena, kas veidota no milža Īmira uzacīm. Visa Midgarda veidota no šī milža ķermeņa. Ar Asgardu to savieno tilts Bivrests, kuru apsargā Heimdals.

Odins un viņa brāļi Vili un Midgardu radīja pēc cīņas pret ledus milžiem. No milža Īmira ādas viņi radīja zemi, no asinīm un sviedriem — okeānus, no kauliem — kalnus, no matiem — augus, no zobiem — klintis, no galvaskausa — debesjumu. Tā kā radītā zeme bija tumša, viņi devās uz Mūspellu, kur nolaupīja milža Surta zobena dzirkstis, no kurām izveidoja sauli un mēnesi. Tos novietoja divos ratos. Saules ratus velk baltais kumeļš Skins, savukārt mēness ratus — melnais zirgs Hrims (kura soļi rada rasu un salu). Lai saule un mēness pārvietotos pa debesu jumu, tiem pakaļ lika dzīties diviem vilkiem — Skollam un Hati.

Midgardu no jotuniem un Jormungandas sargā Tors.

Midgarda tiks iznīcināta Ragnarokā, kad no okeāna pacelsies Jormunganda, saindēs zemi un jūru; jūra sacelsies pret zemi, un zeme iegrims jūrā.